ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) slepeni ievāc ziņas par naudas pārskaitījumiem no Savienotajām Valstīm un uz tām, piektdien vēsta laikraksts «The New York Times».
CIP ievāc datus par naudas pārskaitījumiem (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
CIP darbību šajā jomā regulē tas pats likums, kas Nacionālajai drošības pārvaldei (NSA) ļāva izveidot amerikāņu telefonsarunu datu bāzi, vēsta laikraksts, atsaucoties uz ASV amatpersonām.
Finanšu transakciju uzraudzības programma ir atļauta atbilstoši pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem pieņemtā Patriotu likuma nosacījumiem, un to uzrauga Ārējās izlūkošanas pārraudzības tiesa.
Tas, ka šāda programmas pastāv, nozīmē, ka amerikāņi joprojām nezina visu par valdības datu ieguves programmām.
Tiesa gan, programmā netiek apkopoti dati par pārskaitījumiem no vienas bankas uz otru ASV iekšienē, norādīja vairākas amatpersonas.
Domājams, ka gaismā nāks vēl vairākas citas valdības uzraudzītās datu ieguves programmas, paredz laikraksts.
«Izlūkdienesti ievāc liela apjoma datus dažādos ceļos, pakļaujoties dažādām institūcijām,» laikrakstam atzina izlūkdienesta amatpersona.
Atsaucoties uz bijušā NSA līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi ASV attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem. Nopietns saspīlējums radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.