Šovakar, 15.novembrī, sāksies gaismas festivāls «Staro Rīga», kas ilgs līdz 18.novembrim, četrus vakarus no pl. 18.00 līdz 23.00 festivāla apmeklētājus priecējot ar unikāliem gaismas mākslas objektiem Rīgas ielās un parkos. Lūk, desmit, kurus iesakām mēs.
Vieta: Strēlnieku laukums
Laiks: Šovs būs skatāms no 15. līdz 18. novembrim, ik pēc pusstundas laikā no 18:00-23:00 jeb desmit reizes dienā.
Strēlnieku laukumā būs skatāms «Aerodium» uzvedums, kurš daudzkārt bijis redzams ārpus Latvijas, taču Latvijā būs skatāms pirmo reizi. Iespaidīgais šovs apliecinās profesionāļu veiklību, darbojoties gaismas tunelī, tostarp ar valsts karogu uzlidojot 15 metru augstumā.
Lidotāji «Brīnumaini kosmiskajā odisejā» simboliski nogādās mūsu valsts karogu uz Mēness.
Lidošana mīsies ar gaismu un skaņu efektu saspēli.
Mārtiņš Ķibers, šova režisors: «Drosmīgajiem pieder pasaule! Caur šo stāstu mēs savai valstij vēlam, lai Latvijas «zaķi» jau tuvākajā nākotnē varētu nogādāt mūsu karogu uz Mēness. Šis būs stāsts par vīrišķīgo varonību un iedvesmu.»
Vieta: Vērmanes dārzs
Laiks:
«Diriģents» piedāvās iespēju ikkatram uz brīdi kļūt par pavisam īstu kora vadītāju, ar savām roku kustībām nosakot to, kā skanēs pašas pazīstamākās latviešu tautasdziesmas – «Div´ pļaviņas es nopļāvu», «Rīga dimd», «Tumša nakte, zaļa zāle», «Rīgas torņa gala zīle» un «Bēdu, manu lielu bēdu».
Apmeklētaju uzdevums būs iejusties diriģenta lomā, pacelt rokas, ļauties sajūtām un izvedot savu unikālu latviešu tautasdziesmas versiju Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora «Sōla» izpildījumā.
Projekcijas, kinekt tehnoloģijas un latviešu kormūzikas apvienojums ne vien aicinās atcerēties pazīstamas tautasdziesmas un lepoties par Latvijas koru kultūru, bet arī dos unikālu iespēju ikkatram uzzināt, ko tad īsti dara kordiriģents un, ka katrai kustībai ir sava nozīme, kas atbalsojas izpildījumā.
Vieta: Kultūras un atpūtas parks «Mežaparks»
Laiks: 16. un 17. novembrī no plkst. 17.00–22.00
«Mežaparka» alejas no Rīgas Zooloģiskā dārza līdz Lielajai estrādei tiks izgreznotas ar vairāk nekā 100 karogiem, veidojot sarkanbaltsarkano karogu aleju, kuras turpinājumā
pirmo reizi būs iespējams vienkopus aplūkot Latvijas pilsētu un novadu karogus.
Nonākuši Lielās estrādes teritorijā, apmeklētāji varēs atdot godu pasaulē lielākajam Latvijas karogam, kas nosegs gandrīz visu kora podestūru un kura izmērs ir vairāk nekā 1000 kvadrātmetri. Tam līdzās no degošām svecītēm veidoti latvju ornamenti atgādinās par šīs vietas lielo nozīmi mūsu tautas vēsturē.
Ikviens varēs piedalīties gaismas objekta – mirdzošās «Latvijas» veidošanā, noliekot pie karoga savu līdzi paņemto svecīti.
Virs lielākā pasaulē karoga tiks projicēta filma par Latvijas nacionālajām vērtībām.
Pasākuma kulminācija plānota plkst. 20.00, kad klātesošie varēs vērot iespaidīgu uguns rituālu – visi kopā ar savu labo domu spēku piešķirsim enerģiju krāšņām uguns skulptūrām.
Vieta: Sv. Pētera baznīca, Pēterbaznīcas laukums
Laiks: Uzvedums cikliski atsākas ir pēc 22 minūtēm.
Cilvēka alkas pēc brīvības, plašuma, garīgā piepildījuma. Dievnams – kā gara brīvības, garīgās vitalitātes, izaugsmes, prieka simbols .
«Pētera sapnis» sāksies Pēterbaznīcas laukumā. Būs iespēja apskatīt Sv. Pētera baznīcas oriģinālo vēsturisko vitrāžu satura atainojumu. Tās savulaik izgatavoja meistara Todes vitrāžu darbnīcā Rīgā, oriģināli ir saglabājušās no XIX gs. beigām līdz pat mūsdienām, tomēr plašākai auditorijai nav apskatāmi. Fasādes centrālajā daļā varēsiet vērot izcilu arhitektūras pieminekļu vitrāžu citātus projekcijās – sapnis par Sv. Pētera baznīcas interjera atjaunotni.
Baznīcā norisināsies galvenais notikums. Ar tehnoloģiju palīdzību stāstīsim stāstu par garīguma meklējumiem. Iespējams, tā pastāstot «Pētera sapni» par cilvēka garīgās izaugsmes ceļu. Moderno tehnoloģiju iespējām kontrastējot ar vēsturisko interjeru, centīsimies panākt aizkustinošu vizuālo efektu, kas ļaus katram apmeklētājam izdzīvot kaut nelielu vizuāli – muzikāli – emocionāli – garīgu pārdzīvojumu. Komponista Jāņa Kaņepa svīta, kas sacerēta par godu sižetiskam gaismu un video priekšnesumam «Pētera sapnis» savu pirmatskaņojumu piedzīvos 15. novembra vakarā.
Vieta: Kalnciema iela 35
Cilvēki ir tie, kas veido vietas identitāti, raksturojot to savās emocijās, stāstos un piederības izjūtā. Gaismas objekts «Mirdza un Skaidris» ir īpaša Kalnciema kvartāla apmeklētāju foto kompilācija, kas kvartālā radīs siltai vasaras naktij līdzīgu atmosfēru ar prieka pilnām čalām un līksmību gaisā.
Retrospektīvo objekta sadaļu veidos kvartāla laimīgo apmeklētāju portretu projekcijas no Kalnciema kvartāla foto arhīva. Tās papildinās somu mākslinieku Andy Best un Merja Puustinen veidots piepūšamu lateksa skulptūru ansamblis «1+1 =5». Objekta interaktīvajā sadaļā 17. un 18.novembrī katram apmeklētājam būs iespēja tikt iemūžinātam un pievienoties laimīgo cilvēku pulkam objekta projekcijās.
Vieta: Skatu tornis kultūras pils «Ziemeļblāzma» parkā (Ziemeļblāzmas iela 36, Vecmīlgrāvis)
Kultūras pils «Ziemeļblāzma» pēc savā pastāvēšanas vēsturē vērienīgākās rekonstrukcijas ir atkal uzplaukusi visā krāšņumā un kļuvusi par nozīmīgu kultūras centru ne vien pilsētas Ziemeļu rajonā, bet arī visā Rīgā un Latvijā. Jaunuzceltais skatu tornis pils parkā, būdams augstākā virsotne visā rajonā, ir labi saredzams arī no tālākām vietām, tādējādi kalpodams par savdabīgu «bāku» Rīgas ceļu kartē un piesaistīdams šim rajonam apmeklētājus no tuvienes un tālienes.
Gaismas festivāla laikā tornis ir izgaismots dažādos līmeņos, sākot no kāpnēm tā apakšdaļā, ietverot fasādi un līdz pat skatu platformai torņa augšdaļā. Ar kustīgas gaismas efektiem,
video projekcijām un muzikālo pavadījumu tas simbolizē pils atdzimšanu un majestātiskumu.
Vienlaikus starojošais tornis ir kā bāka, kas ar ziemeļblāzmai līdzīgiem stariem dod gaismu visai apkārtnei, ilustrējot pils autora Augusta Dombrovska pamatdomu «Ziemeļblāzmas» nosaukuma izvēlē: blāzmas stari apspīd ikvienu, kas tiecas uz gara un kultūras gaismu – uz ideālo, tālo zvaigzni.
Vieta: VEF Kultūras pils
«Gaismas jūra» ir portugāļu gaismas mākslinieku apvienības «Ocubo» veidots projekts, kas attēlo četru Eiropas valstu bērnu piedzīvojumus pašu radītā fantāzijas pasaulē – «Gaismas jūrā».
Simtiem Portugāles, Igaunijas, Latvijas un Slovēnijas bērnu zīmējumi saspēlējas ar pašiem mazajiem māksliniekiem monumentālā video mapinga mākslas darbā, kas tapis portugāļu māksliniekiem viesojoties katrā no valstīm.
Filmiņas laikā
bērni dodas piedzīvojumos kopā ar pašu radītiem jūras dzelmes iemītniekiem,
izrotā ēkas fasādi, bēg no haizivs, priecājas par pašu radīto fantāzijas pasauli un visbeidzot no žilbinoši krāsaina kuģa klāja sviecina visus skatītājus.
Mazie mākslas darbu autori un viņu darbi «Gaismas jūrā» Rīgā atdzīvosies uz VEF kultūras pils fasādes.
Vieta: Izstāžu nama «Atklāj Rīgu» fasāde Aldaru ielā 5
Topošais izstāžu nams «ATKLĀJ RĪGU» ielūdz uz Rīgas 8 gadsimtu vēstures stāstu gaismas festivālā «Staro Rīga». Tikai dažas dienas nama Aldaru ielā 5 fasāde atdzīvosies – tā pārvērtīsies, jo arī pati ēka pārtop. Tā kļuvusi par mājvietu ekspozīcijai «100 LIETAS, KURAS TU NEZINĀJI PAR RĪGU». Ja izdodas – ienāc un iepazīsties ar topošās ekspozīcijas fragmentiem un atklāj Rīgu!
Vieta: Ministru kabinets, Brīvības bulv.36
Laiks: 15. - 18.novembrī no plkst. 18:00 līdz 23:00.
Tā veidošanā iesaistījās Latvijas iedzīvotāji, izstāstot 95 gaišus, cilvēcīgus un patiesus stāstus par brīvību. Valdības nama projekta «Brīvs kā...» veidošanā līdzdarbojās dažāda vecuma cilvēki - gan bērni, gan seniori -, arī visdažādāko profesiju pārstāvji - policisti, ugunsdzēsēji, uzņēmēji, aktieri, mūziķi, žurnālisti, sportisti, arī NVO pārstāvji. Starp viņiem arī sabiedrībā zināmi cilvēki - šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, TV seja Baiba Sipeniece-Gavare, kardiologs Andrejs Ērglis, dzejniece Māra Zālīte, dziedātāja Linda Leen, ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, akadēmiķis Jānis Stradiņš, paraolimpietis Aigars Apinis u.c.
Izgaismošanas projekts tiks īstenots kā video projekciju, gaismas spēļu, mūzikas un teksta sinerģija, kur nozīmīga loma būs minētajiem 95 cilvēku stāstiem par brīvību. Būtiski pieminēt, ka video projekcijā visi stāsti par brīvību ir titrēti, l
ai mēs sniegtu iespēju iepazīt Ministru kabineta projektu «Brīvs kā...» arī nedzirdīgajiem cilvēkiem.
Vieta: 9K1NAMS (Aristīda Briāna iela 9 K1)
Prometeja dzirksteles» ir slovēņu mākslinieka Marko A. Kovačiča no metāla un citu materiālu atritumiem veidota konceptuāla iekārta, kas rada skaņas un gaismas performanci.
Projekciju un trokšņu instalācijas idejas pamatā ir sengrieķu leģenda par dievu Prometeju, kurš pretstatā Zeva gribai dāvāja cilvēcei uguni, saņemot par to bargu sodu.
Performacē, izmantojot rūpnieciskā ambient trokšņus kopā ar gaismas projekcijām mākslinieks pauž savas sajūtas un redzējumu par konfliktu starp varu un invidīdu, kārtību un iedvesmu, tiesībām un brīvību.
Vieta: Televīzijas tornis, Zaķusala
«Staro Rīga» festivāla laikā Rīgas radio un televīzijas tornis, kas ir neatņemama mūsdienu Rīgas ainavas sastāvdaļa, būs ne tikai spoži izgaismots, bet arī ļaus no 15.novembra līdz 18.novembrim palūkoties uz krāšņo festivālu no augstākā publiski pieejamajā skatu punktā Rīgā.
Rudens un ziemas sezonā no 1.oktobra līdz 14.maijam TV torņa skatu laukums parasti ir pieejams vien darba dienās un sestdienās no plkst. 10:00 līdz 17:00. Taču par godu «Staro Rīga» tornis būs atvērts ekskursijām katru festivāla vakaru no 17:00 līdz 21:00, turklāt samazināta tiks arī ieejas maksa - pieaugušajiem tā būs 1,50 Ls, pensionāriem - 1Ls, bet bērniem - 0,50 Ls. Interesentus sagaidīs pieredzējusi ekskursiju vadītāja, kura pastāstīs par TV torņa vēsturi un ikdienu mūsdienās.
