Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu izveidot savu izlūkdienestu, pirmdien paziņoja bloka tieslietu komisāre Vivjena Redinga, norādot, ka šis uzdevums būtu jāpaveic līdz 2020.gadam.
Redinga: ES vajadzīgs savs izlūkdienests (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā augstā amatpersona, komentējot ASV spiegošanas skandālu, skaidroja Grieķijas laikrakstam «Naftemporiki», «mums ir jāstiprina Eiropa šajā jomā, lai mēs varētu izlīdzināt pozīcijas ar saviem partneriem ASV».
«Es vēlētos izmantot šo gadījumu, lai risinātu sarunas par spēcīgāku specdienestu sadarbību ES dalībvalstu vidū - lai mēs ar ASV varētu runāt ar spēcīgu vienotu balsi. ASV Nacionālajai izlūkošanas pārvaldei vajadzīgs pretsvars. Mans ilgtermiņa priekšlikums būtu līdz 2020.gadam izveidot Eiropas izlūkdienestu,» piebilda komisāre.
ES izlūkdienesti daļēji sadarbojas
ES dalībvalstu izlūkdienesti jau tagad zināmā mērā sadarbojas, daloties slepenā informācijā par konfliktiem un terorisma draudiem, kā arī tiekoties īpašās sanāksmēs.
Tikmēr kāda vārdā neminēta ES amatpersona skaidroja, ka
Redinga ar šādu ierosinājumu publiski klajā nākusi pirmo reizi un vēl nav to apspriedusi ar saviem kolēģiem Eiropas Komisijā (EK).
Nepieciešamas izmaiņas ES līgumos
Pēc informācijas avota teiktā, lai varētu izveidot Eiropas izlūkdienestu, būtu nepieciešamas izmaiņas ES līgumos, un darbs pie Redingas ieceres, ja tā gūtu atbalstu, sāktos pēc 2014.gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Pirmo reizi priekšlikums par Eiropas izlūkdienesta izveidi izskanēja jau 2004.gadā.
Tolaik ar šādu ieceri nāca klajā Austrija un Beļģija, reaģējot uz uzbrukumiem Madridē, kuros dzīvību zaudēja teju 200 cilvēku. Toreiz šis priekšlikums neatrada dzirdīgas ausis nedz Francijā, nedz arī Vācijā un Lielbritānijā. Taču Austrija Eiropas izlūkdienesta izveidi atbalsta joprojām. Turklāt tiek uzskatīts, ka daudzām ES dalībvalstīm šajā jautājumā šobrīd varētu būt citāds viedoklis nekā pirms desmit gadiem.
Izspiegoti 34 valstu līderi
Kā jau vēstīts, plašu skandālu visā pasaulē izraisījuši bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena publiskotie dokumenti, kas liecina par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi ASV attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem. Nopietns saspīlējums radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.
Dokumenti arī liecina, ka līdzās Merkelei ASV specdienesti izspiegojuši vēl 34 pasaules valstu līderus.