Miķelsons: Latvenergo iepirkumos atkāpes no līguma nav bijušas

Kārlis Miķelsons

FOTO: LETA

Energokompānijai «Latvenergo» slēdzot līgumus ar starptautiskās enerģētikas kompānijas «Alstom» Zviedrijas atzaru, nav tikuši pārkāpti līgumu noslēgšanas kritēriji, šādu nostāju bijušais «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons šodien pauda Rīgas rajona tiesā, kur tiek skatīta viena no «Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas lietām.

21.oktobrī prokurors Māris Leja šajā lietā nolasīja apsūdzību, savukārt apsūdzētie savu vainu neatzina. Tiesā uz apsūdzēto sola ir sēdušies arī «Latvenergo» bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājs Andrejs Livanovičs. Saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai AS «Latvenergo» rīkotajā konkursā «Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija - iekārtu iegāde» uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums.

Miķelsons tika pratināts vairāk nekā divas stundas. Viņš, atbildot uz bijušā uzņēmuma viceprezidenta Aigara Meļko aizstāvja Agra Bitāna jautājumiem, norādīja, ka konkurss par Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu rekonstrukciju tika izsludināts oficiāli un uz to esot pieteicies viens Krievijas uzņēmums un «Alstom Power Sweden AB». Miķelsons izteicās, ka var kļūdīties par pretendentu skaitu.

Bijušais «Latvenergo» vadītājs tiesā pauda viedokli, ka iepirkumā nav notikusi atkāpe no līguma noslēgšanas kritērijiem, Meļķo neesot ietekmējis Miķelsonu lēmuma pieņemšanā attiecībā uz «Alstom», tāpat Miķelsons neesot arī manījis citu darbinieku labvēlību pret «Alstom». Viņš stāstīja, ka lēmumus valdes locekļi pieņēmuši visi kopā, panākot konsensusu.

Miķelsons liecināja, ka konkursa gaitā notikusi piedāvājuma cenas samazināšana, tomēr viņš nespējot atcerēties konkrētas summas. Tiesa, nolasot viņa 2010.gada vasaras liecību, esot apcietinājumā, secināja, ka līguma summa ar «Alstom» tika samazināta par 2,14 miljoniem eiro (apmēram 1,5 miljoniem latu), beigās sasniedzot nedaudz vairāk nekā 32 miljonus eiro (22,49 miljonus latu). Viņš pieļāva, ka tā bija Meļķo iniciatīva. Valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Leja jautāja, kādā veidā Meļko mēģināja samazināt cenu, bet Miķelsons uz šo jautājumu īsti neatbildēja.

Līgums starp abiem uzņēmumiem tika noslēgts 2006.gada 9.novembrī. Vēlāk par to bijušas pretenzijas gan no «Alstom», gan no «Latvenergo», un Miķelsons norādīja, ka sūdzības no «Latvenergo» bijušas pamatotas, jo bijušas problēmas ar termiņu ievērošanu. Miķelsons konkrēti nevarēja atcerēties, ko mierizlīgumā piedāvāja «Alstom», tomēr uzskata, ka mierizlīgums bija izdevīgs «Latvenergo».

Cvetkova aizstāve zvērināta advokāte Guna Kaminska jautāja, vai Miķelsons pazina «Alstrom» darbinieku Svenu Arni Karlinu, uz ko Miķelsons atbildēja apstiprinoši, norādot, ka viņiem ir bijušas pāris tikšanās. Tāpat Miķelsonam tika jautāts, kāpēc, viņaprāt, «Alstom» bija vajadzīgs uzņēmums «Energy Consulting», ja reiz tam ir pārstāvis Latvijā - SIA «Alstom Latvia» -, uz ko Miķelsons nevarēja atbildēt, jo nezinot iemeslus. Savukārt, jautāts par konsultāciju līgumu starp abiem uzņēmumiem, Miķelsons tiesai liecināja, ka par līgumu esot uzzinājis pēc sava aresta.

Tiesa pēc pārtraukuma nolēma pratināt pašreizējo «Latvenergo» valdes locekli Uldi Barisu.

Kā aģentūru LETA informēja Leja, krimināllietas izskatīšana tiks turpināta 2014.gada 20.janvārī. Šodien pēc pārtraukuma izdevās nopratināt Barisu, savukārt nākamajā tiesas sēdē arīdzan tiks nopratināti aizstāvības uzaicinātie liecinieki.

Prokuratūras skatījumā, kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no «Latvenergo» amatpersonu puses tiktu izrādīta labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un pieņemti šim uzņēmumam izdevīgi lēmumi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Šā gada 10.oktobrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa bija paredzējusi skatīt kādu citu no «Latvenergo» amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītu lietu pret Meļko, kādreizējo AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu, taču pirms tiesas izmeklēšanas sākšanas Meļko advokāts Varis Klotiņš pieteica lūgumu nosūtīt lietu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Kā ziņots, tā dēvēto «Latvenergo» amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp «Latvenergo» prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu.

Pērn rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu «Latvenergo» realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās «Latvenergo» amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

Uz augšu