Bezpajumtnieks grib piedzīt gandrīz miljonu par neesošu parādu (93)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Inese Sutta mūžu ziedojusi medicīnai – strādājusi gan reanimācijā, gan par anestēzijas māsu Bērnu slimnīcā un Gaiļezerā. Deviņdesmitajos mamma atguva dzimtas īpašumus un tos pārrakstīja saviem bērniem. Inese Sutta kļuva par saimnieci privātmājā Jūrmalā ar plašu zemi un šajā pirms 133 gadiem celtajā namā Brīvības ielā - starp agrāko čekas stūra māju un Dailes teātri. Pirms četrām nedēļām viņa to visu dažu dienu laikā varēja pazaudēt.

10.oktobrī, vai nu labu gribot, vai sagadīšanās pēc dēlam tāds mazāk pazīstams cilvēks, bet kuram arī bija viņa telefons, piezvana un jautā – tavai mammai nepieder māja Brīvības ielā 71? Protams, skan atbilde, pieder. Viņam uz galda esot lēmums par cesijas līgumu. Gandrīz miljons latu apmērā.

No šā dokumenta Inese Sutta nejauši uzzina, ka septembrī pret viņu ir stājies spēkā tiesas lēmums. Pirms diviem gadiem viņa it kā esot aizņēmusies naudu, kas bija jāatdod šā gada martā. Kopējā summa ar soda procentiem - 986 tūkstoši 355 lati un 25 santīmi.

Inese Sutta, īpašniece ēkai Brīvības ielā 71: «Tas ir ārprāts, es pateikšu. Es varu vēl dzīvot un dzīvot. Neskatoties saviem gadiem, strādāt un rosīties. Un ja mani šitādā veidā grib uz kapiem aizsūtīt...»

Likumi neprasa pierādīt parāda īstumu

Lieta par šā parāda piedziņu skatīta paātrinātā brīdinājuma kārtībā Zemesgrāmatā. To pirms pāris gadiem ieviesa, lai atslogotu tiesu darbu. Atliek parāda pieteicējam aizpildīt anketu uz divām A4 formāta lapām, norādīt parāda lielumu un iesniegt Zemesgrāmatai. Nav pat nepieciešams kāds dokuments, kas apliecinātu parāda īstumu. Pēc tam Zemesgrāmata sūta parādniekam ierakstītu vēstuli. To pret parakstu atdod pastnieks.

Ja divu nedēļu laikā parādnieks nereaģē vai arī parādam piekrīt, tiesnese gatavo lēmumu un nodod parāda piedzīšanu tiesu izpildītājam. Tā notika arī šajā gadījumā. Tikai šāds aizdevums un attiecīgi arī parāds nekad nav eksistējis. Un Ineses Suttas paraksts uz pastnieka tiesai nogādātā dokumenta bija viltots.

Brīvības ielas nama īpašniece dažu dienu laikā par briestošo afēru ziņoja gan Valsts prezidenta kancelejai, gan Saeimas partijām, gan ministrijām.

Policija reaģēja zibenīgi

un tajā pašā dienā īpašumiem Rīgā un Jūrmalā uzlika arestu, lai pasargātu no tiesu izpildītāja.

Prasītājs deklarēts patversmē

Kāpņutelpā un ap māju izvietoto novērošanas kameru video redzams, ka dienā, kad Inese Sutta it kā parakstījusies par ierakstītās vēstules saņemšanu, pastnieks tālāk par pastkastītēm nemaz neaiziet. Pieteikumā tiesai lasāms, ka iespēju piedzīt parādu no namīpašnieces pavasarī pārpircis kāds Uldis Kučārs. No kā – nav zināms. Kā savu dzīvesvietu viņš norādījis Maskavas ielu 208. Šeit atrodas viena no Rīgas patversmēm.

Inese Sutta: «Zemesgrāmatas tiesnese Skulme... Kura, izlasot šādu papīru, kur cilvēks ir deklarēts patversmē, kuram nav savas dzīvesvietas un kurš ir pārpircis šo parādu par miljons latiem. Es nespēju saprast... godīgi sakot, policijā brīnījās, kā tiesnesis šo adresi nav zinājis.»

Miljona piedzinējs Uldis Kučārs kopumā bijis īpašnieks vai ieņēmis amatus padsmit firmās. Lielākā daļa reģistrētas šajā daudzdzīvokļu namā Kurzemes prospektā. Dzīvoklim durvis ir ciet. Par māju atbildīgā atceras, ka tāds Kučārs šeit kādreiz dzīvojis. Bet tad kļuvis par bezpajumtnieku.

Kučāram pavasarī - krietni pirms viņš centās piedzīt neesošu parādu no Ineses Suttas, VID uz diviem gadiem aizliedza ieņemt amatus firmās. Bijuši pierādījumi par viņa līdzdalību krāpnieciskās shēmās. Zemesgrāmata par to nav zinājusi vai arī ziņas nav ņēmusi vērā. Tas nav bijis arī par traucēkli Kučāram, visticamāk, arī kā izkārtnei kļūt par rīkotājdirektoru kādai Čehijā reģistrētai firmai. Rīgas pašvaldības

patversmēs šobrīd ir reģistrētas 30 firmas un 288 dažādu firmu īpašnieki.

Maskavas ielā 208 pasta sūtījumi patversmē mītošajiem stāv palielā kastē. Un krietna daļa pēc mēneša tiek glīti sapakoti un aizgādāti atpakaļ pastam.

Tiesnese savu vainu nesaskata

Tiesnese Agnese Skulme, kas turklāt darbojas arī Tiesnešu ētikas komisijā, savu vainu notikušajā nesaskata. Viņa pildījusi to, ko no tiesnešiem prasa likums.

AGNESE SKULME, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese: «Pirmkārt jau pieteikumā nav norādīts, ka tā ir patversme. Otrkārt mums nav svarīga pieteicēja dzīvesvieta. Bet šeit es varu pateikt –

tiesai nevar būt aizspriedumi.

Nekādā veidā – ne pret summu, ne pret personu, ne par viņas nacionalitāti, ne par jaunību vai vecumu. Mums ir jābūt objektīviem.

MĀRTIŅŠ LAZDOVSKIS, TM valsts sekretārs: «Nu, es, redzot prasījumu par 800 tūkstošiem, pievērstu tam uzmanību.»

Tieslietu ministrija pieprasījusi paskaidrojumu no tiesneses. Plānots arī mainīt likumu, lai pēc vienas kārtības bez papildu dokumentu pieprasīšanas neskatītu lietas par dažu tūkstošu un vairāku miljonu latu lielu parādu piedzīšanu.

MĀRTIŅŠ LAZDOVSKIS, TM valsts sekretārs: «Nu droši vien, ja mums ir šādi gadījumi, tad mums ir jādomā par to, vai šādi atvieglojumi turpmāk ir saglabājami, un ja ir saglabājami – mums būtu, ļoti iespējams, jārunā par kaut kādiem griestiem – piemēram – 5, 7, 10 tūkstošu latu apmērā, kas tad būtu mazāka apmēra prasījumi, kurus varētu laist šādā vienkāršotā procedūrā.»

Laimīga sagadīšanās un ātra reakcija īpašumus izglāba

GATIS GUDERMANIS, VP GKrPP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks: «Šobrīd mēs faktiski varam uzskatīt, ka pēc būtības šis noziedzīgais nodarījums ir atklāts. Kopumā aizturējām piecas personas, tai skaitā iespējamā noziedzīgā nodarījuma – krāpšanas organizatoru, kurš šobrīd ir apcietināts.

Šis nav pirmais gadījums, kad uz fiktīvu dokumentu pamata gandrīz izdodas izkrāpt īpašumu vai naudu. Arī «Nekā personīga» ir stāstījis par līdzīgiem krāpniecības mēģinājumiem. Pirms trim gadiem uzņēmējai Baibai Veinbergai arī paātrinātajā brīdinājuma kārtībā gandrīz izkrāpa miljonu no viņas konta bankā. Vainīgais šobrīd esot izskaitļots, bet joprojām atrodas brīvībā, jo viņš dzīvo ārzemēs. Bet šis, iespējams, ir pirmais gadījums, kad ar viltotiem dokumentiem

shēmu piesedzis pastnieks.

ANRIJS MATĪSS, satiksmes ministrs: «Līdz šim šādas sūdzības nav bijušas, tā ir pirmā sūdzība, un tas ir ļoti nopietns signāls, lai mēs domātu par to, ka tiešām varbūt šī sistēma ir jālabo. Un šī te arhaiskā sistēma ar ierakstītām vēstulēm un parakstīšanu būtu jāpilnveido. Viennozīmīgi.»

Latvijas Pasts uzskata, ka notikušais neliecina par sistēmu un satraukties būtu nevietā. Izmaiņas vēstuļu piegādē varētu būt. Bet ne ātras. Jo par iespējamiem uzlabojumiem uzņēmums domāšot vēl vismaz gadu.

ANDA JANSONE, VAS «Latvijas Pasts» juridiskā departamenta direktore: «Latvijas Pastā ir uzsākts izpētes darbs pie e-aicinājuma sistēmas ieviešanas. Tas darbs noritēs visu nākamo gadu. Tas ir laikietilpīgs un tehniski sarežģīts, kad cilvēks izteiks vēlmi saņemt aicinājumu par pasta sūtījuma saņemšanu elektroniski – epastā vai telefona īsziņā, tādējādi varētu tikt izslēgts cilvēciskais faktors – to darīs sistēma un cilvēks būs drošs, ka viņam pienāk informācija, ka viņam ir atnācis sūtījums.»

Shēmā iesaistīto pastnieku policija arestējusi darba vietā un pēc tam viņš arī atlaists. Jau pirms gada stāstījām, kā Saeimas deputāti, Uzņēmumu reģistrs un VID solīja aktīvi apkarot firmas, kas reģistrētas patversmēs vai kuru direktori tur nakšņo. Kopš tā laika īpaši daudz nekas nav mainījies. Policija pārmet uzņēmumu reģistram un VID pārāk bezzobaino kontroli. Savukārt reģistra direktore šobrīd uzskata – dibināt firmas nevar nevienam aizliegt arī, ja reģistra klients nāk no patversmes.

GUNA PAIDERE, UR valsts galvenā notāre; «Mēs preventīvi visus gadījumus nenovērsīsim. Bet viņi ir jāsoda par to, ko viņi dara. Tāpēc tagad apgrūtināt visiem pārējiem kas grib strādāt, jo tie, kas gribēs krāpties, viņi atradīs citus veidus.

Pie katra gadījuma nav jāmaina likums.

Vajag skatīties, kā esošā regulējuma ietvaros atrisināt šo situāciju.»

Tikai tagad - līdz ar nākamā gada budžetu, VID ieviesīs melno sarakstu ar personām, kas līdz šim darbojušās fiktīvos uzņēmumos. Un šiem cilvēkiem neļaus reģistrēt jaunas firmas Uzņēmumu reģistrā. Solītie jauninājumi pasta un tiesnešu darbā ir vēl tālākas nākotnes jautājums. Un, kā šobrīd apgalvo Ekonomikas policijas šefs, pagaidām neviens, arī viņš, nav pasargāts, ka kādā brīdī krāpnieki var savērpt līdzīgu afēru gan pret viņu, gan arī kādu no jums.

Komentāri (93)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu