Bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātā informācija ir palīdzējusi ASV pretiniekiem un ir visnopietnākais slepenas informācijas izpaušanas gadījums ASV vēsturē, atzīst bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora vietnieks Maikls Morels. Atsaucoties uz Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos daudzas publikācijas liecina par ASV izlūkdienestu «programmām» arī pret daudzu lielvalstu līderiem.
Morels telekanāla CBS programmā «60 Minutes» pavēstīja, ka Snoudena rīcība ir kaitējusi centieniem izsekot iespējamajiem terora draudiem.
«Edvards Snoudens izdarīja to, ka lielākam riskam pakļāva amerikāņus, jo teroristi mācās no nopludinātās informācijas un viņi būs daudz uzmanīgāki un mēs nedabūsim izlūkinformāciju, ko citādi būtu dabūjuši,» sacīja Morels, kurš nostrādājis CIP 33 gadus.
Snoudens sevi attēlo kā cīnītāju par patiesību, taču
Morels uzskata, ka viņš ir savas valsts nodevējs.
«Es domāju, ka šis ir visnopietnākais slepenas informācijas nopludināšanas gadījums ASV izlūkdienestu vēsturē,» sacīja Morels.
Vislielāko kaitējumu Snoudens nodarījis, publiskojot izlūkdienestu budžetu. Detaļas par to, kā izlūkdienesti tērē naudu, atklāj to prioritātes un iespējamās vājās vietas, kuras var izmantot ārvalstu izlūkdienesti, viņš sacīja.
Snoudena materiālos var atklāties ārvalstu spiegošanas palīdzība ASV
Atklātībā varētu parādīties slepenie ASV izlūkdienestu dokumenti par ārvalstu spiegošanas palīdzību Savienotajām Valstīm un šīs palīdzības apjomiem, divus rietumvalstu diplomātus informējušas ASV amatpersonas.
Diplomāti pastāstīja, ka Nacionālās izlūkošanas direktora biroja (ODNI) amatpersonas turpina viņus regulāri informēt par dokumentiem, kuri, kā uzskata direktors, nonākuši bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena rīcībā.
Daži Snoudena
dokumenti varētu saturēt delikātu informāciju
par Irānas, Krievijas un Ķīnas izspiegošanas programmām, ceturtdien vakarā ziņoja laikraksts «The Washington Post». Atsevišķos gadījumos runa varētu būt par sadarbību ar valstīm, kas netiek uzskatītas par ASV sabiedrotajām.
Vienā gadījumā Snoudena dokumentos, iespējams, varētu būt informācija par programmu, kas no kādas NATO valsts ir izvērsta pret Krieviju, lai varētu iegūt vērtīgu informāciju ASV gaisa spēkiem un karaflotei, laikrakstam sacīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
«Ja krievi par to zinātu, viņiem nebūtu grūti spert nepieciešamos soļus, lai to apturētu,» sacīja amatpersona.
Atklāj vērienīgu ASV spiegošanas programmu
Publikācijas izraisījušas
spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.
Nopietns saspīlējums šonedēļ radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.
Vācu žurnāls «Der Spiegel» pirmdien vēstīja, ka ASV specdienesti uzlauzuši arī Filipes Kalderona e-pastu laikā, kad viņš ieņēma Meksikas prezidenta amatu. Uzlauzti arī vairāku Kalderona valdības ministru e-pasti.
Savukārt britu un vācu prese iepriekš ziņoja, ka arī Lielbritānija izspiegojusi savus ES sabiedrotos, ka ASV izlūkdienesti veikuši noklausīšanos ES ēkās Briselē un Vašingtonā un izspiegojuši privātus vācu e-pastus.
Francijas laikraksts «Le Monde» nedēļas nogalē ziņoja, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) mēneša laikā pārtvērusi 70,3 miljonus privātu telefonsarunu, kas izdarītas Francijā.
No Snoudena saņemtie dokumenti dod pamatu uzskatīt, ka NSA izspiegojusi ne tikai cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par saistību ar terorismu, bet arī augstas personas ekonomikas un politikas aprindās, vēstīja «Le Monde».
