Ko darīt, lai Latvijas grāmatizdevēji neizgāztos pasaulē (44)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Latvijas grāmatizdevēju stends pasaules lielākajā grāmatu mesē Frankfurtē, ko atsevišķi mediji nodēvēja par izgāšanos, ir skaidrojams ar Kultūras ministrijas (KM) atvēlēto mazo finansējumu šai nozarei. Tā TVNET atzīst Latvijas Literatūras centra (LLC) direktors Jānis Oga. Gan viņš, gan ministrijas pārstāve Dace Vizule ir vienisprātis par to, ka līdz šim sadarbība starp valsts iestādēm un šo sabiedrisko organizāciju nav bijusi produktīva, taču abas puses ir apņēmības pilnas piedalīties diskusijā un atrast labāko modeli Latvijas literatūras vārda nešanai pasaulē.

Pirmdien medijos izskanēja informācija, ka Latvijas grāmatizdevēju piedalīšanās pasaules lielākajā grāmatu mesē Frankfurtē bijusi samērā veiksmīga, taču Latvijas valsts tēls šai respektablajā pasākumā esot piedzīvojis pamatīgu izgāšanos.

«Zvaigznes ABC» vadītāja Vija Kilbloka izteikusies, ka Latvijas nacionālā stenda «skats bijis nožēlojams», bet lietuviešu kolēģi to raksturojuši kā bēdīgāko starp visām valstīm. Tāpat kritiku saņēmuši arī Latvijas stenda pārstāvji, kuri, pēc kādas aculiecinieces stāstītā, neesot bijuši pietiekami atsaucīgi.

«Diskusija par to, kurai institūcijai būtu jāatbalsta Latvijas grāmatniecības un literatūras dalība Frankfurtes grāmatu mesē, turpinās jau divdesmit gadu,»

komentārā TVNET atzīst LLC direktors Jānis Oga, nenoliedzot, ka izskanējušajā informācijā par valsts pārstāvniecību Frankfurtē ir daļa patiesības.

Trūkst vienotas grāmatniecības organizācijas

Runājot par iemesliem izskanējušajai informācijai, viņš min sadarbības neesamību starp Kultūras, Ārlietu, Ekonomikas ministrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas institūtu, ārkārtīgi zemo KM finansējumu (25 000 gadā), kā arī vienotas profesionālās grāmatniecības organizācijas trūkumu. Šobrīd Latvijā darbojas gan Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, gan Latvijas Grāmatnieku ģilde, taču katra no tām pārstāv mazāk nekā pusi Latvijas izdevēju, problēmu ieskicē Oga.

KM pārstāve Dace Vizule atzīst, ka ar esošo finansējumu LLC varētu būt par maz.

Sagatavotajā komentārā, kā arī sarunā ar TVNET viņa pauž ministrijas apņēmību pārrunāt, kā arī izveidot veiksmīgāko modeli Latvijas literatūras pārstāvības nodrošināšanai starptautiskajās grāmatu mesēs, tajā skaitā arī Frankfurtes grāmatu tirgū.

Latviešu literatūras popularizēšanai Frankfurtē valsts atvēl 1763 latus

Dalību Frankfurtes grāmatu mesē biedrība Latvijas Literatūras centrs nodrošināja, izmantojot valsts piešķirtos 1763 latus, izdevēju «Jāņa Rozes apgāds», «Jumava» un «Kontinents» savāktos 600 latu, kā arī privāto ziedotāju līdzekļus aptuveni 5000 latu apmērā.

Kā TVNET informē Oga, Frankfurtes grāmatu mesē Latvijas moduļa tipa stendā tika izvietotas grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele 2013 un konkursos Latvijas Literatūras gada balva un Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā godalgotās grāmatas, latviešu literatūras tulkojumi svešvalodās, jaunākās latviešu daiļliteratūras grāmatas, kā arī apgādu «Jāņa Rozes» apgāds, «Jumava» un «Kontinents» izdevumi.

LLC pildīja valsts deleģētos uzdevumus un popularizēja latviešu literatūru, nevis konkrētus izdevējus, individuālās sarunās ar ārzemju izdevējiem, aģentiem un tulkotājiem – gan Latvijas stendā, gan ārzemju partneru stendos, lai arī ierobežota finansējuma apstākļos ārzemju apgādi turpinātu izdot 10-15 latviešu autoru grāmatas ik gadu.

Komentāri (44)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu