Lai arī Apvienotajā Karalistē Sietlas grandžroka pionieru «Pearl Jam» jaunais albums «Lightning Bolt» pirmajā nedēļā startēja topa 2. vietā, dzimtajā Amerikā grupas desmitais studijas ieraksts, kā prognozē eksperti, šonedēļ stabili iekaros «Billboard 200» virsotni, pārdodot aptuveni 170 000 kopiju. Un pelnīti! Edijs Veders (Eddie Vedder) un draugi ir viena no pēdējām lielajām rokgrupām, kuru alkatīgā mūzikas industrija nav salauzusi, sabradājusi un izmetusi mēslainē.
Pearl Jam «Lightning Bolt»
(Monkeywrench)
8/12
Pirms klausījos jauno plati, kas seko 2009. gada albumam «Backspacer» un Vedera 2011. gada soloalbumam «Ukulele Songs», noskatījos grupas fana, režisora Kamerona Krova (Cameron Crowe) dokumentālo filmu «Pearl Jam Twenty». Visiem, kas auguši ar «Nirvanu» 1990. gadu sākumā, visiem, kas klausījušies grandžu, šī ir obligāta skatāmviela; filma ieskicē Sietlas roka kopienas pirmsākumus, draudzīgo, savstarpēji atbalstošo gaisotni mūziķu starpā, «Pearl Jam» dalībnieku Džefa (Jeff Ament) un Stouna (Stone Gossard) pirmās grupas «Mother Love Bone» traģisko likteni, «Pearl Jam» nevēlēšanos «dancot pēc industrijas stabules» (grupa nesniedza intervijas, nefilmēja klipus), tiesvedību ar biļešu tirdzniecības monopolizētāju «Ticketmaster», traģēdiju Roskildes festivālā u.c.
Būtu grūti vēl atrast otru tik lielu grupu ar tik stingru mugurkaulu. Protams, andergraundā līdzīgi principi, kuriem seko arī «Pearl Jam», ir pašsaprotama lieta, taču «Pearl Jam» nav aizgājuši dziļā pagrīdē. Viņu albumus turpina pirkt un grupa turpina būt komerciāli veiksmīga.
Laiks gan nestāv uz vietas, un Edijam Vederam jau šogad apritēs 49. Arī pārējie mūziķi jau sen kļuvuši par nopietniem vīriem ar sirmiem deniņiem, taču
līdzi grupai noveco arī miljonos mērāma 90. gadu grandža subkultūras paaudze
, kas palikusi uzticīga savu jaunības gadu elkiem. Ne velti ansambļa debijas plate «Ten» vēl šobrīd ir pieprasīta (katru nedēļu tiek pārdoti pāris tūkstoši) un pavisam nesen sasniegusi 10 miljonu pārdotu kopiju slieksni.
Jaunais albums ne ar ko īpašu nepārsteidz. Tas ir tradicionāls grupas ieraksts - paredzams alternatīvā roka darbs ar pāris vitāliem, roķīgiem skaņdarbiem un pat pāris balādēm, kas vietām bīstami tuvu pietuvojas «Coldplay» vai pat «Nickelback» estētikai (piemēram, otrais singls «Sirens»). Ierakstu producējis ilggadējais grupas producents Brendans O'Braiens (Brendan O'Brien), tas pats vīrs, kas atbildīgs par grupas 1998. gada albumu «Yield».
Kā pirmais singls vasarā izdots dinamiskais «Mind Your Manners», kuru grupas ģitārists Maiks Makrīdijs raksturo kā mēģinājumu radīt kaut ko līdzīgu pankroka grupas «Dead Kennedys» mūzikai.
Jaunus fanus ar šo plati grupa, visticamāk, neiegūs, bet vecie grupas cienītāji vīlušies nebūs.
Labākās dziesmas: «My Father's Son» un «Mind Your Manners».
Izdošanas datums - 11.10.2013.
