Kādreizējā iekšlietu ministre Linda Abu Meri, kas patlaban vada Azerbaidžānas kompānijas «Benkons» filiāli Latvijā, sākusi saimniekot bijušajā «Hotel de Rome» viesnīcā, no kuras paveras skats uz Brīvības pieminekli. Nu arī viesnīcā iekārtots Lindas kabinets, bet pirms tam mēnesi dienu un nakti vajadzējis kārtot viesnīcas pārņemšanas dokumentus, izzināt viesnīcas darbību un pat uzzināt, kā cīnīties ar žurkām un kukaiņiem.
Visas formalitātes nu ir aiz muguras un viesnīcas atslēgas nonākušas pie Lindas Abu Meri. Vaicājot, kādā statusā Linda darbojas viesnīcā, viņa paskaidro: «Īpašnieki ir azerbaidžāņi, bet mēs esam operētājfirma, kas pārvalda viesnīcu. Nolēmām viesnīcu pārvaldīt paši, nevis nodot to svešam operatoram. Ikdienā ir viesnīcas vadītājs, bet mēs atbildam par stratēģiju, par rēķinu maksāšanu, par viesnīcas attīstību un nākotnes plāniem. Mūsu mērķis ir atgriezt viesnīcā dzīvību, lai nevienam nešķiet, ka tā ir slēgta, kā arī organizēt pasākumus, konferences, mākslas izstādes. Lai vietējie iedzīvotāji nāk uz viesnīcu kā uz vietu, kur viņi ir gaidīti. Viesnīcas augšstāvā gribam atjaunot veco restorānu «Otto Švarcs», protams, tas neizdosies ātri, jo mēs vēl tikai mēnesi šeit darbojamies.
Ar laiku vēlamies viesnīcā ieviest arī savas tradīcijas. Taču vispirms mums ir jāuzlabo viesnīcas izskats. Ap viesnīcu ir ļoti vecs bruģis, pa kuru ejot kājas ķeras. Ir plāns līdz valsts svētkiem atjaunot bruģa segumu. Tā pati latviešu dizaineru kompānija, kas Baku izveidoja Gobustānas muzeju, veidos jaunu dizainu viesnīcas foajē. Naudu viesnīcas uzlabošanai īpašnieki mums nesūta, tādēļ jāiztiek ar to, ko esam nopelnījuši paši. Līdz ar to viss notiks saprātīgos apjomos, soli pa solim atjaunosim viesnīcu, lai tā atdzīvojas. Tuvākajā nākotnē tiks mainīts arī viesnīcas nosaukums, kas būs latvisks. Pašiem viesnīcas īpašniekiem gribas izpatikt latviešiem, tādēļ viesnīca netiks pārveidota Azerbaidžānai raksturīgā arhitektūras un dizaina stilā.»
Lindas labā roka, darbojoties Azerbaidžānas kompānijas «Benkons» filiālē Latvijā, ir ilggadējais draugs Rolands Bortaščenoks, kurš vada arī savu juridisko kompāniju. Linda slavē Rolandu, jo ir svarīgi darboties tandēmā ar cilvēkiem, kuriem var uzticēties, un Rolandam var, jo viņš savulaik aizstāvējis Lindu, kad Saeimas deputāts Dzintars Jaundžeikars viņu bija iesūdzējis tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Tiesa noraidīja Jaundžeikara prasību.
«Iepriekš mēs savā kompānijā strādājām tikai trīs darbinieki, bet tagad mūsu rindas papildinājuši visi viesnīcas darbinieki. Iepriekšējo darbinieku sastāvu neatlaidām. Visi turpina darbu, ar viņiem ir noslēgti jauni darba līgumi, jo šie cilvēki ir profesionāļi savā jomā. Jaunu komandu neveidojam. Ja nu vienīgi pieņemsim vēl darbā jaunus cilvēkus. Varam atklāt, ka līdz šim viesnīcas apkalpojošajā personālā strādāja 14 cilvēki. Viesnīcā ir 88 numuri. Valsts pārvaldei no šā piemēra vajadzētu pamācīties,» stāsta Linda. Viņa atklāj, ka, pārņemot viesnīcu no iepriekšējā saimnieka, darbs viesnīcā nav apstājies. «Viesnīcas darbs neapstājās ne uz minūti, un viesi pat nepamanīja, ka te kaut kas būtu pamainījies,» piebilst Rolands.
Sākot saimniekošanu viesnīcā, Linda apguvusi daudzas jaunas lietas. Iespējams, ka nākotnē zināšanas viesnīcu biznesā vajadzēs vēl papildināt.
Vaicājot, kā Linda jūtas, iesaistoties viesnīcu biznesā, viņa teic: «Pēc desmit gadiem politikā laikam nekas nav grūti. Vadīt Iekšlietu un Aizsardzības ministriju bija daudz grūtāk. Šis ir mazāka apjoma projekts. Iekšlietu ministrijā nebija gluži krūzītes jāskaita un bija daudz sarežģītākas lietas jākārto. Taču man ir Rolands, kas palīdz ar savu juridisko kompāniju, kā arī viesnīcas vadītāja.»
Cilvēki, kas strādājuši kopā ar Lindu, atzīst, ka viņa ir sirsnīga un iejūtīga priekšniece, nevis dzelzs lēdija. «Es ļoti ceru, ka tā ir,» nosaka Linda.
Pēdējais mēnesis Lindai bijis ļoti saspringts, bet viņa priecīga, ka mājās vienmēr sagaidījis saprotošs vīrs. Lindas dzīvesbiedrs, ārsts Hosams Abu Meri bija arī izbrīvējis savu darba laiku, lai atbalstītu mīļoto sievu brīdī, kad viesnīcas kamīnzālē Linda kopā aicināja darbiniekus, lai iepazītos ar viņiem neformālākā gaisotnē.
