Pagaidām ir grūti novērtēt, cik lielus ekonomiskus zaudējumus būs radījušas Krievijas sankcijas pret Lietuvas kravu pārvadājumiem un piena produktiem, - intervijā Latvijas Radio sacīja Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis.
Lietuvas vēstnieks: «piena kara» zaudējumus vēl grūti novērtēt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lietuvas pārvadājumu kompānijām visu mēnesi bija problēmas uz Krievijas robežām. Pēdējā informācija gan liecinot, ka tagad viss norit normāli, taču tagad ir problēmas ar Krievijas attieksmi pret Lietuvas piena produktiem, stāsta vēstnieks.
Patlaban Maskavā atrodas divas darba grupas, kuras diskutē ar Krievijas institūcijām, kas ir atbildīgas par pārtikas drošību un kontroli. Sarunās piedalās arī Eiropas Komisija. Degutis uzsvēra, ka Lietuva cer saņemt kādu skaidrojumu par to, kādas īsti ir problēmas ar šiem piena produktiem.
Viņš norāda, ka Lietuva netika informēta saskaņā ar vienošanos starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES).
«Mūsu rīcībā bija tikai politiskie paziņojumi,
informācija masu medijos un Krievijas atbildīgo iestāžu interneta mājas lapās. Tas ir mazliet neparasts sadarbības veids ar ES partneriem. Cerēsim, ka tagad būs iespējams nostāties uz daudz racionālākas un abpusējas sapratnes takas,» sacīja Lietuvas vēstnieks.
Arī incidents ar «Pirmo Baltijas kanālu» Lietuvā ir piemērs tam, ka Krievija pret saviem kaimiņiem neizmanto tikai kādus atsevišķus ietekmes līdzekļus, bet gan kompleksu sistēmu. Vēstnieks norādīja, ka gan Lietuva, gan Latvija, gan citi ārzemju kolēģi saprot, - ja kāda persona, medijs vai institūcija noliedz nacismu kā noziegumu, tad tas ir nopietns pārkāpums. Tāpat ir tad, ja noliedz totalitārā režīma noziegumus Lietuvā. Tieši tādēļ bija šī reakcija, - šajā programmā ne tikai noliedza totalitārā režīma noziegumus, bet arī atklāti meloja un sniedza sagrozītu informāciju.
Degutis sacīja, ka, par laimi,
Lietuvā ir attiecīgi likumi, kas ļauj šādas lietas kontrolēt.
Lietuvas atbildīgās institūcijas ir aizliegušas pārraidīt programmas, kas nav gatavotas ES, tas būs jāapstiprina Lietuvas tiesai. Krimināltiesa ir gatava izmeklēšanai. «Ja jūs noliedzat noziegumus un rādāt cilvēkus, kas Lietuvā atrodas meklējamo sarakstā par pastrādāto 1991.gada janvāra notikumos un ļaujiet viņiem klāstīt melus, tad to nevar atstāt bez reakcijas, ar to nevar vienkārši sadzīvot,» skaidro Lietuvas vēstnieks.
Lietuvas ārlietu ministrs uzsver, ka visos šajos gadījumos ļoti augstu tiek novērtēts kaimiņu valstu atbalsts, kā arī atbalsts no ES puses. «Ja paskatāmies, kā ES ir reaģējusi uz šiem notikumiem, un salīdzinām ar citiem, kas mums Lietuvai, Latvijai, Polijai ir bijuši iepriekš lielākoties pārtikas preču tirdzniecības jautājumos ar Krieviju, šoreiz tā bija ļoti stipra, laikus un konsolidēta reakcija,» sacīja Degutis. «Reaģēja gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Komisija, kas ir iesaistīta sarunās ar Krieviju, cenšoties rast skaidrojumu no Krievijas puses.»
Degutis skaidroja, ka atbildība ir sadalīta. Piemēram, saziņā ar starptautiskajām organizācijām, Pasaules Tirdzniecības organizāciju, dokumentus būs savākusi Lietuvas puse, bet
prasību izskatīt Krievijas lietu iesniedz Eiropas Komisija.
Kā mēs sapratām no Eiropas Komisijas, tā ir gatava spert šos soļus, kad vien tas būs nepieciešams.
Kā ziņots, no 7.oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu, skaidrojot to ar produkcijas neatbilstību Krievijas noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un sanitāri ķīmiskajiem rādītājiem, taču nekādus oficiālus paskaidrojumus Lietuva nebija saņēmusi.
Saskaņā ar neoficiālām ziņām Maskava vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts. Savukārt tieši pirms mēneša Krievija sāka detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Kopš ceturtdienas pastiprinātais pārbaužu režīms ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu atcelts.
Analītiķi uzskata, ka Krievijas spiedienam pret Lietuvu ir politiski iemesli - Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā, ES Austrumu partnerības programma un novembrī Viļņā gaidāmais ES samits, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.