Lai gan daudzi latvieši ir aizbraukuši, savukārt daudziem palikušajiem joprojām nav viegla ekonomiskā situācija, teātru apmeklētība nav jūtami kritusies, sacīja Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) priekšsēdētāja Daiga Šiliņa-Gaismiņa.
Kaut ekonomiskā situācija nav viegla, teātru apmeklētība nekrītas (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Paldies Dievam, neskatoties uz ekonomisko situāciju un to, ka ļoti daudz latviešu ir izbraukuši, teātru apmeklētība nav jūtami kritusies. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc teātri vispār ir varējuši pārciest krīzi un izdzīvot. Protams, ir bažas par to, kas notiks tad, kad jaunā paaudze izaugs, vai viņus vispār interesēs teātris," viņa atzina.
LTDS vadītāja uzsvēra, ka teātra funkcijas ir ļoti plašas, tostarp integrācijas procesā un sociālajā jomā, piemēram, uz izrādēm tiek aicināti bērni no bērnunamiem vai daudzbērnu ģimenēm. Tāpat teātri dodas viesizrādēs uz reģioniem, kur profesionālo teātru nav. Šiliņa-Gaismiņa teica, ka tur, kur ir profesionālie teātri – Valmierā, Liepājā un Daugavpilī – cilvēkiem interese par teātri ir lielāka, jo tas ir pieejamāks, piebilstot, ka reģionos darbojas arī daudz amatieru teātru, kuru tradīcijas Latvijā ir ļoti dziļas.
"Jāpiekrīt, ka teātris nav pirmās nepieciešamības prece, bet tuvu tam ir, jo cilvēkam taču negribas, ka viņa dzīve aprobežojas tikai ar iešanu uz darbu un nākšanu mājās. Ir nepieciešama tāda domu apmaiņa, ko var sniegt literatūra un nopietnas izrādes," viņa sacīja.
Teātriem arī ir jādomā par publikas nomaiņu, lai jauniešiem, bērniem būtu interese par teātra izrādēm. Visi teātri cenšas repertuārā iekļaut vismaz kādu izrādi bērniem, tomēr interese par tām nav tik liela, kā gribētos. "Bērns pats biļeti uz teātri nenopērk, to dara vecāki. Ja bērnu izrādes apmeklētība nav tik liela, kā gribētos, tad jājautā, kāpēc nav liela vecāku interese uz izrādi bērnu vest."
"Teātrī ļoti svarīgs ir vārds. Ja skolā varbūt valoda ir ļoti noplicināta un bērns nelasa grāmatas, tad vismaz teātrī viņš dzird lielākoties bagātu, tīru valodu," pamatojot nepieciešamību bērnus radināt pie teātra," teica teātra darbinieku savienības vadītāja.
Šiliņa-Gaismiņa informēja, ka, strādājot pie jaunām nozaru stratēģijām Kultūras ministrijā, tiek veidots projekts "Kultūras skolas soma", kuru sadarbībā ar izglītības ministriju vajadzētu līdz 2020.gadam īstenot. Viņa norādīja, ka vēlētos lielāku sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju un skolām, lai bērni saprastu, ka teātrim nav tikai izklaidējoša funkcija un tas jāapmeklē ne tikai tāmdēļ, lai nelasītu kādu obligātās literatūras darbu.
Teātri cenšoties izmantot visādus līdzekļus, kā ieinteresēt jauniešus, tostarp sociālos tīklus un dažādus projektus, jo tie cilvēki, kas jau gadiem nākuši uz teātri, to arī turpinās darīt. Piemēram, Nacionālā teātra Jaunajā zālē, kas ir tendēta uz jaunāku publiku, jau sāk parādīties arī sirmas galvas, iepriekš nāca tikai jaunieši, pastāstīja Šiliņa-Gaismiņa.