Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) patlaban neredz pamatojumu apšaubīt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) direktora Andra Leitasa kompetenci, šādu nostāju pauda ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Pētermane. Tikmēr Lietuvas puse LNT ziņām skaidroja, ka notikušais bija vien sagadīšanās.
VARAM neapšauba meteo dienesta vadības kompetenci
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņa papildināta ar Lietuvas meteodienesta pārstāves teikto.
Jau ziņots, ka LVĢMC nonācis uzmanības lokā pēc tam, kad centrs ne vien līdz šim bezmaksas pieejamo meteoroloģiskā radara informāciju izveidoja par maksas pakalpojumu, bet arī kaimiņvalstu dienestus lūdza Latvijas IP adresēm uzlikt liegumu uz viņu pieejamo bezmaksas meteoroloģiskā radara informāciju.
Kā norādīja Pētermane, VARAM rīcībā neesot informācijas, kas apstiprina pieņēmumu, ka LVĢMC pieprasījis kaimiņvalstīm liegt Latvijas iedzīvotājiem viņu meteoroloģiskos datus, tādēļ ministrija uzskata, ka šāda informācija neatbilst patiesībai un ir izplatīta situācijas dramatizēšanai.
Šādu apgalvojumu ministrija izplatījusi, neraugoties uz to, ka, mēģinot piekļūt Igaunijas meteodienesta radara informācijai, pāris dienas parādījās uzraksts: "Šī vietne nav pieejama apmeklētājiem no Latvijas IP adresēm, ņemot vērā vienošanos starp Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Igaunijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūtu."
Ministrija nav izmeklēšanas iestāde
Uz jautājumu, kādēļ Igaunijas meteodienests ir ievietojis šādu skaidrojumu savā mājaslapā, Pētermane atbildēja, ka ministrija nav izmeklēšanas iestāde. Leitass esot skaidrojis, ka neko tādu igauņu kolēģiem neesot lūdzis. Savukārt uz jautājumu, vai tiek pieļauts, ka igauņi šādu lēmumu pieņēmuši paši uz savu galvu, Pētermane teica, ka neko tādu nav apgalvojusi. Ministrijai neesot pamata neticēt Leitasam.
"Atbilstoši starptautiskajiem līgumiem un konvencijām katras valsts meteodienestu pienākumus ir sniegt šādu informāciju savas valsts iedzīvotājiem, izvērtējot savas iespējas sniegt šo informāciju bez maksas, un tiem nav pienākums nodrošināt šādas informācijas pieejamību ārpus konkrētās valsts robežām," uzsvēra Pētermane.
Kapitālsabiedrībām pašām jāmeklē finansējums
Tāpat viņa skaidroja, ka LVĢMC ir kapitālsabiedrība, kas nozīmē, ka paša uzņēmuma kompetencē ir nodrošināt tā darbu un meklēt risinājumus darbības finansēšanai. VARAM uzskata, ka ir apsveicami Leitasa centieni nodrošināt šī pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem vispār, lai arī par maksu.
VARAM ir noslēgusi funkciju deleģējuma līgumu ar LVĢMC, kurā ministrija ir definējusi atsevišķas funkcijas, kuras centrs īsteno, saņemot no VARAM samaksu. "Diemžēl budžeta konsolidācijas rezultātā VARAM tika samazināti finanšu līdzekļi šādu funkciju finansēšanai. Tā visa rezultātā pašlaik centrs deleģējuma līgumā īsteno funkciju minimumu, nodrošinot Latvijas starptautisko saistību un Eiropas Savienības regulējuma izpildi. Diemžēl arī 2012.gada budžets, visdrīzāk, pieprasīs īstenot konsolidācijas pasākumus, kas savukārt izslēdz VARAM iespējas palielināt šo noteikto funkciju vai papildu funkciju īstenošanai pieejamo finansējumu," norādīja ministrijas pārstāve.
Ministrija radara izmaksas nekontrolē
VARAM vērš uzmanību arī uz to, ka neapmaksā ne meteoroloģiskā radara informācijas uzturēšanas izmaksas, ne arī no meteoroloģiskā radara iegūtās informācijas apstrādāšanu, tieši tāpēc ministrijai nav juridiska pamata kontrolēt LVĢMC darbības saistībā ar šo radaru. Centra kā kapitālsabiedrības uzdevumus ir nodrošināt VARAM deleģējuma līgumā minēto funkciju īstenošanu. VARAM savukārt kontrolē piešķirtā finansējuma izlietojumu deleģēto funkciju īstenošanai, un patlaban ministrijas rīcībā nav informācijas, kas ļautu izdarīt secinājumus par normatīvo aktu neievērošanu vai arī deleģējuma līgumā noteikto funkciju neīstenošanu.
"Šobrīd ir pilnīgi nepamatoti apgalvot, ka LVĢMC meteoroloģiskā informācija iedzīvotājiem būtu pieejama tikai par maksu vai tā vispār tiktu slēpta, jo iedzīvotājiem arī turpmāk centra mājaslapā ir pieejama aktuālākā informācija par laika apstākļiem, tādēļ neuzskatām, ka tiek ierobežotas iedzīvotāju tiesības un iespējas saņemt savlaicīgu meteoroloģisko informāciju atbilstoši vienkārša lietotāja vajadzībām," akcentēja Pētermane.
Lietuvai savs skaidrojums; atjauno piekļuvi
Lietuvieši 19.oktobrī tomēr atjaunoja piekļuvi savai bezmaksas meteoroloģiskā radara informācijai.
Lai gan šīs nedēļas sākumā kaimiņvalstu meteorologi medijiem apstiprinājuši, ka meteoinformāciju bloķējuši tieši pēc Latvijas lūguma, tomēr telefonintervijā LNT ziņām Lietuvas hidrodienesta pārstāve šo trešdien norādījusi, ka tā bijusi tikai sagadīšanās.
Lietuvas meteodienesta pārstāve Jerute Švedenje apgalvo, ka tādas prasības no Latvijas puses nebija. "Izplatījās nekorekta informācija un tā aizgāja pa visām trim Baltijas valstīm. Bet sakritība ir tāda, ka mēs nedēļas sākumā pārinstalējam serverus, tāpēc nevarēja piekļūt radara informācijai, bet šodien tā atkal ir pieejama."
Tomēr zīmīgi, ka mēģinot piekļūt arī Igaunijas meteodienesta radara informācijai, dažas dienas parādījās uzraksts, ka apmeklētājiem no Latvijas, tas nav pieejams, vēstīja raidījums.
Skatīt pievienoto video.