Šonakt Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori kopā ar VVD pilnvarotajiem inspektoriem Inčukalna novadā Gaujā aizturēja trīs maluzvejniekus, kuri zivju ķeršanai izmantoja žebērkli.
Gaujā aiztur trīs maluzvejniekus ar žebērkli (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā stāstīja VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Andris Strautiņš, maluzvejnieki aizturēti ap pusnakti Gaujas upē pie apdzīvotas vietas «Gauja». Divi no aizturētajiem kungiem, kuri dzimuši 1978.gadā un 1975.gadā, ir brāļi un ir Krimuldas novada iedzīvotāji, bet trešais vīrietis ir 1980.gadā dzimis Lielvārdes iedzīvotājs, kurš ciemojies pie abiem brāļiem.
Vides inspektori maluzvejniekus novēroja aptuveni stundu. Viņi ievērojuši, ka pa Gauju lejā peld gumijas laiva, kurā spīd lukturi. Pārkāpēji ūdenī jutās droši, jo no krasta viņus apsargāja pašu suns.
«Šie pārkāpēji mūs, pieredzējušus inspektorus, pamatīgi pārsteidza, jo nelielā gumijas laivā atradās trīs vīri, šādā veidā apdraudot arī savas dzīvības. Parasti gumijas laivās ir viena vai divas personas. Tāpat viņi centās atbrīvoties no dažādiem priekšmetiem. Pāri laivai tika izmesta viena nodurta lašveidīgā zivs, akumulatora lukturis un trīs metrus garš kāts, kura galā bija žebērklis,» stāstīja Strautiņš.
Žebērkli vides inspektoriem izdevās no ūdens izvilkt, pirms tas nogrima. Maluzvejniekiem tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, kā arī viņiem atsavināta gumijas laiva, trīs metrus garais žebērklis un vēl viens akumulatora lukturis. Pārkāpējiem draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem.
Vides inspektors minēja, ka pārkāpēji inspektorus mēģinājuši pierunāt, lai netiktu noformēts protokols, jo viņi esot gatavi pastāstīt par maluzvejniekiem, kuri zvejo ar elektrību.
Pēc Strautiņa teiktā, brāļi ir vietējie iedzīvotāji, un, pēc visa spriežot, šī nav bijusi pirmā reize, kad nodarbojušies ar šādiem pārkāpumiem. Pēc aizturēšanas uz ūdens vides inspektori maluzvejniekus nogādājuši pretējā upes krastā, nevis tajā, kurā viņi dzīvo, un drīz vien upi pārpeldēja arī viņu suns. Noformējot visus dokumentus, viens no inspektoriem ar laivu visus trīs kungus un suni nogādāja atpakaļ otrā karstā.
Viņš akcentēja, ka maluzvejnieku izdomai brīžiem nav robežu. Lai arī mutiski visi kungi pārkāpumu nenoliedz, tomēr savā paskaidrojumā šoreiz viens no pārkāpējiem norādījis, ka viņi braukuši ar laivu pa Gauju, jo ir lašveidīgo zivju un ūdens pasaules vērotāji.
Pēc šo maluzvejnieku aizturēšanas inspektori veica reidu arī Gaujā līdz ietekai jūrā. Pie Carnikavas inspektori upē atrada 50 metrus garu tīklu, no kura tika atbrīvoti četri taimiņu tēvi un viens sapals.
Strautiņš informēja, ka maluzvejnieki ir aktīvi tajos posmos, kur zivis ir aktīvas, proti, Gaujas lejasdaļā nav novērota intensīva zivju kustība, bet pie Siguldas un Cēsīm taimiņi ir ienākuši un ir aktīvi.
Kā ziņots, lai nodrošinātu lašu, taimiņu un foreļu nārsta aizsardzību, VVD, sākot ar oktobri, pastiprinājis zvejas un makšķerēšanas kontroli.
Nārstojošo zivju aizsardzības pasākumu laikā plānots palielināt vides dienesta inspektoru nakts darba stundu skaitu, palielināt degvielas limitus zvejas kontrolē iesaistītajām automašīnām un laivām, kā arī nosūtīt inspektorus komandējumos uz vietām, kur katru gadu novērojama lielāka zivju koncentrācija un līdz ar to arī maluzvejnieku aktivitāte.
Zivju ieguve to nārsta migrāciju laikā nodara īpašu kaitējumu un ir atzīta par barbarismu. Par to atbildību paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.pants un Krimināllikuma 110.pants. Zaudējumu atlīdzība par vienu nelikumīgi iegūtu zivi var sasniegt 500 latus.
Jūras piekrastē VVD pastiprinātie zvejas kontroles pasākumi ilgs līdz 15.novembrim, iekšējos ūdeņos līdz 30.novembrim, bet atsevišķās Makšķerēšanas noteikumos paredzētās upēs līdz pat gada beigām.