Izrādot televīzijas torni, ilggadējā gide Juzefa Skudra portālam TVNET atklāj, ka divos no trim torņa balstiem atrodas lifti, bet trešajā – rezerves kāpnes, ko ikdienā neizmanto. Tās paredzētas izņēmuma situācijām.

Interesanti, ka torņa darbinieki mūsdienās joprojām izmanto vinču – ar ļoti stipru trošu palīdzību vairāku simtu metru augstumā viegli nokļūst dažādi smagi priekšmeti.

Parasti apmeklētājus ved tikai nepilnu simts metru augstumā, taču TVNET komandai bija iespēja nokļūt vēl augstāk – 134 metrus virs jūras līmeņa. Simts metru augstumā torņa šūpošanos jūt pavisam minimāli, taču

134 metru augstumā torņa šūpošanās sajūtama diezgan pamatīgi.

Tajā brīdī nelāgi ap dūšu kļūst cilvēkiem, kuriem bail no augstuma. Viņi ātri vien prasās atpakaļ liftā un gaida mirkli, kad nokļūs atpakaļ uz sauszemes.

Gide gan apgalvo, ka tornis ir drošs un par savu drošību nevajag uztraukties: “Ja tas nekustētos, tas nebūtu tik stabils kā patlaban.” Tornis celts tā, lai izturētu 7,5 ballu stipru zemestrīci, kā arī 44 m/s spēcīgu vēju. Torņa pamati ir 30 metru dziļumā. Juzefas kundze atminas, ka pamata pāļu dzīšanu pirms teju 30 gadiem varēja dzirdēt visā galvaspilsētā.

Dizains vecmodīgs, bet tehnika – jauna un jaudīga

Ceturtdaļgadsimtu vecā TV torņa publiski pieejamais interjers ir tieši tāds pats kā 1986.gadā, kad to uzbūvēja. Taču valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” Komercdepartamenta tirgzinības vadītāja Vineta Sprugaine apgalvo, ka darba telpas ir mūsdienīgas. Arī tajās esošā

tehnika un aprīkojums ir jauns, moderns un jaudīgs.

Apmeklētāju acīm neatklājamās tehnoloģijas nepārtraukti tiekot atjaunotas un uzlabotas. Tās piedalās TV un radio sakaru pārraidē visā Latvijā.

Arī gide uzsver, ka tornis, tāpat kā Rīga, nekad nav gatavs. Tāda tā arī nedrīkstot būt. Juzefas kundze atgādina latviešu tautas pasaku par nāriņu, kura naktī peld pa Daugavu un prasa, vai Rīga gatava. Vēl no bērnības atceramies - tiklīdz atbilde uz šo jautājumu būs apstiprinoša, pilsēta grims...

Par padomju laiku arhitektūru liecina arī īpašais tunelis no apmeklētāju autostāvvietas līdz ieejai tornī. Īpaši priecīgi par tumši brūnajām flīzēm klāto tuneli ir mazākie bērni, jaunieši un koristi, kuri ar sajūsmu pieskandina tuneli un klausās tajā dzirdamās atbalsis. Tunelī var pārliecināties par skaņas ātrumu, kā arī aplūkot unikālas padomju laika vitrāžas.

Torņi – ceļotāju iecienīti visā pasaulē

Gide stāsta, ka rudenī un ziemā TV tornis apmeklētājiem pieejams sešas dienas nedēļā, bet siltajā un gaišajā laikā – katru dienu.

Mūziķi un mākslinieki tornī meklē savas mūzas.

Uz torņa apskati gaidītas gan ģimenes ar bērniem, gan individuālie ceļotāji. Tāpat te laipni uzņems skolēnu grupas.

Latvijas TV torni apmeklējuši ceļotāji no visas pasaules. Gadā tūristu skaits sasniedz 10 tūkstošus. “Tas ir tālu no Eifeļa torņa,” Sprugaine saka, taču piebilst, ka pasaulē populārais Parīzes tornis ir aptuveni 50 metrus zemāks par Rīgā esošo torni.

Gaida vēl vairāk tūristu

Latvijas TV tornim esot labas perspektīvas piesaistīt arvien lielāku tūristu skaitu. To varētu veicināt sabiedriskais autobuss uz torni, kā arī kuģīšu piestātne pie torņa. Šobrīd par tādām “ekstrām” Zaķusalas tūristi var tikai sapņot.

“Pasaulē nav skaistāka torņa par mūsējo,” gide vērtē un atgādina, ka Rīgas TV tornis ir augstākais Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Tā augstums ir 368 metri.

Vērojot Daugavu, no torņa labi redzams arī zaķa līkumotais skrējiens, Juzefas kundze vērš uzmanību, atgādinot, ka latviešu tautas pasakā zaķis skrēja pārējiem zvēriem pa priekšu, kad viņi rakuši Daugavu. Tiešām – latviešu likteņupe Rīgas rajona robežās met vienu līkumu pēc otra.

Tornis – nozīmīgs infrastruktūras objekts

TV tornis bijis nozīmīgs objekts arī Latvijas vēstures izšķirošajos mirkļos. Piemēram, 1991.gada augusta puča laikā tornis un tā darbinieki palīdzējuši nosargāt izcīnīt Latvijas neatkarību.

Te joprojām strādā cilvēki, kuri juta omoniešu automātus pie krūtīm.

Bez dažādiem speciālistiem un darbiniekiem tornī uzturas arī kaķenīte Škoda, par kuras kāpelēšanu puķēs sajūsmā ir torņa mazie apmeklētāji. Taču Juzefas kundzi šādas kaķenītes izdarības neapmierina un viņa dzen draudzeni tālāk no zaļajiem augiem.

Škodai ikdienā uzticēts svarīgs darbiņš – viņai jārūpējas, lai tornī neparādītos peles un citi grauzēji :)