Francijas tiesa oktobrī varētu izbeigt tiesvedību prāmja «Estonia» avārijas lietā, vēsta Zviedrijas radio.
Francija varētu izbeigt tiesvedību prāmja «Estonia» lietā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kuģu būvniecību «Jos L Meyer» un sertifikācijas uzņēmumu «Bureau Veritas» Francijā pārstāvošie advokāti norāda, ka pašlaik pieejamie dokumenti nav pietiekami, lai noteiktu kāda vainu avārijā.
Ja līdz 14.oktobrī paredzētajai tiesas sēdei Francijas pilsētā Nanterē netiks iesniegta kāda papildu informācija, tiesvedība lietā, visdrīzāk, tiks izbeigta.
Dzīvību zaudēja 852 cilvēki
Pasažieru prāmis «Estonia» nogrima 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā, aizraujot dzelmē 852 cilvēku dzīvības. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 137 cilvēki.
Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Prāmja «Estonia» nogrimšana ir Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.
Starptautiska izmeklēšanas komisija 1997.gadā konstatēja, ka katastrofu izraisījis prāmja atveramā priekšgala bojājums.
2005. gadā sākta jauna izmeklēšana
2005.gadā gan Igaunija, gan Zviedrija sāka jaunas izmeklēšanas, kad
daudzi bojāgājušo radinieki, kuģniecības eksperti un politiķi apgalvoja, ka prāmis nogrimis pēc sprādziena.
Šādai teorijai par labu runāja arī Zviedrijas atzinums, ka tajā pašā 1994.gadā ar minēto prāmi vismaz divas reizes transportēts Krievijas militārais aprīkojums.
Igaunijas komisija 2007.gadā paziņoja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka katastrofu būtu izraisījis sprādziens, jo ķīmisko vielu analīzes nav uzrādījušas nekādas sprādziena iespējamības pazīmes.
Savukārt divas izmeklēšanas komisijas, kuras pēc Zviedrijas valsts pasūtījuma veica prāmja «Estonia» bojāejas apstākļu izpēti, izplatīja paziņojumu, ka nogrimšanu izraisīja un paātrināja kuģa priekšējās lūkas atvēršanās.