Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto
2012. gadā jaunā skotu popgrupa «CHVRCHES» bija izdevusi vien pāris singlus («Lies» un «The Mother We Share»), bet mūzikas blogi kūsāt kūsāja no jūsmas un paredzēja šim trio gaišu nākotni. Šīs prognozes izrādījās precīzas - grupa šā gada sākumā iekļuva prestižajā jauno talantu «Sound of 2013» sarakstā un pēc pagājušonedēļ izdotā ilgi gaidītā debijas albuma «The Bones of What You Believe» ir izpārdevusi ASV solo tūri. Tiesa, dzimtajā Lielbritānijā albums komerciāli nestartēja tik labi kā gribētos - tikai 9.vieta.
CHVRCHES «The Bones of What You Believe»
(Virgin)
10/12
Līdzīga formāta popmūzikas trio no Glāzgovas (viena soliste un divi mūziķi), kas iespiedies man atmiņā, ir «Bis» (vai kāds atceras lipīgo popsinglu «Action & Drama» vai britpopisko «Sweet Shop Avengerz»?). «Bis» bija pancīgi, bet vienlaikus ļoti melodiski, taču kopumā diezgan neraksturīgi Glāzgovas mūzikas skatuvei, kuras karogu kopš 1990.gadu beigām augstu tur «Belle & Sebastian», «Arab Strap», «Franz Ferdinand» u.c.
«CHVRCHES» (izrunā kā «churches») melodiskā elektropopa, sintpopa panākumi ar vieglu skotu akcentu ir patīkama pārmaiņa Glāzgovas mūzikas dzīvē. Par šīm pārmaiņām ir atbildīgi trīs radoši prāti, kas nav iesācēji mūzikas pasaulē (skat. zemāk) - Aiens Kuks (Iain Cook), Martins Dohertijs (Martin Doherty) un apburošā Lorena Meiberija (Lauren Mayberry), kuras kristāldzidrais soprāns ir grupas vizītkarte.
Chvrches Foto: Publicitātes foto
Tiesa, divās no divpadsmit albumā iekļautajām dziesmām pie mikrofona stājies taustiņnieks Dohertijs. Taču tieši šajos brīžos (dziesmās «Under the Tide» un «You Caught the Light») «CHVRCHES», tēlaini izsakoties, no krāsaina televizora pārtop parastā melnbaltā - kļūst par kārtējo neizteiksmīgo sintpopa grupu, kas seko «New Order» 80. gadu tradīcijām.
Protams, Lorenas Meiberijas balss nav ne pus tik jaudīga un skanīga kā, piemēram, Adelei, arī dzīvajā izpildījumā varētu vēlēties biezāku, plašāku vokālu, taču bez viņas skatuviskā šarma un tekstiem «CHVRCHES» nekad netiktu tālāk par Glāzgovas lokālajiem klubiņiem.
«CHVRCHES» nav novatori, tas arī fakts. Pēdējos gados šāds melodisks elsktropops ar meitenes balsi ir gana izplatīts, var minēt tādus māksliniekus «Purity Ring», «La Roux», mazliet arī eksperimentālos «The Knife».
Dziļākā būtībā tā ir 100% popmūzika,
precizējot - popmūzika ar saturu, kurai lemts skanēt radio un nokļūt Top40.
Visi grupas mūziķi agrāk darbojušies rokmūzikā. Aiens Kuks ir bijušais postroka apvienības «Aereogramme» dalībnieks, Dohertijs pirms «CHVRCHES» muzicēja ar skotu indīroka apvienību «The Twilight Sad», bet Meiberija spēlēja sintezatoru un dziedāja skotu indīpopa apvienībā «Blue Sky Archives» (skat. resursus). Viņu muzikālās ietekmes nav «Kraftwerk» vai OMD, bet gan «Pixies» un «Cocteau Twins», tieši tāpēc šis albums piesaistījis ne tikai sintpopa fanus, bet arī rokmūzikas publiku.
Bez jau zināmajiem skaņdarbiem («Lies», «Gun», «Recover», «The Mother We Share») platē atrodami vēl vairāki potenciāli «best of 2013» gabali. Lielisks ir trauksmainais «We Sink» (skat. video), arī gaidāmais singls «Tether», kura pamatā ģitārai līdzīgs tembrs. Tā vidusdaļā ritms apraujas un gaumīgi tiek izcelta Meiberija balss, kuru pārtrauc Žana Mišela Žāra cienīgs 80.gadu sintezatora solo.
Varbūt visas plates garumā mazliet nogurdina vienveidīgā skaņu paletes izmantošana (vīri izmanto DSI Prophet 08, Mini Moog, Roland Juno 106, Roland A800 pro), īpaši sampli, kurus Dohertijs ar viegliem pirkstu uzsitieniem izvilina no sava «NI Maschine» aparāta, taču kopumā šis ir pārliecinošs un skanīgs debijas albums.
«The Bones of What You Believe» Foto: Publicitātes foto
