ASV apelāciju tiesa Ņujorkā piektdien atstāja spēkā 25 gadu cietumsodu, kas šajā valstī piespriests Krievijas pilsonim Viktoram Butam par nelegālu ieroču tirdzniecību.
Atstāj spēkā 25 gadu cietumsodu ieroču tirgonim Viktoram Butam (29)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Buta, kas ir «augstas prioritātes mērķis kriminālajā pasaulē», kriminālvajāšana «neliecina par atriebīgu vai pat nepiemērotu valdības rīcību», tiesnešu kolēģijas vienprātīgo spriedumu par Buta iesniegto apelāciju pasludināja tiesnesis Hosē Kabraness.
Notiesātais Buts apelācijas sūdzībā sacīja, ka ASV «valdības rīcība bija cietsirdīga vai atriebīga vajāšana, pārkāpjot viņa konstitucionālās tiesības uz likumīgu procesu».
Tāpat tika apstrīdēta Buta izdošana ASV 2010.gadā no Taizemes. Viņš sacīja, ka izdošana «bija nelikumīga, jo bija ASV izmantotā spaidu politikas spiediena rezultāts».
Tiesa secināja, ka nav rasts pamatojums nevienam no Buta apgalvojumiem, «tādēļ mēs apstiprinām rajona tiesas lēmumu».
Šaja gadījumā «valdības motivācija Buta vajāšanai bija plasas bažas, ka viņš ir iesaistīts kriminālās darbībās, ko apliecina viņa iekļaušana vairākos ASV un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju sarakstos 2000.gadu sākumā», norādīts apelāciju tiesas spriedumā.
Jau ziņots, ka ASV federālā tiesa Ņujorkā pērn 5.aprīlī piesprieda 25 gadu cietumsodu Butam, kuru iepriekš atzina par vainīgu apsūdzībās saistībā ar ieroču nelegālu tirdzniecību.
Tiesa ir atzinusi Butu par vainīgu apsūdzībās, ka viņš plānojis pārdot raķetes teroristiem un nogalināt ASV pilsoņus. Minimālais sods par šīm apsūdzībām ir 25 gadi cietumā, bet maksimālais - mūža ieslodzījums.
Buts tika tiesāts saistībā ar ieroču pārdošanu Kolumbijas marksistisko partizānu grupējumam «Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki» (FARC). Saskaņā ar ASV veikto izmeklēšanu Buts pārdevis šim grupējumam ieročus vairāku miljonu latu vērtībā, kuri var būt izmantoti ASV pilsoņu nogalināšanai.
ASV prokuratūra uzskata, ka Buts ar ieroču tirdzniecību nodarbojies jau kopš 90.gadiem un, izmantojot kravas lidmašīnas, sūtījis ieročus uz Āfriku, Dienvidameriku un Tuvajiem Austrumiem.
Izskanējušas versijas, ka viņš piegādājis ieročus karadarbībai Afganistānā, Angolā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Libērijā,Ruandā, Sjerraleonē un Sudānā, turklāt dažkārt abām karojošajām pusēm. Buts visas apsūdzības noliedz un uzstājīgi paliek pie versijas, ka nodarbojies tikai ar aviokravu transportu.
Buta advokāti bija pieprasījuši viņu attaisnot.
Saskaņā ar ASV publiskoto informāciju Buts ASV izlūkdienestu aģentiem, kuri izlikušies par FARC dalībniekiem, solījis piegādāt 700 līdz 800 «zeme-gaiss» tipa raķetes, 5000 Kalašņikova automātu, vairākus miljonus munīcijas aptveru, sprāgstvielas, kājnieku mīnas un bezpilotu lidaparātus.
Buts tika aizturēts kādā Bangkokas viesnīcā ASV un Taizemes drošībnieku kopīgā operācijā 2008.gada martā pēc ierašanās no Maskavas. 2010.gada novembrī Taizeme izdeva Butu ASV.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir nosaucis ASV Butam izvirzītās kriminālapsūdzības un Taizemes lēmumu viņu izdot Savienotajām Valstīm par «netaisnības piemēru» un politiski motivētu rīcību.
Aptuveni fakti par Buta darbību bijuši 2005.gadā uzņemtās filmas ar Nikolasu Keidžu galvenajā lomā «Kara kungs» («Lord of Wars») pamatā.