«Evestus» – esam nepopulāri, dīvaini un mazliet biedējoši (2)

Jānis Jansons speciāli TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

5.oktobrī, ar koncertu Rīgā, alternatīvās kultūras pasākuma «Drūmvakar, Rīga II» ietvaros, atgriežas igauņu industriālā, kabarē un roka hibrīds - grupa «Evestus» . Pirms koncerta noskaņās, saruna ar grupas idejisko līderi – Ott Evestus.

2008.gadā solo projekts kļuva par grupu. Varbūt vari sniegt nelielu ieskatu vēsturē - kā viss sākās un kāpēc?

Ott Evestus: Pirmkārt, vēlos pateikties par iespēju iepazīstināt grupu ar latviešu publiku. Pēc tam, kad biju izlaidis savu otro solo albumu «Wastelands» (2005), es saņēmu arvien vairāk pieprasījumus uzstāties. Tajā laikā sāka parādīties ar vien vairāk laptopa mūziķu un es nevēlējos būt viens no viņiem. Es vēlējos uzstāties kā kārtīgs roka mākslinieks, nevis sēdēt uz skatuves un klikšķināt datoru. Tādēļ es sāku gatavot jaunu muzikālo materiālu, paturot prātā to, ka tas tiks spēlēts arī dzīvajā. 2008.gadā es izlaidu divus mūzikas videoklipus, dēļ kuriem man piedāvāja uzstāties Igaunjas MTV dzimšanas dienas ballē. Man tika dotas divas nedēļas, lai savāktu grupu, kas varētu uzstāties dzīvajā! Tā nu es meklēju dalībniekus gan savā paziņu lokā, gan ārpus tā un beigās atradu astoņus cilvēkus, kuru starpā bija latviešu bundziniece, brazīļu ģitārists un čellu kvartets.

Kā džeza bundzinieks kļuva par vokālistu?

Ott Evestus: Tā patiesībā ir mana ego lieta, tīri un vienkārši! Es vēlējos būt skatuves centrā, spļaut savas dusmas publikas sejās, nevis slēpties aiz bungām.

Kā tu raksturotu «Evestus» stilu? Muzikāli tajā ir daudz dažādu žanru – varbūt elektro/teatrālais roks?

Ott Evestus: Man ir svarīgi, lai viss kopā skan labi. «Evestus» nav produkts, tas ir mākslas darbs. Gan mūzikai, gan vizuālajai pusei ir liela nozīme. To visu nepieciešams uztvert kā kopumu, lai pilnīgi izprastu. Kādu dienu, kad tas viss būs pabeigts, varbūt kāds pamanīs, ka reiz bija tāds personāžs, kas radīja ko pavisam savādāku. Tad arī to varēs uztvert kā pabeigtu mākslas darbu. Bet pagaidām viss tikai top, un cilvēkiem, kas apmeklē mūsu koncertus, ir iespēja piedalīties projekta veidošanā, būt daļai no procesa. Man šķiet, ka tas ir lieliski!

Elektronika un rokmūzika ir hibrīds, kas izceļās uz tradicionālas mūzikas rāmju fona. Kas ir jūsu mērķauditorija – elektronikas mīļotāji, metālisti, rokeri, goti, emo vai intelektuāļi?

Ott Evestus: Manuprāt, mūsdienās cilvēki arvien retāk pieķeras konkrētiem stiliem. Visi tevis minētie iedalījumi biežāk tiek izmantoti, lai atainotu dzīvesveidu, ko mūzikas žanri apzīmē. Es domāju, ka «Evestus» klausītāji ir cilvēki ar ļoti dažādiem dzīves veidiem. Esmu ievērojis, ka cilvēki, kuriem patīk manis radītā mūzika, ir ļoti stipri un interesanti indivīdi. Neatkarīgi no tā, kādu mūziku viņi parasti klausās, viņi izvēlas paši savu dzīves ceļu tā vietā, lai sekotu citiem. Lielākā daļa mūsdienu mākslinieku izmisīgi cenšas tikt pieņemti un novērtēti, tādēļ mūzikā neiekļauj nekādu jēgu, baidoties, ka potenciāli «klienti» var tikt aizvainoti.

Dziesmu tekstu ziņa, domas? Par ko ir teksti?

Ott Evestus: Būšu atklāts – esmu daudz labāks komponists, nekā dziedātājs, tādēļ cenšos uzsvērt tekstu jēgu, nevis savu balsi. Tādēļ arī uzsveru sava vokāla ritmu, nevis melodiju. Pārsvarā dziedu par sabiedrības kritiku un pašizziņu, mēģinot izprast ārējo un iekšējo pasauli.

Dziesmas «Enemy» tumšais videoklips nonāca MTV Baltic Top 20 ceturtajā vietā, «Voices» un «Sleep Forever» ieguva pirmās vietas Igaunijas Nacionālā TV top 7. Kā tu izskaidro šo pozitīvo fenomenu?

Ott Evestus: Lielākais nopelns, protams, ir mūsu faniem, kuri labprāt izrāda savu varu, lai pretotos meinstrīmam. Un man tās ļoti patīk! Domāju, ka vēl viens iemesls varētu būt mūsu ieguldītais darbs un enerģija klipu veidošanā. Kopā ar režisori un mākslinieci Grete «Stitch» Laus mēs klipiem veltam daudz vairāk uzmanības, nekā lielākā daļa cilvēku. Varbūt arī mūsu atdeve ir savādāka, nekā citu. Mēs nekad netēmējam uz augstiem vērtējumiem. Mēs vienkārši vēlējāmies radīt kaut ko tādu, kas mums pašiem šķiet skaists.

Grupai bijuši ļoti daudz koncertu, aktīvas uzstāšanās, kā arī dalība Tallinas Mūzikas Nedēļā (2009) kopā ar četriem čellistiem no Igaunijas Nacionālā Simfoniskā Orķestra. Skatuviskā aktivitāte attiecināma arī uz šo gadu. Kādi ir iespaidi? Vai smagā, elektroniskā ģitārmūzika biedē popmūzikas kritiķus? Varbūt tieši otrādi – jums ir dotas plašākas iespējas izpausties?

Ott Evestus: Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad lielais 2000.gadu sākuma metāla vilnis ir pārrauts un indie/hipsteru paaudze ir pārņēmusi mūzikas industriju. Loģiski spriežot, drīz vajadzētu notikt grunge žanra un industriālās rokmūzikas atdzimšanai, bet to rādīs nākotne. Ņemot vērā šo kontekstu, es uzskatu, ka pasaule vēl nav gatava mūsu mūzikai. Popmūzika nav žanrs vai stils – jebkas, kas ir populārs tiek uzskatīts par popmūziku. Un mēs neesam populāri. Un tas ir ok. Mēs esam nepopulāri un dīvaini un mazliet biedējoši, jo esam jaunums. Mūzikas industrija nav pārliecināta, vai mūsu stils būs nākamais modes kliedziens, tādēļ pret mums izturas distancēti. Man ir svarīgi tikai tas, lai mūsu mūzika sasniedz cilvēkus, kam tā patiešām patīk. Es negribētu, ka cilvēki klausās manu mūziku tikai tāpēc, ka tas ir populāri.

Metāls ir miris, lai dzīvo elektronika. Šo frāzi dzirdam diezgan bieži, it īpaši tad, kad parādās jauni mūzikas žanri – vai tā būtu datorspēļu mūzika, vai dabsteps. Kā ir ar industriālo mūziku? Miljons gadus atpakaļ pastāvēja diezgan spožs igauņu projekts «No Big Silence». Ka tu raksturotu situāciju mūsdienās?

Ott Evestus: Kā jau iepriekš minēju, šobrīd nav pareizais laiks šāda veida mūzikai. Vienmēr pastāvēs īsti industriālās mūzikas fani, bet šobrīd meinstrīms koncentrējas uz pavisam citām lietām. Un tas patiesībā nav nemaz tik slikti, jo tas izslēdz iespēju parādīties māksliniekiem, kas spēlē ar konkrētu žanru tikai tādēļ, ka tas ir izplatīts. Tagad ar šādu mūziku nodarbojas tikai tie, kas tajā ir iekšā ar visu sirdi un dvēseli! Grūtāk, protams, iet grupām, kuras reiz bijušas slavenas, pieradušas pie plašas publikas, bet pazaudējušas daudzus fanus dēļ žanriem, kas kļuvuši izplatīti tagad.

Kam līdzinās Evestus? Man prātā nāk «Mortiis», «Marilyn Manson» un mazliet «Rammstein».

Ott Evestus: Savā ziņā visi tevis minētie mākslinieki ir labi piemēri. Es pat piemestu klāt nedaudz «The Prodigy» un «Nine Inch Nails», tad samiksējums ir diezgan tuvu tam, ko mēs darām!

Kas tevi iedvesmo un ko tu pats klausies?

Ott Evestus: Pēdējā laikā klausos daudz 70.gadu pankroku. Tas ir patiešām interesanti un progresīvi! 2011.gadā klausījos nedaudz dabstepu, bet tas mani nogarlaikoja. Tagad iedvesmu smeļos augstajā modē un new goth, jo mūzika pasaulē nekas interesants nenotiek. Vismaz man tā šķiet.

Jūsu grupas bundziniece Taņa ir no Rīgas. Kā jūs viens otru atradāt? Vai nav pagrūti saorganizēt mēģinājumus?

Ott Evestus: Patiesībā atradu viņu caur kopīgu draugu tieši pirms iepriekš pieminētā MTV Dzimšanas dienas koncerta 2008.gadā. Sākotnēji viņa vairāk kā šova elementu spēlēja tikai divus grīdas tomus. Bet tad es sapratu, ka mēs izniekojam viņas potenciālu, tādēļ nolikām viņu aiz pilna bungu komplekta, un tas ir nostrādājis lieliski! Mēģinājumi ir īpaši sarežģīti tieši Taņai, jo četras reizes mēnesī no rītiem jābrauc no Rīgas un Tallinu un tad atpakaļ uz Rīgu. Bet līdz šim viss kaut kā izdodas. Šis varētu būt mājiens arī citām grupām, kurām šķiet, ka ir grūti savākties uz mēģinājumu – vai nu tu vēlies spēlēt, vai arī nē. Nepastāv tāds jēdziens kā «nevaru».

Par eiro – Igaunijā eiro ieviests jau kādu laiku atpakaļ. Arī mēs uz to ejam. Kāds ir tavs viedoklis, domas par eiro?

Ott Evestus: Kā grupa mēs esam ieinteresēti karjerā arī ārpus dzimtenes, tādā ziņā eiro to atvieglo. It kā sīkums, bet tomēr viena lieta mazāk, par ko uztraukties, dodoties tūrē.

Kā ar nacionālo pašapziņu? Vai viss palicis dārgāks? Kādi ir plusi un mīnusi?

Ott Evestus: Domāju, ka tie ir cilvēki, kas veido nacionālo pašapziņu, nevis valūta. Par cik mums tāpat nav nekādas lielās izvēlēs, tad labāk koncentrēties uz visu pozitīvo, nevis cepties.

Pastāsti mazliet par grupas sastāvu – ko katrs dara ikdienā?

Ott Evestus: Taņai (bungas) un Jan (basģitāra) ir savi uzņēmumi, John (ģitāra) ir menedžeris «Euronics» veikalā, bet es esmu pilna laika darbinieks grupā Evestus.

Gatavojat ko īpašu Rīgas koncertā?

Ott Evestus: Šis koncerts būs īpašs dēļ tā, ka uzstāsimies Rīgā pirmo reizi šādā sastāvā. Bet vispār mēs plānojam sniegt pilnīgu «Evestus» priekšnesumu! Ja neesi pārliecināts, vai vēlies nākt uz koncertu, iesaku paskatīties mūsu Youtube kanālu (youtube.com/evestus) un ievērtēt, kādi mēs esam. Un ja plāno ierasties, tad esi atvērts un nekautrējies – mums patīk runāt ar svešiniekiem!

Pasākuma info un biļetes: ticketshop.lv

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu