Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Zatlera pusnakts paziņojumi

FOTO: LETA

Katrs sabiedrisko attiecību speciālists zina, ka piektdienas vēlā pēcpusdienā svarīgus paziņojumus izsūta tie, kuri patiesībā vēlas kaut ko noklusēt. Bet ko teikt par paziņojumu, kas tiek rakstīts nakts melnumā, izplatīts pēc pusnakts un noslēdzas ar draudīgo norādījumu, ka tajā ietvertais lēmums ir ļoti nozīmīgs “Latvijas valsts pastāvēšanai”?

Vai šādu pusnakts paziņojumu izplatīšana ir tā jaunā politiskā kultūra, kuru Zatlera Reformu partija solīja ieviest Latvijā? Vai šādi tiek veicināts partijas formulētajos “desmit principos” nosauktais mērķis īstenot iedzīvotāju gribu, ne šauru grupu intereses un vienošanās? ZRP valdes nakts lēmums atbalstīt valdības veidošanu ar Saskaņas Centru liek šaubīties par daudziem līdzšinējiem Zatlera un viņa politisko līdzgaitnieku izteicieniem un patiesajiem mērķiem.

Kāpēc atlaidām Saeimu?

“Ar šo brīdi es, Latvijas Valsts prezidents, nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni.” Tā Valdis Zatlers 28.maija vakarā noslēdza savu televīzijas uzrunu, kurā bija paziņojis par lēmumu ierosināt referendumu par Saeimas atlaišanu. Rīkojuma Nr.2 tiešais pamatojums bija tikpat skaidri formulēts: deputātu vairākums pirms divām dienām bija nobalsojis pret KNAB lūgumu ļaut izdarīt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Acīmredzot tāpēc, paziņojot par šo negaidītot izšķiršanos, Zatlers teica: “Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju. Iespēju visiem, visiem cilvēkiem. Vispirms – vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai.”

Un vēlētāji šo pirmo, galveno iespēju izmantoja. Tās partijas, kuras balsoja pret Šlesera īpašuma kratīšanu - Saskaņas Centrs, Zaļo un Zemnieku Savienība, Latvijas Pirmā partija un Tautas partija - zaudēja savu vairākumu Saeimā. Tās partijas, kuras tajā balsojumā un citos balsojumos atbalstīja tiesiskumu, kā arī paša Zatlera veidotā “anti-oligarhu” partija, vēlēšanās saņēma vairākumu. Politiskā boksa mačā “Zatlers pret Lembergu” vēlētāji piešķīra uzvaru Saeimas atlaidējam.

Taču tagad, pēc piektdienas lēmuma, izrādās, ka ZRP valdes ieskatā Latvijas attīstību un pat “pastāvēšanu” neapdraud vis oligarhi un to atbalstošās partijas, bet gan etniskā sašķeltība, un ka tas ir svarīgākais jautājums, kas būtu jārisina jaunajam, 10. Saeimas vietā ievēlētajam parlamentam.

Nešaubos, ka ir cilvēki gan ZRP, gan citās partijās, kas tā domā. Nav apstrīdams, ka divkopienu valsts veidošanās nav labvēlīga Latvijas attīstībai. Taču tas nav iemesls, kura dēļ Zatlers aicināja atlaist Saeimu, un nevienas partijas priekšvēlēšanu kampaņā integrācija nespēlēja nozīmīgu lomu.

Svarīgāks par programmām

Ir tiesa, ka, izņemot Nacionālo apvienību, neviena partija arī kategoriski nenoliedza iespēju veidot valdību ar SC, tomēr neviens neizvirzīja mērķi par katru cenu viņus ievilkt Ministru kabinetā. Zatlera partijas valdes izmisīgā apņēmība ar šo lēmumu apsteigt Vienotības valdes sanākšanu pirmdien norāda uz to, cik lielā mērā partijas kodolā dominē vēlme iesaistīt SC valdībā, nomācot visus citus apsvērumus, tai skaitā izdaudzinātās programmas, kuru nostādnes ZRP it kā liekot pāri visam.

Vēl piektdienas priekšpusdienā bija notikusi viena no kārtējām ZRP un Vienotības darba grupas sanāksnēm, pēc kuras žurnālistiem stāstīja, ka pirmdien abas partijas izsūtīs gan SC, gan Nacionālajai apvienībai savas kopējās programmatiskās nostādnes, un tad varēs spriest, kurš tām labāk atbilst.

Taču vienlaikus pašā Vienotībā, kurā aizraušanās ar Saskaņas centra pēcvēlēšanu viedokļu maiņu nekad nebija laidusi tik dziļas saknes kā ZRP, aizvien vairāk nostiprinājās viedoklis par labu koalīcijai ar Nacionālo apvienību.

Preventīvais trieciens

Te nu ZRP bija sprukās. Paši pēc vēlēšanām bija noraidījuši “bloka” veidošanu ar Vienotību, kurš būtu ļāvis padarīt koalīcijas partnera izvēli par abu partiju koplēmumu. Paši bija sarindojuši potenciālos koalīcijas partnerus šādā prioritārā secībā: Vienotība, Nacionālā apvienība, Saskaņas Centrs. Un, kā atzinis pats Zatlers un novērojis prezidents Bērziņš, programmatisko atsķirību starp partijām patiesībā nemaz nav tik daudz. Ja nu Vienotība stingri pateiktu, ka grib veidot koalīciju ar Nacionālo apvienību, ZRP būtu grūti atrast iemeslus, kāpēc tam nepiekrist.

Taču acīmredzot ZRP “kodolā” jau bija pieņemts cits lēmums. Kad šis mērķis tika reāli apdraudēts, piektdienas vakarā programmu saskaņošanas izrāde tika pārtraukta pusvārdā un nakts vidū palaists preventīvais trieciens pret topošo koalīciju ar Nacionālo apvienību.

Trāpa pa integrāciju un tiesiskumu

Pat ja vēlme saliedēt sabiedrību ir patiesais šā lēmuma dzinulis, ir grūti iedomāties, ka tas šo mērķi faktiski veicinās. Drīzāk otrādi. Pēkšņais pusnakts paziņojums, kurš pārsteidza ļoti daudzus vēlētājus nesagatavotus, jau aizgājušajās divās dienās ir spējis cilvēkus satraukt un radījis viņos sajūtu, ka viņi tikuši apvesti ap stūri. Tā pieņemšanas veids nevis mazinās, bet gan vairos pretestību SC iekļaušanai valdībā un radīs aizdomas par Zatlera un viņa tuvāko līdzgaitnieku patiesajiem mērķiem.

Šīs aizdomas pastiprinās ZRP gatavība aizmirst Saskaņas centra līdz šim izdarīto kaitējumu tiesiskumam Latvijā un cenšanās izlikties, ka SC iekļaušana valdībā var šo tiesiskumu pat vairot. (Piektdienas paziņojumā teikts, ka “tiesiskums, caurspīdīga politika un taisnīgums ir sasniedzami tikai saliedētā sabiedrībā, kurā cilvēki spēj apvienoties kopīgo interešu īstenošanā. Šobrīd mums ir unikāla iespēja nojaukt etniskās neuzticēšanās mūri” utt.)

Te būtu vērts atcerēties vienu zīmīgu gadījumu. Pagājušā gada beigās ar Saskaņas centra palīdzību oligarhiskās politikas piekopēji noraidīja Andreja Judina kandidatūru uz tiesneša amatu. Pateicoties šim kliedzošajam gadījumam, viņš kļuva par vienīgo cilvēku, kuru Zatlers pieminēja vārdā savā 28.maija uzrunā sakarā ar Saeimas piekopto tiesiskuma graušanu. Judins piedalījās 11.Saeimas vēlēšanās, viņa Centrālās vēlēšanu komisijas anketā sadaļā “tautība” rakstīts “krievs”, taču viņš kandidēja un tika pārliecinoši ievēlēts nevis no SC, bet gan no “latviskās” Vienotības. Tas, šķiet, ir ļoti labs gan integrācijas, gan tiesiskuma piemērs. Tomēr ZRP valde tagad meklēs tiesiskuma un integrācijas stiprinātājus pie Judina oponentiem. Tur viņi tos neatradīs.

Neatbildēts paliek arī jautājums, kāpēc par aicinājumu iekļaut Saskaņas centru valdībā paziņojumā tiek teikts: “ZRP spēj pieņemt šo Latvijas valsts pastāvēšanai tik nozīmīgo lēmumu”. Vai tiešām Latvija ies bojā, ja Urbanovičs nebūs koalīcijā?

Trāpa arī sev

Ar savu steidzīgo demaršu ZRP valde ir arī radījusi sev virkni tīri politisku problēmu. Publiski nosaucot Valdi Dombrovski par savu Ministru prezidenta kandidātu un pēc tam uzsverot, ka valdības darbā nepieciešams nodrošināt pēctecību, ZRP atzīstas, ka viņiem nav līdzvērtīga potenciālā valdības vadītāja. (Vaicāts par ZRP pirms vēlēšanām izvirzīto kandidātu, Zatlers vienaldzīgi atbildēja, ka “gan jau Spūdžam atradīsim vietu”.)

Turklāt ZRP skaidri parāda, ka plāns iesaistīt SC valdībā faktiski ir atkarīgs no Vienotības piekrišanas, jo bez viņiem nav iespējams nodrošināt Saeimas vairākumu. Patlaban ZRP plus SC it kā ir 53 balsis, tomēr ZRP valdes prasība Urbanovičam atteikties no interfrontiešiem nozīmē Rubika partijas trīs deputātu vismaz formālu atstāšanu aiz borta, un ir jāšaubās, vai visi jaunievēlētie ZRP deputāti (kuru vairākums netika iesaistīts piektdienas nakts lēmuma pieņemšanā) būtu gatavi atbalstīt valdību, kuru veidotu tikai ZRP un SC. Tāpēc ļoti iespējams, ka ar savu paziņojumu ZRP valde būs iedzinusi politisko procesu strupceļā, jo nav skaidrs, kāpēc Vienotībai būtu interesanti izlikt Dombrovski kā izkārtni koalīcijai, kuras faktiskais kodols tagad šķiet esam ZRP un SC.

Nakts putni

Pēc šāda precedenta un prezidenta Bērziņa daudznozīmīgajiem mājieniem gan par SC iespējamo iesaisti valdībā, gan par potenciālu bezpartejisku Ministru prezidenta amata kandidātu koalīcijas veidošanas turpmākie pavērsieni noteikti sagādās ne vienu vien pārsteigumu. Mums visiem par nelaimi, tā nebūt nav citādas politiskās kultūras ieviešana, par kuru piektdienas paziņojumā lielās ZRP. Tā ir daudz tuvāka tai pašai vecajai “zoodārza” politikai, pret kuru vēlētāju vairākums nobalsoja pirms tikai divām nedēļām.

Uz augšu
Back