Žurnāliste un pasniedzēja Ieva Lejiņa, kuru sabiedrība atpazīst kā bijušo radiogeišu Ievu Adamss, aizvadīto vasaru pa galvaspilsētas ielām pārvietojās ar Latvijā ražotu retro stila dāmu divriteni, ko uzdāvinājis mīļotais vīrs uzņēmējs Arnis Lejiņš.
Ievai Adamss vīrs uzdāvinājis divriteni, ar kuru sieva mīļotajam piegādā aliņu (25)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» Ieva Lejiņa atklāj, ka savulaik divritenis bijis mīļākais pārvietošanās līdzeklis laukos, bet pa pilsētu Ieva līdz šim nebija vizinājusies. «Tāda privilēģija man vēl nebija bijusi! Tādēļ, kad šovasar izbraucu ar šo braucamrīku ap savu dzimto māju Hanzas ielā un pa centru, es sajutos, ka nu manas dzīves paradigma ir mainījusies. Tas bija tā, ka esmu izaugusi, kur agrāk kusli varēju tipināt ar savām kājiņām, tagad varu slaidā lokā ar plīvojošu šalli un smaržām aiz manis ātri apbraukt un atstāt visus ar muti vaļā. Tas ir tāds kaifs! Un paldies manam vīram,» par savu jauno divriteni priecājas Ieva, kas tagad jūtas mobila un neatkarīga no vīra vadītās automašīnas.
Iegādāties šo braucamrīku, Ievu pamudinājis dzīvesbiedrs Arnis Lejiņš: «Viņš teica: «Ieva, es saprotu, ka tev vajag velosipēdu, bet, lūdzu, nepērc vecu kraķi, nopērc kaut ko skaistu!» Pilnīgi nejauši pamanījām, ka Latvijā jau kādu laiku ir atsākta «Ērenpreiss» velosipēdu ražošana. Jāsaka, ka es ļoti retos gadījumos esmu patriote, bet šajā gadījumā tāda esmu. Mēs šo skaistuli velosipēdu, kurai esmu devusi vārdu Grēta, aizbraucām iegādāties uz rūpnīcu nevis veikalu. Tas bija tik brīnišķīgi, ka visi rūpnīcas meistari nonesa šo velosipēdu no 2. stāva uz ielas un bez maz vai māja ar baltiem lakatiņiem, kā arī paskaidroja, ka uz velosipēda apkopi jānāk pēc trim mēnešiem. Jutos tā, it kā man parādītos jauna ģimene, kas rūpējas par to, kas man pieder,» stāsta Ieva.
Divritenis nebūtu iedomājams bez groziņa, kas piestiprināts pie stūres. No klūdziņām pītajā grozā Ieva var savietot visu nepieciešamo – rokassomiņu, nagu laku, mobilo tālruni. Kad Ieva dodas iepirkties, viņa nokabina no divriteņa groziņu un izmanto to kā iepirkumu grozu. «Lielākoties šeit varu savietot dažādus pirkumus un man vairs nav jāstaigā ar iepirkuma maisiņiem. Kad vīrs lūdz nopirkt alu trim dienām, arī šo tilpumu grozs spēj izturēt,» viņa nosaka.
Lielākais tilpums, ko Ieva spēj pārvadāt velosipēda grozā – viena pudele džina, viens sausais «Martini», apmēram astoņas alus pudeles, kam pa virsu uzliek čipsus, ko nostiprina ar velosipēda ķēdi.