Kas darīja latvi stulbu jeb - seriāls «Zentas brīvdienas»

Sveiciens seriāla "Zentas brīvdienas" veidotājiem no animācijas seriāla "Dienvidparks"

FOTO: TVNET kolāža

Skatītāju iemīļotā varone Zentiņa no seriāla «UgunsGrēks» pašlaik devusies ilgi gaidītā un pelnītā atvaļinājumā un ir gatava īstiem vasaras piedzīvojumiem! Nebūšanas un pārpratumi ar kaimiņiem, sirdsēsti un ēst gatavošana, komiskas un amizantas situācijas gaidāmas jaunajā seriālā «Zentas brīvdienas». Tā mums seriāla veidotāji solīja augusta sākumā, bet kā tad īsti sanāca?

Acīmredzot, lai seriāla «Ugunsgrēks» kaislīgākie fani nebūtu jākasa nost no Vanšu tilta asfalta, jo «nespēja sagaidīt» paceltās rokas īpašnieku līdz nākamajai sezonai, tika radīts seriāls «Zentas brīvdienas».

Te nu mēs atkal esam. Ar milzu mokām un kaunu aplūkoju vairākas šā «šedevra» sērijas, un varam ķerties pie seriāla apskata. Kā jau pēc pašmāju brīnumiem ierasts, mokas, skatoties šā seriāla tukšumā, ir briesmīgas. Nopietni, pēc litra šņabja pašsajūta ir daudz labāka, nekā aplūkojot pāris sēriju no seriāla «Zentas brīvdienas».

Apraksts. Stāsts ir par latviešu iemīļotā seriāla «UgunsGrēks» varoni Zentu, kura devusies vasaras atvaļinājumā pieskatīt savu radinieku māju. Tad arī viss sākas – pārpratumi un nebūšanas ar kaimiņiem, sirdī iekrīt kāds vīrietis Gastons, un lietā tiek likts viss Zentas šarms, lai viņam iepatiktos. Tā kā vīriešiem mīlestība iet caur vēderu un ļoti gribas Gastonam iepatikties, Zenta ķeras klāt arī pie kulinārijas brīnumu gatavošanas. Katrā sērijā Zenta viena vai arī kopā ar kaimiņiem gatavo kaut ko gardu. Recepšu sarakstā atrodama siera kūka, kamambēra–biezpiena sacepums ar kūpinātu šķiņķi, uzkodas pie alus, arī grilēšanas receptes un citi gardumi, kuru autors ir Bīriņu pils šefpavārs Kaspars Rocēns.

Pārdomas. Esmu daudz domājis, kas tad īsti ir šādu seriālu mērķauditorija. Spriežot pēc samocītā un garlaicīgā sižeta, infantilajiem un pārspīlētajiem dialogiem - cilvēki ar uztveres problēmām un garlaicības mākti sirmgalvji.

Sveiciens seriāla "Zentas brīvdienas" veidotājiem no animācijas seriāla "Dienvidparks"

FOTO: TVNET kolāža

Domāju, ka filosofēt nav jēgas, ķersimies pie neliela, bet ironiska šā seriāla sižeta apskata.

Tātad, jau pirmās sērijas pirmajās minūtēs skatītājam tiek iekodēts, ka šā seriāla sponsors ir jaunais ciemats «Lapsas», parādot izkārtni vairākkārt, tā, lai katram muļķim būtu skaidrs, kur šodien visi stilīgie dosies dzīvot. Tiesa, pēc vairākām sērijām es atskārtu, ka visā ciematā «Lapsas» dzīvo tikai pieci cilvēki. Atliek tikai minēt - vai tās mājas ir celtas no sērkociņiem vai vienkārši pārāk dārgas?

Tātad, šajā ciematā mitinās mūsu galvenie un arī vienīgie varoņi, proti, Zenta, Dainuvīte, Zigis, Dace un Gastons. Lai arī Zenta ieradusies pie radiniekiem uz vasaru pieskatīt viņu māju, jo paši dodas atvaļinājumā, viņa tiek sagaidīta ar skarbiem uzbraucieniem - kur var tā kavēties, kāda tūļa un tamlīdzīgi. Tas Zentu nesamulsina, viņa apsola bučoties un mīļoties ar radinieku atstātajām zivīm. Radiniekiem tas patīk, šie nomet zemē atslēgas un dodas tālēs zilajās, bet Zenta neprot atslēgt durvis.

Kamēr Zenta lauž durvis, tikmēr kaimiņiene Dainuvīte to jau ir pamanījusi, izdarījusi visus iespējamos nepareizos secinājumus un skrien pēc palīdzības pie savas meitas un znota.

Sieviete ap 60, apkrāvusies ar mantām, ir īstais zagļa profils, tas visiem skaidrs. Tad nu Dainuvīte atskrien un bliež nabaga Zentai ar somu pa galvu.

Arī tas nesamulsina mūsu dzelzs lēdiju Zentu, pēc ilgākas skaidrošanās, zvanīšanās un pases čekošanas viņa beidzot tiek pieņemta barā un sāk iepazīšanos. Dainuvīte Leja-Lejiņa (izcils vārds) - gurķīši, tomātiņi, tā sevi stāda priekšā mūsu rajona izsitēja. Zenta nopriecājas un aizskrien uz tualeti sadabūt recepti no draudzenes Mildas, kuru tā uztriepj uz tualetes papīra (paldies Dievam, ar rakstāmo). Tikmēr rajona turētāji pirmajā stāvā idiotiski ņirdz.

Jaunā Dace jau ir apstaigājusi māju un konstatējusi, ka nekā īpaša, tikai 4 guļamistabas, vannasistabas, tāpat kā pie viņiem, tikai trūkstot Ziga izmētāto apeņu. Laikam «Lapsu» ciemats ir lētais gals, tikko diskutējuši, ka naudas nav pat benzīnam, haltūrās pelna piecīšus, bet šādas mājas nav nekas īpašs. Zigim tas ir pie pakaļas, jo viņš ir atradis sakē pudeli, kuru nu aktīvi tukšo, un viņam diena izdevusies.

Ironiski, bet

tieši «Zentas brīvdienas» uzbur latvja vidējā sāpi un ikdienas sūrumu. Nē, es nerunāju par saskābušo bukstiņputru, kaimiņa izbradāto mazdārziņu un piedirstajiem lašu murdiem.

Es runāju par ļoti dārgu mājokli (tātad kredītu uz piecdesmit gadiem), nabadzību un stulbumu augstākajā pakāpē.

Protams, saimnieki ir atstājuši tukšu ledusskapi, tāpēc mūsu draugi dodas pie nākamā seriāla sponsora, lielveikala «Iki», kur nokļuvusi Zenta izskatās kā izbadējies afrikānis, ieraudzījis Kalvīša vakariņu galdu. Lielveikalā Zenta izdveš tādu «woooow», it kā latgaļu Jurka būtu uzgājis kādu bezmaksas šņabja veikalu.

Veikalā, par lielu brīnumu, kadrā parādās Andris Bērziņš, kurš tirgo gaļu un cenšas nocopēt mūsu Dainuvīti. Un Zentu. Un pārējās, cik saprotu. Īsāk sakot, Andris Bērziņš un viņa atveidotais Gastons ir «Lapsu» vietējais Breds Pits. Pēc kāda brīža jau mājās visi cep vafeles un, kamēr Zenta flirtē ar Gastonu un ar pornofilmu ievadu cienīgu tēlojumu teju vai sāk lietas darīt turpat pie mājas sētas, kaimiņi jau krāmē ķešā karotes un citas lietas, protams, Zenta viņus pieķer. Tomēr izrādās, ka tas ir tikai kadrs beigām, lai kādam būtu iemesls atvērt otro sēriju, kur viss, protams, jau ir nokārtojies un noskaidrojies.

Aptuveni tāds ir pirmās sērijas atstāsts. Savādi, bet man pat tīri labi patīk ideja seriālā iestarpināt ēdienu receptes. Tas kaut kā drusku kompensē redzēto ārprātu ar kaut kādām iegūtām zināšanām. Esmu pārliecināts, ka neskaitāmi rīdzinieki, ciemojoties šovasar pie saviem radiem laukos, ir cienāti ar «Zentiņas vafelēm» vai ko tamlīdzīgu.

Rezumējot, šis ir kārtējais paviršais, garlaicīgais latviešu darinājums, seriāls, kurš skatītāju uzskata par pilnīgu idiotu. Un, kas ir interesantākais, skatītājs ar platu smaidu to visu gremo. Sajūta, ka scenāriju veidojis cilvēks virs simt astoņdesmit, un par aktieriem runājot... ko tur runāt, cienījami teātra aktieri, kuriem kino pasaulē nav ko bāzt savus degunus.

Vērtējuma nebūs. Decimālā sistēma šeit neiederas.

Uz augšu