Izglītības ministrija par budžeta naudu pērk saturu medijos

FOTO: LETA

Reformu partijas (RP) vadītā Izglītības un zinātnes ministrija pērk iespēju runāt medijos. Vjačeslava Dombrovska vadītā iestāde skaidrojas, ka sabiedrība esot nepietiekami informēta par izglītību un mediji paši nevēloties runāt par tēmām, kas nav īpaši populārās. Vai patiesībā nopirktais saturs avīzēs un radio nav domāti pašu popularitātes celšanai, partijas līderi izvairās atbildēt. Tomēr ir pazīmes, kas liecina, tas ir tieši tā, ziņo raidījums «Nekā personīga».

Pērk mediju saturu

Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis par publicitātes trūkumu nevarēja sūdzēties. Savukārt Vjačeslava Dombrovska komanda iet citu ceļu, un izglītības ministra politiku nolēmusi skaidrot caur medijiem, pērkot raidlaiku un cenšoties ietekmēt saturu. Šādi darījumi slēgti ar četriem medijiem uz četriem mēnešiem, tam kopā tērējot nepilnus 22 tūkstošus latu no ministrijas budžeta naudas.

Raidījums noskaidrojis, ka pirms divām nedēļām par 6050 latu slēgts pakalpojumu līgums ar "Latvijas Avīzi. Laikraksts apņemas publicēt sešus rakstus, ministrija - sniegt savus norādījumus, par ko šīs publikācijas būs.

Līdzīgs darījums slēgts ar interneta portālu sportacentrs par vairāk nekā 3000 latu. Tāpat reklāmu ministrija publicējusi laikrakstā "Neatkarīgā".

Tomēr visapjomīgākais līgums ministrijai ir ar "Radio SWH".

Darījuma būtība – radio apņemas veidot 24 ziņu raidījumus, un 24 autorraidījumos par izglītības procesiem Latvijā. Ministrija dos priekšlikumus par saturu un dalībniekiem.

Pirmie apmaksātie raksti jau nopublicēti. Tajos stāstīts, ka turpinās jauniešu uzņemšana Eiropas sociālā fonda atbalstītajās profesionālajās izglītības programmās. Un sekmīgākie audzēkņi var tikt pie 80 latu stipendijas.

SWH grupas pārraidītajās radio ziņās, arī runāts par profesionālo izglītību. Bijušas intervijas ar skolotājiem, audzēkņiem, uzņēmējiem.

Zalters problēmu neredz

RP dibinātājs Valdis Zatlers neko sliktu šajos līgumos nesaskata.

Par to, ka likums neļauj sponsorēt ziņu raidījumus nezina ne Zatlers, ne ministrs.

Zatlers tikai sūdzas, ka politiķiem esot mazas iespējas izklāstīt savu politiku medijos: "Diemžēl tā ir vienīgā iespēja iet pie medijiem pa tiešo, apmaksāt šīs informatīvās kampaņas. Tā ir nepieciešamība. Īstenībā – tas ir valsts pienākums."

Līgumi ar medijiem, un iespēja sevi popularizēt pirms vēlēšanām netērējot paša, bet nodokļu maksātāju naudu – tas līdz šim bija Rīgas abu pirmo personu Nila Ušakova un Andra Amerika rokraksts. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re Baltica" saskaitīja, ka pērn reklāmas pakalpojumiem Rīgas dome (RD) un tās lielākie uzņēmumi atvēlēja vismaz 600 000 latu. Persona domē, kas savulaik koordinēja līgumus ar medijiem, bija mēra preses sekretāre Anna Kononova. Pēc strīda ar Ušakovu Kononova sāka strādāt RP un pašlaik ir ministra Vjačelsava Dombrovska biroja vadītāja. Viņas vīza ir arī uz izglītības ministrijas līgumiem.

Raidījums norāda, ka izglītības popularizēšana nav noslēgto darījumu vienīgais mērķis.

Ar šo līgumu palīdzību Kononova centusies panākt lielāku mediju labvēlību partijas ministriem.

Neoficiāla informācija liecina, Kononova gādājusi, lai ministrus uzaicina uz iecienīto raidījumu «ar dziesmu par dzīvi». Un dažas nedēļas pēc līguma ar SWH noslēgšanu, radio studijā brīvā un nepiespiestā gaisotnē patiešām viesojās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Izglītības ministrijas pasūtītajiem raidījumiem un publikācijām jāparādās līdz šā gada beigām. Vai līdzīgus līgumus slēgs arī nākamgad, būšot atkarīgs no reklamēšanās atdeves . Vjačeslavs Dombrovskis kategoriski noraida, ka budžeta nauda tādā veidā varētu tikt izmantota viņa priekšvēlēšanu kampaņai.

Vienīgā ministrija, kas par budžeta naudu pērk saturu medijos

"Nekā personīga" aptaujāja citas ministrijas, un noskaidroja, ka ārlietu, VARAM un veselības ministrijām ir līgumi ar medijiem par Eiropas tēmu popularizēšanu kopumā par nepilniem 57 tūkstošiem latu. Sižetus un reklāmas laukumus apmaksā no Eiropas programmām un fondiem. Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik ir vienīgā, kas par budžeta naudu pērk saturu medijos.

Uz augšu