Kaurismeki izklaidējas "Havrā"

Aki Kaurismeki

FOTO: publicitātes

Festivāla "Baltijas pērle" skatītājiem tiek dāvāta pēdējā iespēja noskatīties optimistiskāko un aizkustinošāko Aki Kaurismeki (Aki Kaurismäki) kinodarbu "Havra" ("Le Havre"), informē festivāla rīkotāji.

"Fantastisks kinošedevrs, nebeidzams baudījums, kurā plūstoši savijas drūmas un jautras notis ar meistarību, kas raksturīga Kaurismeki labākajiem veikumiem," tā par filmu raksta Leslija Felperina, "Variety".

Jau vairāk nekā 30 gadus melanholiskais somu autorkino radītājs Aki Kaurismeki minimālistiskā un poētiskā stilā stāsta par dažādiem dīvaiņiem. „Havra” ir pasaka par apavu tīrītāju, viņa sievu un jaunu nelegālo ieceļotāju, kuru varoņi ar labu ļaužu palīdzību cenšas pārvest pāri Lamanšam uz Londonu pie mammas. Šis absolūti nereālais stāsts ar divām laimīgām beigām ir darināts ar tādu talantu un gandarījumu, kas sajūtams katrā kadrā. Aki Kaurismeki ir izveidojis tik gaišu un optimistisku filmu, cik vien tas vispār šodien kino iespējams. Ienaids dzemdina ienaidu, mīlestība rada mīlestību. Viņš sludina mīlestību. Kā jau līdz šim, ar humora un tīši demonstratīvu gājienu palīdzību režisors piešķir "Havrai" apbrīnojamu patiesumu.

"Havra" ir eleganta un ritmiska filma, kurā humors un cilvēka iekšējais spēks pārvar politiskās nesaskaņas un ikdienas grūtības. Kā vienmēr, Kaurismeki kinodarbus ir vienlaikus ļoti viegli un ļoti grūti saprast.

"Vēlējos uzņemt filmu ar laimīgām beigām. Tā kā vienu hepīendu var sarīkot jebkurš, tad es pabeidzu filmu ar veseliem diviem.

Nezinu, kādēļ, bet tā nu tas ir – jo pesimistiskāka ir mana attieksme pret cilvēci, jo optimistiskākas šķiet manas filmas.

Es dzīvoju bez cerības, un nav zāļu, kas izdziedinātu šo kaiti. Indivīds jau var savā nodabā kļūt labāks, taču sistēmā kopumā nekad nav gaidāmi uzlabojumi," spriež režisors.

Kaurismeki ar apbrīnojamu vieglumu aplūko smagas problēmas un piedāvā interpretācijām atvērtu finālu. Pat cēlsirdīgas rīcības gadījumā arvien ir vērojams kas tāds, ko izlabot nav cilvēka spēkos. Tam būtu nepieciešams brīnums. Filmas fināla redzējums ir atkarīgs no tā, vai ticat brīnumiem...

Tāpat kā daudzās citās Kaurismeki lentēs, "Havrā" netrūkst citātu no pasaules kinematogrāfa krājumiem. Pats autors tajā neko nosodāmu nesaskata: kādā no intervijām viņš skaidro, ka kino un arī citās mākslās pastāv vien daži desmiti tipoloģisko sižetu, sižetu – prototipu (ideja nav jauna, tā uzskatīja arī krievu zinātnieks Vladimirs Props, kurš pētīja brīnumpasakas). Kaurismeki ir pārliecināts par to, ka skatītāji ierodas kinoteātrī ne jau tādēļ, lai sastaptos ar jaunizceptiem atklājumiem, bet gan tādēļ, lai kārtējo reizi izdzīvotu savas iemīļotākās tēmas un sižetus, tikai citās variācijās.

"Kad vēroju cilvēkus, kuri mīt uz šīs planētas, manī zūd jelkādas cerības uz tās gaišo nākotni. Jau 10 gadu vecumā es zaudēju ilūzijas saistībā ar apkārt notiekošo, bet tomēr izlikos, lai modinātu cerību citos. Es negribu vairot riebeklības, tādēļ "Havra" galvenokārt tika iecerēta paša dvēseles atveldzēšanai. Es nevēlos veidot filmas par slikto. Kino taču ir izklaide!" - tā Kaurismeki

""Havra" piedāvā skatītājiem mājīgu pajumti vētrā, kinematogrāfisku patvērumu no reālās dzīves. Burvīga filma," tā raksta Kirks Hanikats no "The Hollywood Reporter".

20. septembrī Rīgas Kongresu namā notiks filmas pēdējais seanss, bet jau 21. septembrī filma aizceļos uz festivālu Reikjavikā.

Uz augšu