«Situācija diezgan kutelīga... Jau trīs gadus esmu attiecībās ar savu mīļoto vīrieti. Ir 1,5 gadus veca meitiņa. Vīrietis par mani ir stipri vecāks, līdz ar to arī mana dzīves pieredze, stereotipi un vērtības rada domstarpības un strīdus mūsu starpā...» portāla mammamuntetiem.lv forumā sūdzas kāda jauna sieviete.
Kad gaidīju meitu, biju ļoti emocionāla un kašķīga.. Bija diezgan grūti ar mani sadzīvot, bet man nebija šaubu, ka mūsu starpā ir tīra mīlestība. Pirms dažiem mēnešiem mīļotā portatīvajā datorā uzgāju svešu e-pastu. Intereses pēc atvēru, jo zināju, ka neviens cits šo datoru neizmanto un ka mums nav noslēpumu. Tas, ko tur ieraudzīju, bija prātam neaptverami... Apmēram 100 vēstules no 5 dažādām sievietēm. Tajā brīdī jutos kā agonijā un pat lāgā nespēju vēstules izlasīt. Rokas trīcēja, kājas trīcēja, zeme gruva...
Bija tikai viena doma - vai tiešām viņš mani krāpj?
Uzreiz zvanīju viņam, prasu, kas notiek.. Viņš bija ceļā uz darbu. Saprotot, ka visu esmu uzzinājusi, griezās atpakaļ uz mājām, lai izrunātos... Izrunājāmies, izrādījās, ka šis nav bijis vienīgais e-pasts... Viņam bijuši uztaisīti vēl tādi divi... Viņš pats bija ielicis sludinājumu portālos, ka vēlas iepazīties ar sievieti, un tad jau desmitiem sieviešu uz viņa sludinājumu ir atsaukušās.. Ar visām viņš sarakstījies, apmainījies ar fotogrāfijām. Kā izrādījās, šāda manis krāpšana sākās, kad meitai bija tikai 1 mēnesītis, un turpinājās, līdz es to uzzināju. Pats viņš argumentē savu rīcību ar to, ka viņam nav bijis, ar ko parunāt, jo es viņu nesaprotot, jo mēs patstāvīgi strīdamies... Kā izrādījās, šāda manis krāpšana sākās, kad meitai bija tikai 1 mēnesītis un turpinājās līdz es to uzzināju. Pats viņš argumentē savu rīcību ar to, ka viņam nav bijis, ar ko parunāt, jo es viņu nesaprotot, jo mēs patstāvīgi strīdamies... Vēlāk, kad biju atgājusi no šoka, palasīju tās vēstules, jo viņš man atļāva.
Vēstuļu saturs bija mans otrais šoks...
Viņš svešām sievietēm bija aprakstījis katru mūsu kopā pavadīto dienu, katru strīdu. Sarakstē viņš bija uztaisījis mani par briesmoni, par sliktu māti, sevi par eņģeli un paraugu... Viņš svešām sievietēm bija pastāstījis par manu vecāku skeletiem skapī. Ar vienu no viņām pat bija aizgājis tik tālu, ka viņš piedāvājās sākt dzīvot kopā ar viņu lauku mājās, palīdzēt lauku darbos un palīdzēt audzināt svešās sievietes bērnu... Viņš, protams, man zvērēja... Zvēr katru dienu, ka daudz ko ir sapratis, ka tā vairs nekad nedarīs, ka mīl mani un mūsu meitiņu... Bet man ir tik grūti tam noticēt... Esmu palikusi par dārzeni... Nespēju pat normāli parūpēties par meitu, jo nekas cits galvā nestāv - tikai domas par viņu... Vai viņš tiešām ir darbā? Un ja nu viņš ir ar kādu citu? Ja nu sarakstās ar kādu, kamēr man saka, ka nav laika uzrakstīt pāris mīļas rindiņas, jo jāstrādā? Šīs un citas domas mani beidz nost... Kā jums liekas, mīļās sievietes un mīļie vīrieši,
vai ir vērts viņam uzticēties, vai tas ir bezjēdzīgi?
Varbūt kādai ir gājis līdzīgi? Kā lai tiek vaļā no šīm paranoiskajām bailēm? Jāpiebilst, ka daudz kur vainīga esmu bijusi es, jo man nav viegls raksturs, bet vai cilvēkam, kurš saka, ka mīl Tevi, lai kāds arī būtu raksturs, ir pieļaujama šāda rīcība? Vai tā nav nodevība no vīrieša puses? Tāpat arī piebildīšu, ka manējais alkoholu nelieto un pa draugiem un ballītēm nestaigā, viņš ir mājas kaķis. Un kā cilvēku vērtēju viņu ļoti augstu...