Pilnveidot izglītības sistēmu, sekmēt iedzīvotāju sadarbību un brīvprātīgu iesaistīšanos sabiedrības norisēs, mudināt uzņēmējus ieguldīt sabiedrības stiprināšanā, uzlabot valsts pārvaldi, attīstīt pelnošu uzņēmējdarbību - šādas un citas idejas sabiedrībā zināmas personības šodien piedāvāja «Swedbank» jaunās iniciatīvas «#idejasLatvijai» forumā.
Savas idejas labākai Latvijai piedāvāja 15 personības. Vairākas idejas vērstas uz iedzīvotāju sadarbības sekmēšanu un katra cilvēka iesaistīšanos labākas sabiedrības veidošanā.
Jāveicina brīvprātīgo darbs
«Ziedot.lv» portāla vadītāja Rūta Dimanta rosināja attīstīt iespēju cilvēkiem veikt jēgpilnu sabiedrisko darbu, proti, būtu jānodrošina iespēja iedzīvotājiem veikt bezatlīdzības jeb brīvprātīgo darbu, dalīties ar savām profesionālajām zināšanām, pieredzi, saņemot par to gandarījumu. Patlaban brīvprātīgo darbs ir iespēja izvest suni pastaigā un izmazgāt grīdu, bet būtu jāattīsta sistēma, kas ļautu jēgpilni izmantot brīvprātīgo profesionāļu pieredzi viņu kompetences jomā, piemēram, inženierzinātnē. Šāds brīvprātīgais darbs varētu būt arī obligāts augstākās izglītības iestādēs, un studenti par to varētu iegūt kredītpunktus. Bez kopējā sabiedriskā labuma nebūs arī individuālais, savu ideju pamatoja Dimanta, atzīstot, ka tas ir izaicinājums - attīstīt piederības sajūtu sabiedrībai.
Mudina uzņēmējus iesaistīties nevalstiskajās organizācijās
Arī laikmetīgās mākslas centra «Kim?» dibinātāja Zane Čulkstēna runāja par ieceri panākt, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa iesaistītos un mainītu lietas uz labo pusi. Viņas ieskatā, katram veiksmīgam uzņēmējam vajadzētu darboties arī kādā nevalstiskajā organizācijā. Būtu nepieciešams atrast iespēju savest kopā labas sabiedriskas iniciatīvas ar uzņēmumiem. Otra viņas paustā ideja ir mudināt uzņēmumus kopā ar saviem darbiniekiem iesaistīties labdarības akcijās, proti, uzņēmumi aicina savus darbiniekus ziedot līdzekļus nevalstiskajai organizācijai ar sabiedriskā labuma statusu, bet uzņēmums apsola dubultot ziedoto summu, tādējādi gan palielinot ziedojumus, gan sekmējot darbinieku iesaistīšanos labdarībā.
Dalīties pieredzē mudināja arī «Swedbank» operāciju izcilības pārvaldes Baltijas valstīs vadītāja Signe Reuta. Viņa rosināja uzņēmumus, kas izmanto «lean» jeb procesu uzlabošanu tehnoloģiju, dalīties ar šīm zināšanām. Piemēram, «Swedbank» šādi palīdz kādai no Latvijas slimnīcām pilnveidot darbu. Reuta rosināja apdomāt, kurās jomās uzņēmumi, kas pārvalda procesu uzlabošanas tehnoloģiju, varētu sniegt konsultācijas ar mērķi uzlabot darba sniegumu un atbrīvoties no liekā, tādējādi samazinot izmaksas.
Savukārt arhitekts Toms Kokins rosināja domāt par pilsētvides uzlabošanu. Viņš atzina, ka publiskā telpa ir iespēja postpadomju sabiedrībā atjaunot saites, tāpēc jāstrādā publiskās telpas pilnveidošanai. Viņa iecere ir Pilsētvides inovāciju institūta veidošana, kam būtu vajadzīgi partneri.
Iedzīvotājiem jāpiedalās māju pašpārvaldē
Par iedzīvotāju sadarbības veicināšanu runāja arī žurnālists Pauls Raudseps, kurš mudināja sekmēt dzīvokļu īpašnieku biedrību darbību, atvieglojot lēmumu pieņemšanu un sadarbību. Pašlaik likumi šo procesu neveicina un dažkārt pat apgrūtina, kopīgu lēmumu pieņemšana ir sarežģīta, cilvēkiem nav sadarbības un tehniskās prasmes, novērojis Raudseps.
Žurnāliste Inga Spriņģe pauda ideju, ka nepieciešams pilnveidot apsaimniekotāju darbu. Viņa rosināja veidot mājokļu apsaimniekotāju topu, kas ļautu cilvēkiem salīdzināt apsaimniekotāju sniegto pakalpojumu kvalitāti. Varētu izveidot arī vienotu rēķinu par apsaimniekošanas pakalpojumiem kā labās prakses piemēru. Šādai iniciatīvai būtu nepieciešams arī valsts iestāžu atbalsts, kopā jānāk arī pašiem apsaimniekotājiem, atzina Spriņģe.
Vairāki foruma dalībnieki pauda idejas izglītības sistēmas pilnveidošanai.
Skolēniem ir svarīgi redzēt, kā viss strādā
«Swedbank» valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas vadītāja Ilze Kukute aicināja uzņēmējus un skolas sadarboties, lai skolēniem būtu vairāk iespēju redzēt, kā uzņēmumi strādā. «Jo vairāk es zinu, jo man ir lielākas izvēles iespējas,» sacīja Kukute, skaidrojot, ka skolēnu un uzņēmēju satikšanās palīdzēs motivēt skolēnus mācīties, izprast iespējas. «Ir pavisam cieta lieta, ja skolēns ir bijis, redzējis, pataustījis, kā viss strādā,» teica bankas pārstāve.
Par izglītības sistēmas pilnveidošanu runāja arī «Iespējamās misijas» direktore Mārīte Seile. Viņa akcentēja, ka galvenā nozīme izglītības kvalitātē ir skolotājiem. Valstīs, kur ir labākās izglītības sistēmas, par skolotājiem var kļūt tikai labākie skolu absolventi.
Bijusī «Statoil» viceprezidente korporatīvās sociālās atbildības jomā Baiba Rubesa rosināja veidot «hospitium latviensis» - mājokli, kur slimnieks ar cieņu, labestību un atbilstošu aprūpi var vadīt pēdējās dzīves dienas un kur atbalstu saņem arī viņa tuvinieki.
Savukārt sērijuzņēmējs finansēs Ģirts Rungainis pauda viedokli, ka visu problēmu risinājums ir - cilvēkiem vajag vairāk pelnīt.
Latvijā būtu nepieciešams palielināt vidējo algu piecas līdz desmit reizes. Lai to panāktu, ir jāsekmē uzņēmēji darboties industrijās, kas ļautu radīt eksportspējīgas preces un preces importa aizvietošanai.
To var panākt, atbalstot uzņēmēju gatavību riskēt ar riska kapitāla fnansējumu, kam būtu jābūt desmitreiz lielākam gadā, nekā patlaban.
Biznesa augstskolas «Turība» attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis vēlas, lai Latvija līdz 2030.gadam iekļūst pasaules valstu topa divdesmitniekā, tāpēc ir nepieciešams kopīgs mērķis. Viņaprāt, jāstiprina izpildvara, paredzot, ka Saeima apstiprina tikai premjeru, kurš pats izvēlas savu komandu un var sasaukt arī ārkārtas vēlēšanas. Viņaprāt, Latvijai vajadzīga arī segregēta, gudri īstenota imigrācija.
Ierēdņiem jāizglītojas tālmācības kursos
Par valsts pārvaldes uzlabošanu runāja arī politoloģe Iveta Kažoka, kura rosināja ierēdņiem uzlabot savu kvalifikāciju, apgūstot universitāšu brīvās pieejas tālmācības kursus internetā. Tam varētu būt tā dēvētais sniega bumbas efekts, un pēc tam arī citi iedzīvotāji sāktu izmantot šo izglītošanās iespēju, līdz par sociālo normu kļūtu tas, ka izglītība neapstājas tikai ar augstākās izglītības iegūšanu.
Ideju forumā uzstājās arī telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» vadītājs Juris Gulbis, kurš stāstīja par datorprasmju apguves programmu senioriem, «Ērenpreisa» velosipēdu darbnīcas vadītājs Toms Ērenpreiss, kurš runāja par nepieciešamību celt sabiedrībā ētikas normas un veicināt godīgumu, bet sociālā uzņēmuma «Mammu» partneris Andris Rubīns stāstīja par sociālo uzņēmējdarbību un rosināja padomāt, vai Latvija nevarētu kļūt par galveno sociālā biznesa centru pasaulē.
«Swedbank» vadītājs Latvijā Māris Mančinskis pauda cerību, ka no daudzajām jaunajām idejām kādu arī izdosies īstenot.