Nesen seksologi publicējuši interesantu statistiku. 25% sieviešu nekad nav izjutušas orgasmu. Vēl 25% periodiski to simulē, tverot šo patīkamo izjūtu smalko pavedienu, kas viņām var pāriet patiesā orgasmā tikai ar zināmiem nosacījumiem. Kleoo.lv – par frigiditāti un orgasmu.
10% sieviešu – nepiebarojamas nimfomānes, kas alkst pēc patīkamām izjūtām. Kaut kādā mērā viņas ir histēriķes un atkarīgās, jo nespēj gūt apmierinājumu un pieprasa no saviem partneriem arvien jaunus "varoņdarbus".
5% - pilnīgi neseksuālas, t.i., vienaldzīgas pret seksu un visu, kas ar to saistīts.
10% - agresīvi noskaņotas feministes, kas atzīst tikai un vienīgi sava dzimuma partneres un izvairās no vīriešiem. Riebums pret pretējo dzimumu kļuvis par viņu zīmi. Turklāt viņas ir pilnībā apmierinātas, priecājas par gadījuma sakariem, paspējot gūt panākumus.
5% sieviešu ar prieku mainītu savu dzimumu.
Un tikai 20% harmoniski eksistē šajā pasaulē ar saviem partneriem, savu ķermeni un savām izjūtām.
Principā visi šie cipari ir tikai aptuveni rādītāji. Tie var variēties. Būtība ir tajā, ka
mūsdienu pasaulē ir zudusi dabiskā dzimumu tieksme vienam pēc otra.
Mūs nemulsina dzimumu atšķirību nonivelēšanās? Bet tādi jēdzieni kā unisekss, gēnu inženierija, mākslīgā apaugļošana, klonēšana? Lielais brīnums par cilvēcisko savienošanos, bērnu ieņemšanu un dzimšanu pakāpeniski pārvērties profanācijā. Kāds aizvēsturisks mīts, kas nevienam vairs nav interesants. Ķermeņu tuvības grēks, kas kādreiz tika apspriests baznīcā, ir aizstāts ar mākslīgās ieņemšanas "mēģenē" eksistenci, pilnīgu dzimumsakaru izlaidību.
Kā mūsdienu cilvēkam šajā juceklī atrast atbalsta punktu, kas palīdzētu līdzsvarot dabiskos instinktus, dvēseles tieksmes un dzimtas turpinājuma reproduktīvo uzdevumu? Domāju, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no katra cilvēka kompetences. Jo lielākā daļa mūsu problēmu, tai skaitā arī seksuālajā jomā, rodas no nevēlēšanās tās risināt. Tātad, tās pavada bailes un psiholoģiskās barjeras, kuras paši sev radām ceļā uz laimi.
Vēlos vairāk pievērsties sieviešu problēmām seksuālajā sfērā. Par tām daudz un daudzveidīgi raksta. Gribu atzīmēt atsevišķus brīžus, kuriem, kā man šķiet, ir vērts pievērst uzmanību. Nevienai no mūsdienu sievietēm negribas būt "koka gabalam" gultā. Tas nav moderni. Visiem skaidrs, ka tādas sievietes bieži ir ārpus vīriešu uzmanības loka. Viņas pamet, nemīl, viņām ir problēmas ģimenē un kontakta rašanā ar pretējo dzimumu. Galu galā viņas nesaņem vajadzīgo izjūtu gammu, ko var dot veselīga un harmoniska cilvēciskā tuvība. Un saslimst.
"Koka gabalam ar mākslīgu motoriņu", kas kustas un darbojas atbilstoši instrukcijai un, izņemot vilšanos, neko citu nejūt, mūsdienu sievietei būt ir kaitīgi. Gan fiziski, gan psiholoģiski. Ja sieviete ir saspringta, kad runa ir par sievietes un vīrieša attiecībām gultā, tad viņai vispirms ir jātiek galā ar sevi, ir jāapzinās problēmas lielums. Jānosaka, vai to iespējams atrisināt patstāvīgi, vai nepieciešama speciālista palīdzība. Kā to izdarīt? Būt uzmanīgai pret sevi un savām izjūtām un paaugstināt savu intelektuālo līmeni. Pētot sievietes seksuālā vēsuma, orgasma neesamības un frigīduma dabu, speciālisti norāda uz šo parādību psiholoģiskajiem nosacījumiem.
Sievietes seksualitāte lielākoties ir saistīta ar viņas psiholoģisko stāvokli, ne vīrieša seksualitāti. Nogurums, stress, mīlestības un savstarpējas sapratnes ar partneri neesamība plus iekšējās psiholoģiskās problēmas – lūk, visizplatītākais seksuālās disharmonijas avots.
Seksuālā apmierinātība ir ļoti saistīta ar psihi, respektīvi, pozitīva savstarpējās sapratnes un veselīga psiholoģiskā stāvokļa rezultātā sieviete jūtas apmierināta un laimīga pat tad, ja ir kaut kādas problēmas ar veselību.
Un otrādi. Fiziski vesela sieviete, kurai ir psiholoģiskas problēmas, var iedzīt sevi tādā stūrī, ka izeju redz tikai aiziešanā no dzīves. Ar ko sākt?
Kā noteikt darba fronti ar sevi, glābties no vientulības, uzlabot savu seksuālo veselību, kas ir ļoti svarīga veselam organismam kopumā?
Sāciet no paša sākuma – no bērnības, no ģimenes, mātes, tēva, vecāku savstarpējo attiecību ietekmes. Ja pusaudžu vecumā meitene nav izjutusi pietiekamu vecāku mīlestību un uzmanību, jo īpaši no tēva puses (tieši viņš, pēc psihologu domām, formē meitenē sākuma priekšstatus par visiem vīriešiem un savstarpējās saskarsmes ar pretējo dzimumu īpatnībām), tad viņa negribot nonāk riska grupā.
Tāpēc, ka jau pašā sākumā negaida no vīrieša nekā laba. Ņemot vērā faktu, ka šodien praktiski katra meitene ienāk pieaugušo dzīvē ar smagu iespaidu bagāžu, kas iegūta nepilnvērtīgā ģimenē, vecākiem šķiroties, ģimenes nesaskaņās, stresa situācijās, kurām mēs visi ik dienas esam pakļauti un kuras atspoguļojas ģimenes savstarpējās attiecībās mūsu zemās kultūras dēļ, tad viņai vajadzēs daudz spēka, lai pārvarētu visas šīs negācijas.
Ļoti daudz kas viņas dzīvē tagad ir atkarīgs no apkārtnes. Grāmatas, kuras viņa lasa, informācija, kuru viņa izlaiž caur sevi, formē pasaules uzskatu un uztveri. Un pareiza izvēle ir tikai viņas ziņā. Viņai laiks izjust atbildību par notiekošo, negrimstot pagātnē. Burtiski pacelties tam pāri un nebūt atkarīgai no viņu ietekmes.
Iemācīties nebūt atkarīgai no problēmām un neuzvelt tās citiem cilvēkiem nav viegls uzdevums. Bet izdarāms. Katrs cilvēks saprot, ka slīkstošā glābiņš – paša slīcēja rokās. Tātad mēs paši. Tikai vajag saprast, ka visas disharmonijas problēmas guļ mūsos.
Jūs esat riska grupā, ja...
jūs bieži sodīja,
jums aizliedza rīkoties tā, kā prasīja ķermenis, gars un prāts, ierobežoja, skubināja, atturēja,
jūs regulāri kaunināja un dēvēja par resnuli, neglīteni, nekam nederīgu cilvēku u.tml.,
jūs reti glāstīja, nesauca mīļvārdiņos, neglaudīja galvu,
jūs nekad neuzklausīja līdz galam un ne reizes neuzslavēja,
jums iestāstīja, ka visi vīrieši «cū…».
Laiks glābties! Tāpēc ka daudzveidīgo kompleksu vagoniņš, kuru pārņēmāt no rozā vecuma, drīz jūs nospiedīs pavisam. Tas jau ir paņēmis jūsu individualitāti, drosmi izvēlēties pašai savu ceļu un, beidzot, jūsu seksualitāti. Tagad tam ir atlicis tikai traucēt jūsu saskarsmi ar sevī pārliecinātām harmoniskām personībām, kas jums dzīvē ir vienkārši nepieciešami.
Mācieties no viņiem, kamēr nav par vēlu! Viņi nebaidās būt paši. Kaut kad jūs sapratīsiet, kāda tā ir laime – atbrīvoties no bailēm un kompleksiem un būt brīvai! Pirmais dzimumpartneris. «Ja neuzticies cilvēka dvēselei, tad neuzticies arī viņa ķermenim!» (M.Litvaks «Spermatozoīda princips»). Ļoti daudz kas seksuālajā attīstībā ir atkarīgs no sievietes pirmā vīrieša. Protams, mums katrai gribas, lai viņš būtu ar pieredzi un mīlošs cilvēks, kas nebūs ne rupjš, ne nelietis.
Pirmie iespaidi par šo svarīgo ceļa zīmi sievietes dzīvē būs tikai paši patīkamākie. Bet dažkārt mums ir darīšana ar pieaugušiem bērniem vai vēl ļaunāk - pilnīgiem kretīniem skaistā apvalkā. Tāda partnera izvēle, iedomājieties, arī ir atkarīga tikai no mums – mūsu motīviem, audzināšanas, gatavības dzimumdzīvei, no tā, kādu mērķi mēs sev izvirzām, sperot šo soli. Ko mēs gaidām? Ko gribam? Vai tā nav tieksme ātrāk atbrīvoties no jaunavības, ko nosaka šodienas mode un sabiedrības modernie uzskati?
Vai apzināti speram šo soli, vai tikai piekāpjamies, baidoties zaudēt puisi, kas pievērsis uzmanību? Kur, kad un ar ko tas notiek? Varbūt mēs zaudējam nevainību, esot alkohola vai narkotisko vielu ietekmē kaut kur vārtrūmē vai universitātes kopmītņu tualetē?
Katram ir sava pirmā pieredze. Jums lemt. Jo šie iespaidi, kuru sekas var būt dažādas veneriskās slimības, nevēlama grūtniecība vai nespēja gūt orgasmu vēlāk, dažkārt visu jūsu atlikušo dzīvi atturēs no harmoniskas seksuālās dzīves.
Mēs esam izdomājušas ērtu atrunu: darām to bērnu dēļ, ģimenes dēļ, bet pašas nevaram atbrīvoties no dažādām sieviešu kaitēm, iekšējām nesaskaņām un stresa.
Man šķiet, nekad nav par vēlu aizdomāties par šo jautājumu, iemācīties sajust sevi un savu ķermeni, atbrīvoties un gūt baudu no dzīves, kā bieži saspringtai sievietei dod padomu vīrieši, esot neapmierināti ar viņas seksuālo vēsumu. Tāpēc nevajag pārtraukt attiecības, graut ģimenes, šķirties cerībā atrast savu vienīgo un īsto, kurš, Dievs vien zina, kur aizmaldījies.
Kas zina, varbūt šis vienīgais jau dzīvo jums blakus. Tikai mēs nespējam viņam atvērt dvēseli un ķermeni, jo esam saindētas ar savu pretrunu indi. Tieciet sākumā skaidrībā ar sevi. «Centieties būt, nevis šķist!» (M.Litvaks „Spermatozoīda princips”). Un jūs redzēsiet, ka viss mainās atbilstoši jūsu izmaiņai. Un pietuvosies jūsu laimei. Jums vajag tikai atvērt acis, ausis un dvēseli.