Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-TB/LNNK premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš portālu TVNET sagaida pie sava Saeimas darba galda, kas bagātīgi klāts dažādiem dokumentiem. Kā jau jurists, Bērziņš uz visiem jautājumiem cenšas formulēt precīzu un pārdomātu atbildi. Samulst un nosarkst viņš tikai pie sarunas noslēguma jautājumiem par izgāšanos žurnālistu kontroldarbā, kļūdaini nosaucot Latvijas platību, garāko upi un pat Vinnija Pūka saimnieku.
Vairāki premjera amata kandidāti sarunā ar portālu TVNET Nacionālajai apvienībai pārmeta sabiedrības šķelšanu, it sevišķi pirms vēlēšanām. Kā to komentējat?
(Pirms atbildes apdomājas.) Pilnībā nepiekrītu šādam viedoklim. (..) Apvienība “iet” uz četriem pamatprincipiem, kurus uzskata par prioritāriem. (..) Pirmais princips ir latviskums visur un vienmēr, kur vien iespējams. Tad labklājība, taisnīgums un drošība.
Kā redzat pirmo principu – latviskums vienmēr un visur? Sabiedrībā taču ir divas dažādas kopienas...
Nekādā ziņā negribētu dalīt sabiedrību divās dažādās kopienās. Domāju – visiem ir skaidrs, ka mēs dzīvojam Latvijā. Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur dzīvo pamatnācija latvieši. Citu nāciju integrācijai šajā vidē būtu jānotiek uz latviešu valodas, vēstures, kultūras pamatiem. Līdz ar to nonākam nevis pie sabiedrības šķelšanas, bet pie integrēšanas uz latviešu valodas un kultūras bāzes.
Kā tad skaidrojat saukli “Latvieti nepadodies – krievi nāk!”, it īpaši pirms vēlēšanām? Tas taču būtībā šķeļ, nevis integrē.
Nav dzirdēts, ka kāds šobrīd šādu saukli slavinātu, lietotu.
Un jūsu priekšvēlēšanu programma?
Tā balstīta uz mūsu prioritātēm. Numur viens ir izglītība. Numur divi ir attīstība. Numur trīs ir labklājība un veselība.
Kā jūs redzat izglītības jomu – krievu skolas...
Nacionālā apvienība ir saņēmusi aptuveni 120 tūkstošus pilsoņu, vēlētāju mandātu, kas uzliek par pienākumu turpināt mūsu sākto darbu pie tā, lai nostiprinātu normatīvajā līmenī principu, ka valsts apmaksāta izglītība ir tikai valsts valodā, mazākumtautībām mācot attiecīgās tautas vēsturi, kultūru un tradīcijas.
Virkne mazākumtautību no tā tikai iegūs.
Manuprāt, tās šobrīd ir spiestas pakļauties vienai lielākai mazākumtautībai, tādējādi pazaudējot savu identitāti.
Vai, jūsuprāt, šī priekšlikuma realizēšana ir reāla?
Domāju, ka uz šī priekšlikuma pamata tālāk būtu jābalstās izglītības sistēmas pilnveidei. (..) Tas ir mūsu mērķis.
Cik ilgā laikā?
Mēs esam piedāvājuši .. pārejas periodu. Par tā termiņu, protams, var diskutēt. Mūsuprāt, tas ir pietiekami garš, lai šo principu ieviestu.
Vai tad, kad mūsu mazbērni mācīsies skolās, izglītība būs tikai latviešu valodā?
Tas ir mūsu mērķis. Es runāju par valsts apmaksātu izglītību. Tas nenozīmē, ka nepastāvētu iespēja privātā kārtā iegūt cita veida izglītību.
Vai tas saliedētu sabiedrību?
Tas saliedētu, integrētu uz latviešu valodas, kultūras un vēstures bāzes.
Kas notiktu ar tiem cilvēkiem, kuri tagad runā krieviski?
Viņi iemācītos runāt latviski.
Kā redzat mūsu bērnu un mazbērnu iespējas iemācīties krievu valodu, lai viņi būtu konkurētspējīgi?
Tirgus nosaka nepieciešamību zināt vienu vai otru valodu. Mūsu jaunajai paaudzei būtu jāzina vairākas valodas. Mūsu virziens ir vērsts uz Rietumu demokrātijas pusi. (..) Šai virzienā jāmeklē tās valodas, kas vispirms būtu jāzina mūsu bērniem vai mazbērniem. (..)
Ja lūkojamies Rietumu demokrātiju virzienā, kur paliek Krievija – mūsu lielākais kaimiņš?
Tas, ka Krievija ir mūsu kaimiņš, nenozīmē, ka mums visiem gluži kā padomju laikos ir jāmācās krievu valoda.
Kā redzat nepilsoņu bērnus un viņu iespējamo kļūšanu par Latvijas pilsoņiem?
Manuprāt, šī brīža tiesiskais regulējums ir pietiekams. Vecāki ir tiesīgi paust gribu.
Nacionālā apvienība neatbalsta nekāda veida automātisko pilsonības piešķiršanu.
Pilsonība ir personas saikne ar valsti.
Kā vērtējat [Aināra] Šlesera kunga izteikumus, ka vajadzētu likvidēt nepilsoņu institūtu?
Šobrīd Latvijā regulējums, kas dod personai, kura nav pilsonis, iespēju naturalizēties, ir optimāls. Mūsu iepriekš pieminētā izglītības reforma savā ziņā noteikti sekmētu procesus, kuru rezultātā cilvēki mācītos latviešu valodu, kultūru, vēsturi, iespējams, mainot savu attieksmi. Viņiem būtu tiesības pretendēt uz pilsonību. (..) Nepilsoņi tiek izmantoti no mūsu Austrumu kaimiņa puses. Tā, protams, ir problēma.
Nepilsoņi ir sabiedrības daļa, ar kuru manipulē, visdrīzāk, Krievija,
lai īstenotu savus politiskos mērķus šeit Latvijā.
Kādi tie, jūsuprāt, ir?
Tie ir ļoti dažādi. Domāju, ka pamatmērķis ir pēc iespējas padarīt Latviju atkarīgāku no Krievijas. Šobrīd esam atkarīgi gāzes piegādes sektorā. Droši vien Krievija būtu ieinteresēta mūs padarīt atkarīgus arī daudzos citos sektoros.
Piemēram?
Mums ir nepatīkams precedents saistībā ar agresīvo mēģinājumu pārņemt “Latvijas finieri”. Domāju, ka šeit ir runa plašākā nozīmē – Latvijas kokrūpniecību, koku kā Latvijas zeltu.
(..) Kā vērtējat traģiskos Norvēģijas notikumus? Vai kaut kas līdzīgs varētu notikt Latvijā?
Nacionālā apvienība kongresu, kurā pieņēma lēmumu par abu partiju apvienošanos, sāka ar klusuma brīdi Norvēģijas upuriem. Tā ir mūsu attieksme pret šo notikumu. Ļoti ceru, ka nedz Latvijā, nedz pasaulē tādas lietas neatkārtosies.
Vai to var izslēgt?
Ļoti ceru, ka tas nenotiks nedz Latvijā, nedz pasaulē.
Ko esat darījuši, lai tā nenotiktu? Izskanējis, ka jūsu radikālās idejas veicina šādas darbības.
Nepiekrītu šādam apgalvojumam. (..)
Turpinām par vēlēšanām – kāpēc vairums prognozē, ka šajās ārkārtas vēlēšanās uzvarēs vairāk krieviski noskaņotais “Saskaņas centrs” (SC), nevis latviskā Nacionālā apvienība?
Latviešiem ir viena, pat divas, pamatproblēmas, kas ir kā bremzējošs faktors sabiedrības vienotībai politiskajā griezumā. Būtiskākā – visiem, nešķirojot latviskās un krieviskās partijas, jāmaina attieksme. Tā jāmaina pret vēsturi, kultūru, valsti kopumā. Attieksme jāmaina gan politiķiem, gan katram mūsu valsts iedzīvotājam.
Man ir visai dīvaini klausīties diskusijas publiskajā telpā, vai ir jāmaksā nodokļi vai nav. Man tas nav saprotams.
Attieksmes maiņa sabiedrībā un, protams, politiķos daudz ko mainīs. (..) Tikai tas, kā mēs attieksimies pret šo valsti, atrisinās jautājumus, kas saistīti gan ar budžeta konsolidāciju, gan pensijām, gan ar visiem citiem sociālajiem blokiem.
Atgriežoties pie vēlēšanu tēmas – pirms kāda laiks man šķita, ka politiskie procesi sāk virzīties uz to, lai arī tā saucamās latviskās partijas nonāktu pie daudzmaz vienotiem viedokļiem un apvienotos. Piemēram, mūsu apvienība, “Vienotība”.
Taču šobrīd redzams, ka virziens ir nedaudz pamainījies. Tieši šī [latviskā] elektorāta pusē ir ienācis jauns spēlētājs. [Valdis] Zaltera kungs virzienu ir nedaudz pamainījis.
Ar to esam pat nedaudz pakāpušies atpakaļ.
Tad kādēļ vēlēšanās uzvarēs SC nevis nacionālais bloks? Attieksmes, sašķeltības dēļ?
Jā, attieksmes, kas vēlāk reducējas sašķeltībā.
Kāpēc cilvēkiem vairāk patīk SC?
Negribētu piekrist apgalvojumam, ka cilvēkiem vairāk patīk SC, nevis kāds cits. Būsim objektīvi – SC ir vēlētāju loks, kas ir viņu vēlētāju loks. Šobrīd tas ir daudz maz iezīmējies. Neizslēdzu, ka nākotnē, īpaši, ja mums izdodas īstenot izglītības reformas, mēs nonāktu pie tā, ka šis atbalstītāju loks mazinātos.
Cik lielu vēlētāju atbalstu SC prognozējat?
Droši vien nebūšu persona, kas šajā gadījumā kaut ko prognozēs. Vēlēšanu rezultāti droši vien parādīs situāciju.
Cik lielus panākumus plānojat Nacionālajai apvienībai?
Rīkojums numur divi faktiski tika balstīts uz argumentiem, ka Latvijā tiek grauts tiesiskums. Es tam pilnībā piekrītu. Nacionālā apvienība visos jautājumos, kas skāra tiesiskumu un kuri bija par pamatu rīkojuma izdošanai, ir balsojusi par tiesiskumu.
Ja sabiedrībai tiesiskums ir būtisks, tad tā to novērtēs. Līdz ar to mēs sagaidām rezultātus.
Savukārt SC tiesiskuma jautājumos, par kuriem bija jābalso Saeimā un par kuriem pārmetumus izteica Zatlers, atturējās vai balsoja pret.
Vai jūs kādreiz varētu būt vienā koalīcijā ar SC?
Iespējamā sadarbība ar iespējamiem koalīcijas partneriem balstīsies uz manis minētajiem četriem pamatprincipiem. (..) Pirmais pamatprincips ir latviskums. (Rāda pētījumu par 10.Saeimas deputātu balsošanas latviskumu saistībā ar likumprojektiem, kas skar latviešu valodu.) Pēc šiem parametriem redzam mūsu potenciālos sadarbības partnerus nākamajā koalīcijā. Varam sadarboties ar “Vienotību”. (..) Arī Zatlera reformu partija varētu būt potenciālais sadarbības partneris koalīcijā. Neizslēdzam arī sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību – arī viņi latviskuma jautājumos atbalstījuši mūsu pozīciju.
Un Šlesera partija?
(..) Pēc šiem kritērijiem redzam, ka Šlesera reformu partija nekvalificējas. Vēsturiski gan “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ir bijusi sadarbība ar LPP/LC. Šobrīd mēs noteikti stingri izvērtētu šādas sadarbības iespējas, ņemot vērā LPP/LC šī brīža politiskās nostādnes ļoti daudzos mums svarīgos jautājumos, tai skaitā par uzturēšanās atļauju un izglītības tirdzniecību.
Šlesera kungs izteica pārmetumus, ka Nacionālā apvienība publiski kritizē šo ideju, taču daļa tās biedru gūst personisku labumu no tās.
Tas, ko jūs sakāt, nebija [TVNET] intervijā, ko es ļoti rūpīgi izlasīju. (..) Man nav tādu ziņu. Domāju, ka pirmais, kas gūst labumu, ir banku sektors. Īpašumu, kas tiek izpārdoti, pamatā bijuši ieķīlāti bankās un atņemti vai gandrīz atņemti bijušajiem īpašniekiem. Līdz ar to nauda, ja vispār ienāk Latvijā.. vispirms nonāk bankās. (..) Neredzu [no tā] nekādu.. labumu Latvijas ekonomikai. Piekrītu komersantu viedoklim, ka biznesam nav nacionālu robežu, bet
manā izpratnē Latvijas valsts iztirgošana vairs nav bizness.
Vai pārbaudīsiet izteikumus, ka Nacionālās apvienības biedri no tā gūst personīgu labumu?
Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu.
Sekosiet tam līdzi?
Protams, pasekošu.
Vai Latvijas valdību var veidot spēks, kas neatzīst Latvijas okupāciju?
Nē. Tas man asociējas ar pakāpenisku rīcību, lai mēs atgrieztos tādā kā Latvijas PSR statusā. (..) Ja nonākam pie tā, ka nav bijusi okupācija, tad neviens nav cietis un nevienam nekas nepienākas, denacionalizācija ir jāatceļ un jāatgriežas pie nacionalizācijas un visas pārējās izrietošās sekas.
Ko darīsiet, lai SC neveidotu valdību?
Ļoti ceram, ka pamatprincipi, ko esam izvirzījuši priekšplānā, būs pieņemami arī citām latviskām partijām, un uz to pamata varēsim kopīgi veidot nākamo valdību.
Esat gatavi strādāt opozīcijā?
Esam gatavi strādāt valdībā. (..) Esam strādājuši šai Saeimā opozīcijā, un, ja situācija tā izvērtīsies, protams, strādāsim opozīcijā. (..)
Jūs esat viens no vismazāk zināmajiem populārajiem premjera amata kandidātiem. Vai varat nedaudz pastāstīt par sevi?
(Klusumā apdomājas.) Cik daudz jūs domājat?
Tik daudz, lai cilvēki jūs vairāk iepazītu.
Esmu dzimis un uzaudzis Latvijā. Savu pārliecību, pie kuras arī turos, esmu guvis no saviem senčiem. Tajā laikā skolā mācīja pavisam ko citu, nekā tas bija patiesībā. Uz šīm pamatvērtībām esmu balstījis savu profesionālo darbību kā jurists, ko sāku 1994.gadā kā jurista palīgs, vēlāk jurists, bet 2004.gadā kļuvu par zvērinātu advokātu. Uz šīm vērtībām balstos arī savā politiskajā pārliecībā.
Kāpēc Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts esat jūs nevis redzamākais Raivis Dzintars?
Šādu lēmumu valde pieņēma vienbalsīgi. Neapšaubāmi tas ir liels pagodinājums un uzticība man. Centīšos to attaisnot.
Ar ko bijāt labāks?
Tas jums jāprasa valdes locekļiem.
Ko teicāt, lai viņus pārliecinātu par savu kandidatūru?
Izstāstīju savu redzējumu, par ko daļēji runāju arī šodien – par Latviju, tās nākotni un nacionālo ideju vietu šai sistēmā.
Kāds jūs būtu kā premjers?
Prasīgs. Ja es kādam darbam pieķeros, vienmēr mēģinu to izdarīt līdz galam. Tas ir vēl viens princips, pēc kura dzīvoju šobrīd. Īstenošu to arī tad, ja man būs iespēja kļūt par premjeru.
Ko uzskatāt par Nacionālas apvienības plusiem un mīnusiem?
Sākšu ar mīnusiem, kas varbūt ir plusi. Esmu dzirdējis divu veidu pārmetumus. Viens ir vēsturisks - 2005., 2006.gadā tika izstrādāta tā saucamā Roberta Zīles sociālekonomiskā programma. Diemžēl kopumā to neizdevās ieviest. (..) Virkne pasākumu, kas bija šai programmā, tiek īstenoti šodien. Tos īstenot ir daudz grūtāk un sāpīgāk, nekā to varēja izdarīt toreiz. (..)
Otra lieta, kur redzu pozitīvo, bet daži saskata negatīvo, ir tas, ka Nacionālajā apvienībā ir daudz gados jaunu cilvēku, kuri nav bijuši saistīti ar politiku. (..) Nepazīstu nevienu profesoru, kurš nav bijis students. (..) Vēl Nacionālā apvienība ir prognozējams politiskais spēks. (..)
Kā valstij vajadzētu rīkoties ar “airBaltic”?
Kāds ir mērķis? Valstij vispār nav mērķa par savu īpašumu pārvaldīšanu, tai skaitā “airBaltic”. (..) Domāju, ka šajā gadījumā Latvijai aviokompānija būtu nepieciešama. Jautājums – kāpēc šāda situācija izveidojusies. Uz to sagaidu pietiekami agresīvu un asu rīcību gan no valdības vadītāja, gan satiksmes ministra puses. (..) Nebūtu īsti pareizi, ja Latvijas valsts piekristu ieguldīt naudu nosacīti tukšā čaulā, nezinot, kas notiks nākotnē. (..) Ieguldot naudas līdzekļus.., būtu jāatrisina jautājums par akcionāru līgumu. Katrā gadījumā visi ierobežojošie nosacījumi, kas ir akcionāru līgumā par valsts kā vairākuma akcionāru tiesību ierobežošanu, būtu atceļami.
Otra lieta – cik zināms no publiski izskanējušās informācijas, daļa biznesa ir nodota dažādām meitas kompānijām, līdz ar to atstājot čaulu. Ja valsts iegulda, tai jāpārņem kontrole arī pār saistīto biznesu. (..)
Nesaredzu Flika kungu kā kompānijas turpmāko vadītāju.
Sabalansējot abu akcionāru intereses, kompānijas vadībai būtu jābūt maksimāli profesionālai. Tai jāsakārto šī kompānija ar visām meitas sabiedrībām tā, lai tā būtu pārraugāma no valsts kā lielākā akcionāra.
Laikraksta “Diena” politiķu kontroldarbā par vispārīgiem jautājumiem jums bija vissliktākie rezultāti. (Bērziņš nezināja Latvijas platību, garāko upi, Gaiziņa augstumu, nevienas Alvja Hermaņa izrādes nosaukumu, Vinnija Pūka saimnieku un citas vispārzināmas lietas.) Bijāt sestajā vietā no sešiem cilvēkiem. Kādēļ tā?
(Nosarkst, samulst un smaida.) Ziniet, es protams, varu atbildēt uz visiem jautājumiem, kurus uzdod žurnālisti. Bet droši vien ir jautājums par šo jautājumu mērķi. (..)
Kāds tas ir, jūsuprāt?
Tas lai paliek uz žurnālistu sirdsapziņas.
Kāda jums ir sajūta? Izskatās, ka jums mazliet neērti...
(Smejas.) Tas lai paliek uz žurnālistu sirdsapziņas.
Labi, parunāsim par jums patīkamāku tēmu. Jūsu hobijs ir riteņbraukšana.
Mani hobiji ir nedaudz mainījušies. Riteņbraukšana tagad ir kāds trešais hobijs pēc kārtas. Man sanāk pabraukāties, nevis nopietni braukt. Man patīk vairāk braukāt pie dabas – laukos, pa mežiem, veloceliņiem, gar jūru. Tad es izbaudu dabu.
Kā jums šķiet, kāpēc Rīgā situācija riteņbraucējiem ir tik grūta – trūkst celiņu un daļa riteņbraucēju ir apdraudēti?
No vienas puses redzam, ka veloceliņu skaits ir pieaudzis. Tai pašā laikā ir aktuāls jautājums – vai visur vienmēr ir līdz galam padomāts par velobraucēju. Zinu cilvēkus, kas ir pat cietuši negadījumos, ievērojot visus noteikumus. Attiecībā uz velobraucējiem autovadītāju kultūra nav sasniegusi līmeni, lai varētu teikt, ka mēs viens otru uz ceļa saprotam.
Negribētu pavisam aizstāvēt arī riteņbraucējus.
Nāk prātā viena situācija ziemas beigās – stāvēju automašīnu sastrēgumā un to redzēju. Kāds riteņbraucējs, kura riepiņas bija šauras un plānas, pa sniegu un ledu mēģināja izmanevrēt starp mašīnām. (..)
Vai pats palaižat riteņbraucējus?
Jā, palaižu. Taču vienmēr padomāju, ka riteņbraucējs nerīkojas atbilstoši noteikumiem, ja gājēju pāreju nešķērso, nokāpjot no velosipēda. Jautājums – vai viņš to zina. Un, ja zina, kāpēc tā nedara?
