Lembergs: Manis dēļ atlaida Saeimu

Aivars Lembergs intervijā portālam TVNET apgalvo, ka viņa dzīves pamatā ir darbs, kas sniedz gandarījumu un pozitīvu sabiedrības novērtējumu

FOTO: LETA

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs ir vienīgais, kurš interviju ar portālu TVNET lūdz ierakstīt divos diktofonos. Paralēli TVNET diktofonam uz sarunu galda stāv arī Lemberga komandas sarūpētais ierakstītājs. Ventspils domes vadītājs runā lēnām, rūpīgi pārdomājot katru teikumu. Viņš intervijas laikā ierasti aktīvi kritizē savus konkurentus, īpaši eksprezidentu Valdi Zatleru.

Šonedēļ izskanēja, ka saistībā ar jūsu tiesvedībām ir vairāki mīklaini nāves gadījumi un liecinieki aizbēguši no Latvijas. Kā to skaidrojat?

Ir absurdi vilkt paralēles starp mani, konkrēto kriminālprocesu un šo cilvēku nāves apstākļiem.

Tai pašā laikā neapšaubāms ir fakts, ka viens no šiem cilvēkiem, pie kuriem notika pazemojošas kratīšanas, bija mans labs draugs Krists Skuja. (..) Bet šim nāves gadījumam nebija nekāda sakara ar kriminālprocesu.

Ārzemēs, cik saprotu - Paragvajā, nomira Laimonis Junkers. Arī ar viņu man bija draudzīgas attiecības. Viņš jau ļoti sen cīnījās ar ļoti augstu asinsspiedienu. Turklāt viņš savu veselību nekādā veidā nesaudzēja, tostarp arī ēdiena izvēlē (rāda uz galda esošos augļus un dārzeņus). (..) Tā ka tam nav nekāda sakara ar krimināllietu, bet ar konkrētā cilvēka veselību.

Turklāt manai aizstāvības pozīcijai būtu daudz izdevīgāk, ja šie cilvēki būtu dzīvi. Viņi ir svarīgi manas aizstāvības liecinieki.

Vai vispār zināt, cik tiesvedību notiek pret jums un cik tiesas procesos esat iesaistīts?

Pret mani notiek salīdzinoši maz – ja nemaldos, divas, nē, trīs.

Bet tiesvedību, kurās es esmu tiešs vai netiešs prasītājs, ir krietni vairāk – tuvu pie desmit. Tai skaitā liela daļa – pret valsti.

Tiesas procesu ir tik daudz un tiesvedības tik iespaidīgas, ka ir bažas – ja jūs kļūtu par premjeru, jums nemaz nebūtu laika saviem tiešajiem pienākumiem.

Man tas nav nekas jauns. Pamatā visos tiesu procesos strādā advokāti, nevis es personīgi.

Otrkārt, esmu pieradis pie liela darba apjoma.

Līdz cikiem parasti strādājat?

Vidēji līdz pulksten 22-23.

Katru vakaru?

Jā.

Nav par daudz? Tad jau augļi un dārzeņi, ko ēdat, neko neglābs...

Bet es kompensēju slodzi ar regulārām rīta fiziskām aktivitātēm.

Ir kāds rīts, kad izlaižat?

Praktiski nav. Nē, vispār nav. Jautājums tikai par intensitāti.

Esat parēķinājis, cik jums mēnesī izmaksā visi advokātu pakalpojumi un tiesvedības?

Latvijā tiesvedības ir relatīvi lētākas. Savukārt Anglijā ir ļoti dārga tiesvedība.

Anglijā viena tiesas sēde maksā 50-100 tūkstošus mārciņu.

Tas ir ļoti daudz. Praktiski sistēma ir tāda – ja pret kādu cilvēku ceļ prasību, kaut vai nepamatotu, kur šis cilvēks nav vainīgs, viņš automātiski zaudē tiesu, ja viņš vai viņa radinieki nav turīgi cilvēki.

Salīdzinot Lielbritānijas un Latvijas tiesvedības, tad Latvijas neapšaubāmi ir demokrātiskākas. Latvijā var tiesāties un sevi aizstāvēt arī cilvēks, kuram praktiski nav naudas.

Vai jums ir jāsedz šo tiesas sēžu izmaksas?

Man vai maniem radiniekiem. Kādam ir jāmaksā.

Cik tad mēnesī tas izmaksā?

Neesmu speciāli rēķinājis. Tas atkarīgs arī no tā, notiek vai nenotiek sēdes. (..)

Vai pašam arī jābrauc uz Angliju?

Līdz šim nav bijis jābrauc. Bet iespējams, ka būs.

Kad?

Tas šobrīd vēl nav izlemts.

Šogad?

Nezinu.

Ja mēs runājam par vēlēšanām, kā domājat – kurš spēks savāks visvairāk balsu?

Šobrīd Zatlers un “Vienotība” pieliek maksimālas pūles, lai tas būtu “Saskaņas centrs” (SC). Domāju, ka SC arī uzvarēs vēlēšanās.

Cik balsu viņiem prognozējat?

Prognozēju tikpat, cik iepriekšējās vēlēšanās. Kaut gan tad es kļūdījos. Tad es prognozēju 33-35 vietas.

Kas varētu iet ar viņiem kopā, ja viņi veido koalīciju?

Ja viņi uzvar, tad droši vien viņiem būtu pirmā roka, kā tas bija iepriekšējās vēlēšanās, kad [Valdis] Dombrovskis izvēlējās, ar ko veidot valdību. (..) Beigās viņš izvēlējās ZZS.

Vai SC varētu rīkoties līdzīgi?

Es tikai runāju par procedūru, kāda bija. Ko viņi izvēlēsies, tas jājautā [Nilam] Ušakovam un [Jānim] Urbanovičam. Grūti teikt, kā lems tas vēlētājs, kurš vēl nav izdarījis izvēli. Pārsteigumi var būt visdažādākie.

Šobrīd burbulis ap Zatleru kļūst skaidrāks. Visi redz un saprot – ja Zatlers nāk pie varas, līdz ar viņu pie varas nāk absolūta nekompetence un neprofesionalitāte. Būs avantūristiska Latvijas pārvaldība. Es to salīdzinātu ar 1917.-1918. gadu Krievijā.

Cik balsu Zatlera Reformu partijai izdosies iegūt?

Grūti teikt.

Latviešu vēlētāji šobrīd ir vismazāk prognozējamie.

Kādi varētu būt ZZS rezultāti?

Domāju, ka ZZS “nostartēs” pietiekami labi. Nesaukšu ciparus. Tie jāsauc vēlētājiem. (..) Ja cilvēks padomā, tad var secināt, ka ZZS darbība jebkurā nozarē nav bijusi saistīta ar bezatbildīgiem lēmumiem, populistiskām reformām un avantūrām. ZZS vienmēr ir bijusi gatava diskutēt un meklēt kompromisus sarunās ar koalīcijas partneriem, un, ja nepieciešams, pieņemt nepopulārus lēmumus. ZZS ir tāds partneris, kādu vēlētos jebkurš pragmatiski domājošs politiķis.

Cita lieta, ka “Vienotībai”, pēc tam, kad no Dombrovska valdības aizgāja Tautas partija, piemetās sindroms, kas kādreiz bija raksturīgs “Latvijas ceļam” un Tautas partijai. Viņi iedomājās, ka ir tikai viens pareizais - “Vienotības” viedoklis. (..)

Nevaru gan vērtēt visus politiķus vienādi. “Vienotībā” ir gana daudz pragmatisku un diskusijām atvērtu cilvēku. To skaitā arī Dombrovskis.

Ja “Vienotībā” nebūtu Dombrovska, viņi būtu kā spītīga vecmeita,

kura spogulī redz tikai savu atspulgu. Dombrovskis daudzos gadījumos pieļāva kompromisus. Viņš būtu vēl elastīgāks, ja uz viņu visu laiku nebūtu izdarīts liels spiediens, pirmkārt, jau no “Pilsoniskās savienības”.

Ar kurām partijām ZZS būtu gatavs sadarboties un ar kurām ne?

Uz šo jautājumu atbildēšu personīgi. Man ir vienalga, ar kuru partiju. Es nedalu cilvēkus pēc piederības partijai. (..)

Piemēram, uzskatu, ka Latvijai jāizstrādā nacionālās attīstības plāns. (..) Ja kāds uzskata, ka tāds nav vajadzīgs, man ar tādu nav pa ceļam.

Uzskatu, ka Latvijai jādefinē nacionālie stratēģiskie projekti, kuriem jāpiesaista Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu nauda. Ja kāds uzskata, ka šādi projekti nav vajadzīgi un līdz ar to Latvijas nacionālās intereses nav jāaizstāv Eiropas Komisijā, ar tādiem es valdību neveidošu. (Turpina uzskaitījumu par savu nostāju saistībā ar Latvijas interesēm NATO, cilvēktiesībām, attiecībām ar Krieviju, nacionālo nostāju ES. Ja citiem politiskajiem spēkiem šie jautājumi nav svarīgi, Lembergs neredz iespēju ar viņiem sadarboties.) Tādu punktu var būt pat tūkstotis.

Ja par būtiskajiem tūkstoš punktiem var vienoties, tad var kopā strādāt.

Tad darbības laikā būs ļoti maz vai vispār nebūs strīdu. Vismaz nebūs stratēģisku strīdu. Taktiskos vienmēr var atrisināt. (..)

Kā šodien vajadzētu veidot attiecības ar Krieviju?

Tās jāturpina attīstīt tajā virzienā, kā līdz šim. Attiecības jāveido kā ar Latvijas tuvāko un lielāko kaimiņvalsti. Tās jāveido uz abpusēji izdevīgiem pamatiem, patiesi cienot katras valsts tiesības pašai noteikt savu likteni bez jebkādiem abpusējiem diktātiem un iejaukšanās iekšējās lietās.

Vai tas ir reāli?

Šobrīd nav nekāda pamata teikt, ka Krievija iejaucas Latvijas iekšējās lietās. Ja kāds jaucas, tad tā ir ASV. Tā jaucas ļoti plašā frontē. Pēc būtības ASV pret Latviju uzvedas kā metropole pret koloniju. To mēs redzam no “WikiLeaks” publikācijām – mēs to zinājām, bet tam nebija pierādījuma.

Piemēram, ASV vēstnieks apstiprina, ka ar [bijušo] ģenerālprokuroru [Jāni] Maizīti viņiem ir izveidojušās „spēcīgas un savstarpēji izdevīgas” attiecības. Bet ģenerālprokurors nav ārlietu ministrs. Pat ar valsts ārlietu ministru nedrīkstētu būt abpusēji izdevīgas attiecības. (..) Jautājums – ko ģenerālprokuroram personīgi nozīmē izdevīgas attiecības? Domāju, ka tā ir tīrākā korupcija un dzimtenes nodevība.

Domājat, ka Maizīša kungs dzimteni nodevis?

Protams. Jo likums viņam, pildot amata pienākumus, aizliedz tikt ietekmētam un pildīt svešas valsts pasūtījumu.

Jūsuprāt, viņš tos pildījis?

Tur taču teikts, ka attiecības bijušas spēcīgas un savstarpēji izdevīgas. Tas nozīmē – viens pasūta, otrs pilda. (..)

Kā vērtējat jauno Valsts prezidentu Bērziņa kungu?

Vēl jau pāragri vērtēt. Protams, bijuši daži neveiksmīgi izteicieni. Kopumā viņš pragmatiski, nosvērti, bez steigas un ārišķībām ir sācis pildīt Valsts prezidenta pienākumus, tos traktējot pietiekami plaši.

Līdz šim Bērziņš nav pakļāvies politiskiem spiedieniem un konjuktūrai.

Man šķiet gudri, ka jautājumos, kas attiecas uz likumdošanas iniciatīvām, viņš ir pieprasījis koalīcijas vienošanos, un tikai tad šos jautājumus iekļauj Saeimas darba kārtībā. Ja vienošanās starp “Vienotību” un ZZS nav panākta, tas jautājums uz Saeimas sēdi netiek virzīts. Šādā veidā viņš nepiesakās būt par trešo politisko spēku ārpus parlamenta. Zatlers to nesaprata un arī negribēja saprast.

Kas ir Bērziņa kunga neveiksmīgie izteicieni, ko pieminējāt?

Darbības sākumā nebija īpaši veiksmīga retorika par to, ka Latvija nepiedalīsies lietuviešu atomelektrostacijas projektā. Pēc laika savu viedokli viņš mainīja.

Un viņa izteicieni par izglītību?

Tie jautājumi ir diskutējami. Bet pats princips, ka līdz 18 gadiem jābeidz skola, ir pareizs. (..)

Pēc tam, kad Bērziņa kungu apstiprināja amatā, viņš izteicās, ka par premjeru nevarētu būt cilvēks, kam ir smagas apsūdzības pret valsti, bet vēl nav tiesas sprieduma. Runa bija tā kā par jūsu vārdu.

Nē, tur nebija runa par manu vārdu. Viņš tā īsti arī neteica. Viņš pēc tam precizēja, ka visu nosaka vēlētāji.

Domāju, ka viņš ļoti labi pārzina Latvijas Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību hartu, kurā teikts – Latvijā darbojas nevainīguma prezumpcija. Par vainīgu uzskatāms tikai tas, pret kuru ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.

Esmu pilnībā attaisnots man celtās trijās smagās kriminālapsūdzībās. Saņēmu kompensāciju no valsts par absolūti nepamatotām, safabricētām un politiski motivētām apsūdzībām.

Esmu vienīgais politiķis pasaulē, pret kuru izgāzušās trīs politiski motivētas apsūdzības.

Ja būs objektīva un taisnīga tiesa, izgāzīsies arī šī pēdējā. (..)

Kad vasarā Daugavmalā notika “Oligarhu kapusvētki”, atzināties, ka jums ir baiļu un apdraudējuma sajūta...

Es neteicu, ka baiļu. Teicu, ka tas ir aicinājums fiziski izrēķināties ar mani. Ņemot vērā Norvēģijas notikumus, tā arī uzskatu. Uzskatu, ka Zatlera un virkne citu politiķu aicinājums izrēķināties ar politiķi Lembergu ir aicinājums izrēķināties fiziski.

Tagad jūtaties drošāk?

Nekas tagad nav drošāks.

Vienkārši viņi ir atbildīgi par to, lai ar mani nekas nenotiktu. Personīgi par to atbildīgs ir Zatlers, jo pēc būtības viņš kūda uz to, lai kāds ar mani fiziski izrēķinātos.

Vai varat kaut kur pārvietoties bez miesassardzes?

Par to daudz nerunāšu – lai tas paliek manā ziņā. Bet kopš 28.maija nav bijis neviens gadījums, kad pret mani kāds būtu izturējies necienīgi, nicinoši vai draudīgi.

Tieši otrādi - ļoti daudz cilvēku man izsaka atbalstu un uzmundrinājumu. Turklāt ne tikai Ventspilī, bet arī Rīgā. (..) Ventspilī mani biežāk uzmundrina pilsētas viesi. Ventspilnieki jau ir pieraduši. Esmu savējais. Tā jau ir, ka

mīļākais biežāk nes puķes nekā vīrs.

Ja jau tik daudz cilvēku jūs atbalsta, kā tad skaidrojat jaunāko pētījumu, ka ZZS vidū ir ļoti daudz cilvēku ar apšaubāmu reputāciju? Tur minēts arī jūsu vārds.

Skaidrojums vienkāršs – šo darbu veic starptautiskā oligarha Džordža Sorosa finansētas organizācijas, tai skaitā “Delna”. (..) Organizāciju vēl nesen vadīja Lolita Čigāne, kura, kā izrādījās, ir profesionāla kontrabandiste. Ja tur kādam ir apšaubāma reputācija, tad tā ir Lolitai Čigānei. (..)

Vai jūtaties kā oligarhs?

Mīļais cilvēk, es jūtos kā atbildīgs par Ventspili, jūtos kā vīrietis, kuram patīk gudras un simpātiskas sievietes, jūtos kā makšķernieks, jūtos kā dabas draugs, kā aktīvs sporta atbalstītājs. Ja tas viss kopā kādam veido priekšstatu par oligarhu, lai tā arī būtu.

Teikšu tā – kad politiskajam pretiniekam nav racionālu argumentu, viņš tāpat kā bērns sāk mēdīties, piemēram, rāda mēli vai vienkārši saka – “cūka”. Pierādījums tam ir tas, ka Zatlers, kurš manis dēļ ierosināja Saeimas un pasaulē labākās valdības – Dombrovska valdības – atlaišanu, no atklātas, publiskas tiešā ētera diskusijas nobijās. (..) Tā ir gļēva cilvēka tarkšķēšana. (..)

Vai esat viņu tagad sastapis?

Nē, neesmu.

Vai ir kāda diena, kad žurnālisti par jums neraksta?

Nē, tā gan nav. Katru dienu rūpīgi izlasu mediju monitoringu par Ventspili un mani.

Kā jūs justos, ja par jums pēkšņi nerakstītu?

Diezin vai tas tā būs, kamēr esmu politikā. Politikā esmu jau 23 gadus. (..)

Vai varētu politikā noturēties vēl 23 gadus?

Nē, nē, ko jūs!

Ja mani necenstos spārdīt, apsaukāt, gānīt, represēt un visādi uzbrukt... Biju domājis nostrādāt 20 gadus - vienu paaudzi Ventspils dzīvē – un ar to arī beigt. Bet tā kā ir tādi uzbrukumi, nevaru pateikt, ka tagad beidzu savu politisko karjeru. Iznāktu, ka es padodos. Tas neizskatītos labi. Cilvēki to varbūt nesaprastu.

Kāpēc paliekat politikā? Lai kaut ko pierādītu?

Ko nozīmē - politikā? Man ir konkrēti pienākumi – esmu Ventspils pašvaldības vadītājs, mani ir ievēlējuši ventspilnieki. Dzīve katru dienu izvirza jaunus izaicinājumus, problēmas, kas jārisina.

Tas man ir tāds hobijs.

Politika kā hobijs?

Nē, mans hobijs ir rūpēties par Ventspils un iespēju robežās Latvijas attīstību. Nedaru to naudas, slavas vai kaut kā cita dēļ.

Tad prieka pēc?

Jā, tas man sniedz gandarījumu. Taču tikai tik ilgi, kamēr manu kā pašvaldības vadītāja darbu pozitīvi vērtē cilvēki. (..)

Kāds tagad ir jūsu lielākais izaicinājums?

(Brīdi apdomājas.) Izaicinājumu man ir daudz. Lielākais no tiem ir ierakstīts Ventspils attīstības plānā. (..) Man ļoti gribētos, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kuri ir vīlušies savā dzīves un darba vietā, starp izvēli emigrēt uz Vāciju un Ventspili dotu priekšroku Ventspilij. Tas ir ļoti liels izaicinājums. Vēlētos, ka mēs šai konkurences cīņā varētu vinnēt Vāciju. Jo vairāk Latvijā būtu tādu vietu, jo mazāk cilvēku aizbrauktu un vairāk atgrieztos. (..) Mums jau ir piemēri, ka cilvēki atgriežas, lai dzīvotu un strādātu Ventspilī. (Runā par dažādu cilvēku dažādajām vajadzībām pēc labas dzīves telpas.)

Vai esat apmierināts ar savu dzīves telpu?

Protams.

(..) Kā valdībai vajadzētu rīkoties ar “airBaltic”?

Man šai jautājumā nav ne mazāko šaubu. “airBaltic” liktenis izšķīrās tajā brīdī, kad tika parakstīts akcionāru līgums starp valsti un privāto akcionāru. Tajā valsts, lai arī tai ir formāls vairākums, piekrita, ka visu uzņēmuma pārvaldību nosaka privātais akcionārs. (..) Pēc manām domām, valstij tur nav ko turēt savu kapitālu. Valstij [“airBaltic”]ir jāpārdod, iespējams, atstājot vienu akciju. Vienīgais nosacījums, kas jāpieprasa kompānijai izpildei, – saglabāt Rīgas lidostu kā bāzes lidostu. (..)

Turpināt ieguldīt kompānijā naudu, kad naudas trūkst, ir pilnīgi nenormāli.

(..) “airBaltic” šobrīd ir priekšvēlēšanu ķīlnieks - “Vienotība” to cenšas izmantot politiskajā cīņā pret ZZS un konkrēti pret [Uldi] Auguli.

Kā vērtējat Auguļa darbu?

Manā skatījumā, viņš ir viens no perspektīvākajiem jaunajiem ministriem. Turklāt jau pieredzējis. Viņš labi tika galā ar ļoti sarežģīto labklājības jomu. Protams, satiksmes [nozare] ir krietni sarežģītāka. Viņš iesāka virkni reformu, tai skaitā par valsts kapitāla pārvaldīšanu. (..)

Ko redzat par savas partijas plusiem un mīnusiem?

ZZS ļoti precīzi ataino Latvijas sabiedrību – tajā ir plaši pārstāvēti lauku cilvēki .., mazais un vidējais bizness un inteliģence. Šos cilvēkus raksturo tolerance un iecietība. (..)

Un kas ir ZZS mīnusi?

ZZS vajadzētu enerģiskāk iesaistīt izglītotus, pieredzējušus cilvēkus Latvijas politikā. Profesionāļus nepieciešams virzīt atbildīgiem valsts amatiem.

Jūs domājat – iesaistīt jaunus cilvēkus?

Ko nozīmē – jauns? Cilvēkam var būt 20 gadi, bet 80 vai 100gadīga cilvēka domāšana. Un otrādi – astoņdesmitgadīgam cilvēkam var būt ļoti mūsdienīga domāšana. (..)

Cik gadu vecs jūs jūtaties?

Es? Man pašreiz ir 18 vai nedaudz virs. (Sirsnīgi smejas.) Kā kurā brīdī. Katrā gadījumā es noteikti nejūtos vecs. Bet es arī necenšos izlikties jaunāks. (..)

(Intervijas noslēgumā paņem Zatlera reformu partijas tēzes un rāda tās žurnālistei.) Uzskatu, ka

nevajag solīt to, ko nevar vai varbūt nevar izdarīt!

Tāpat nevajadzētu izlikties labākam, nekā patiesībā esi. Katrā no mums gan labais, gan trūkumi ir līdzsvarā. Mēs visi esam dzīvi cilvēki. Es mūžam nedarītu kā Zatlers. No vienas puses piesolīdams, ka jebkurai informācijai, tostarp par algām un iepirkumiem, katrā valsts iestādē jābūt publiski pieejamai. Bet ko viņš darīja prezidenta amatā? Ar saviem krēsliem, galdiem, pannām un kannām, un plītīm? Lai nemēģina iestāstīt, ka ir svēts, ja nav pat mūks! (..) Mani visvairāk kaitina tas, ka viņš visus mūs uzskata par muļķiem.

Uz augšu