Septembris ir klāt, un kopā ar septembri arī pirmā skolas diena. Autobusus un ielas pilda jaunieši skaistā apģērbā, un rokās gandrīz ikvienam ir ziedi, skolu pagalmus pilda smiekli un jauniešu čalas. Kā savu pašu pirmo skolas dienu ir sagaidījuši Latvijā populāri dziedātāji?
Dziedātāja Elli U atceras, ka viņai mugurā bija kleita no melna samta ar baltām detaļām un sapītas divas bizītes, kuras bija sasietas ar skaistām lentītēm.
«Es biju vienīgā meitene no visas klases, kura zvanīja zvaniņu. Tas tikai paspilgtināja manas sajūtas, atceros, ka jutos laimīga, pozitīva un smaidīju,» atceras Elli U.
Meitene neizjuta bailes, ejot uz skolu, jo klasē bija draugi no sagatavošanas grupiņas, ar kuriem kopā tika aizvadīti visi divpadsmit skolas gadi.
«Šodien atkal sajutos kā meitene no pirmās klases. Šī ir mana pirmā diena maģistrantūrā, mazs uztraukums un smaids sejā. Vēsture atkārtojas,» smejas dziedātāja.
Populārā dziedātāja Ieva Kerēvica savu pirmo skolas dienu atceras kā stresainu pasākumu, jo bija jāpaspēj uz diviem pirmajiem septembriem.
«Tiklīdz skolā beidzās svinīgais pasākums, man bija jādodas divdesmit pieci kilometri uz pilsētu, kur mūzikas skolā bija pirmā septembra pasākums, tāpēc uztraucos, negribēju nokavēt,» skaidro Ieva.
Ieva uzsver, ka viņas laikā bija skolas formas, kur visam bija jābūt kārtīgam un skaistam. Netika demonstrētas nekādas modes, visi bija ģērbušies vienādi.
«Mati bija sapīti bizītēs, kā jau visām meitenēm. Neatceros, kādus ziedus dāvināju skolotājai, bet tajā laikā jau tika pasniegti tikai divu veidu ziedi - gladiolas vai asteres,» smejas Ieva.
Dziedātāja mācījās lauku skolā, kur kopā pa visu skolu bija mazliet vairāk nekā simts audzēkņu.
«Lauku skolās, manuprāt, svētki ir sirsnīgāki, ģimeniskāki. Mācās tomēr maz cilvēku, visi visus pazīst, tas rada to tuvuma sajūtu. Pilsētās tā nav,» aizdomājas Ieva.
Šodien vērojot jauniešus, kuri dodas uz skolu, Ieva pamanīja meitenes, kuras ir ļoti sapucējušās, gluži kā pirms došanās uz izlaiduma balli. Tā kā ar skolu mūziķei šobrīd nav nekādu attiecību, tad sajūtas, izdzirdot vārdus – pirmais septembris, ir distancētas.
Dziedātājs Intars Busulis neatceras savu pirmo septembri, dziedātājs skolas laiku sāk atcerēties tikai no devītās klases.
«Man skolā gāja labi, nezinu, kāpēc viss līdz devītajai klasei ir migliņā tīts. Atceros, ka uz skolu nesu asteres vai gladiolas, tās ir manas zinību puķes. Atceros atsevišķus brīžus, bet neatceros konkrēti, kurā klasē kas ir noticis,» godīgi atzīstas Busulis.
Mūziķis skolas gaitas sācis Pastendes vidusskolā un atceras arī visus skolotājus un to, kā dežurējis virtuvē.
Intars nu atrodas otrā pusē un 2. septembrī ir jau apmeklējis vecāku sapulci jau kā tētis, ne audzēknis.
«Gribētu uz laiku atkal kļūt mazs zēns un iet skolā. Vēlreiz gūt dzīves pieredzi un cīnīties par vietu dzīvē gan nevēlētos. Tomēr uz laiku atkal kļūt maziņš es neatteiktos. Tas būtu lieliski, nedomāt par pieaugušo problēmām, bet tā vietā skraidīt pa skolas pagalmu ar draugiem,» tā Busulis.
Dziedātājs smejoties saka, ka vecumdienās jau viņa iecere piepildīsies un atkal būs laiks, kad nebūs ne par ko jādomā un prāta stāvoklis piemērosies jauna zēna prātam.
Nacionālā teātra aktrise un dziedātāja Zane Dombrovska savu pirmo skolas dienu sāka pavisam jaunā, tikko atvērtā skolā. Aktrise mācījās Vecauces sākumskolā.
«Mana klase bija pirmā klase, kas sāka mācību gaitas konkrētajā skoliņā. Bērniem bija kopā jāsavācas pilī, un tad mūs pūtēju orķestra pavadībā veda uz skoliņu, tas bija ļoti svinīgi,» atceras Zane.
Ar savu bērnības labāko draugu Zane iezvanīja skolas zvanu, un jaunās skolas pirmajai klasei skolas direktors uzdāvināja mājās ceptu olu torti.
«Visas manas skolas gaitas ir bijušās mazās skoliņās. Pamatskolā mums nebija arī paralēlklases. Atceros, man bija balta blūzīte, kā jau uz svētkiem, un sapītas divas bizītes ar baltām bantēm,» skaidro Zane.
Aktrise zina, ka mazpilsētās ir mazāk svētku, tāpēc tos svin pamatīgāk. Pirmais septembris ir liels notikums, un tāpēc arī svētki ir svinīgāki nekā pilsētu skolās. Mazpilsētu skolās ir mazāk ekskursiju un brauciens uz Rīgu ir notikums.
«Manuprāt, skolas gadi ir grūtākie dzīvē. Ejot darbā, pats esi noteicējs pār savu laiku, tu izvēlies, cikos celties un cikos iesi. Kad esi maziņš, ir savādāk, ir lielāka kontrole. Arī skolas soma ir smagāka nekā mana soma, ejot uz darbu,» aizdomājas Zane.