Ainārs Šlesers uz interviju ar portālu TVNET ierodas laicīgi, taču pirms sarunas lūdz nedaudz pagaidīt, lai ātri caurskatītu populārākos interneta portālus un to reakciju uz viņa vadītās Šlesera Reformu partijas LPP/LC jaunāko iniciatīvu mainīt augstākās izglītības sistēmu. Sarunas laikā viņš ierasti enerģiski diskutē par ekonomiskajiem jautājumiem, un smaids viņa sejā parādās, tikai runājot par ģimeni un tās jaunākajiem locekļiem - dēlu un suni.
Kā jūs vērtējat savas partijas izredzes vēlēšanās?
Tas būs atkarīgs no vēlētājiem. Pirms visām vēlēšanām mūsu partijai nekad nav bijuši augstākie reitingi, bet vienmēr mēs esam ieguvuši zināmu vēlētāju atbalstu. Šajā laikā mūsu partija lielā mērā atšķirsies no pārējām, jo mēs nāksim ar ļoti konkrētu rīcības plānu, piemēram, izglītības reformu.
Mēs pretēji [Valdim] Zatleram piedāvājam nevis slēgt ciet augstākās mācību iestādes un sūtīt pasniedzējus uz Īrijas sēņu fermām un zemeņu vākšanu, bet gan piedāvājam viņiem darbu šeit pat uz vietas. Ārkārtīgi vienkārši – jāmaina likums un
jāļauj visām augstskolām pasniegt priekšmetus krievu un angļu valodā.
Daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs bezmaksas augstākā izglītība ir tikai ES pilsoņiem. Trešo pasaules valstu pilsoņiem šī izglītība ir ļoti dārga. Piemēram, Lielbritānijā tā maksā 14 tūkstošus mārciņu. Mēs Latvijā piedāvājam augstāko izglītību par 5000 eiro. Katrs ārvalstu students, kurš atbrauks uz Latviju, maksās 5000 eiro. Plus katrs students saņems uzturēšanās atļauju Latvijā nākamajiem pieciem gadiem, lai viņš varētu šeit dzīvot un nodarboties ar biznesu. Līdz ar to mēs piesaistīsim cilvēkus ar zināšanām un tādā veidā veidosim Latviju kā biznesa centru. Jo vairāk uz Latviju brauks studēt cilvēku no NVS valstīm, jo vairāk brauks arī skandināvi. Augstākā izglītība ir ne tikai zināšanas, bet arī kontakti un redzējums par tālākām iespējām. Šādi mēs izglītībā varam veidot Austrumu-Rietumu redzējumu, ka Latvija veidojas kā tilts. Tas būtu ļoti izdevīgi. Piecu gadu laikā mums ir mērķis piesaistīt Latvijai 10 tūkstošus ārvalstu studentu gadā.
Akcentu liksim uz krievu valodu, jo Latvijā pasniedzēju, kuri spēj pasniegt angļu valodā, ir ne vairāk kā 10%. Pārējie 90% var [pasniegt] krievu valodā, it sevišķi vecākā gada gājuma pasniedzēji. (..)
Krievu valoda ir unikāls instruments, ar ko mēs varam piesaistīt studentus.
(..)Te darbosies Silikona ielejas princips – mēs importēsim smadzenes. Mēs smadzenes paši gatavosim caur šo konkrēto reformu.
(..)Rīgā ārvalstu studentiem maksa būs dārgāka, bet Daugavpilī, Liepājā esošās augstākās mācību iestādes varēs piedāvāt [izglītību] par 2-3 tūkstošiem eiro. Galvenais ir tas - Latvija pieņem lēmumu un mēs dosim uzturēšanās atļaujas pēc mācību beigšanas. Viena trešdaļa aizbrauks uz citām ES valstīm, viena trešdaļa atgriezīsies mājās, bet trešdaļa paliks tepat Latvijā. Tie, kas paliks, palīdzēs attīstīties Latvijai kā biznesa centram (Šlesers slavē arī ideju par uzturēšanās atļaujām ārzemniekiem, kas Latvijai piesaistījusi lielas investīcijas).
Cik tad vietu partija plāno iegūt šais vēlēšanās?
Desmit vietas ir tas, uz ko mēs pretendējam. Tas vienmēr ir bijis. Pagājušajā reizē mēs bijām apvienībā. Tur nesanāca viss tik veiksmīgi, mums bija astoņas vietas. Bet līdz tam vairākos sasaukumus mums bija desmit vietu.
Domāju - ir cilvēki, kas saprot, ka ir vajadzīgi tādi cilvēki kā Šlesers, kas ģenerē idejas, nebaidās nākt ar racionāliem priekšlikumiem un kuriem ir savs redzējums, kā valstij jāattīstās. Ir ļoti daudz tādu, kas kritizē Šleseru. Balsot par tiem, kas kritizē? Bet viņi jau nav darītāji!
Ar kurām partijām jūs sadarbotos un ar kurām ne?
Mēs šodien nevelkam nekādas sarkanās līnijas. Mums ir savi principi, par kuriem mēs iestāsimies arī pēc vēlēšanām. Mēs esam gatavi sadarboties ar tām partijām, kuras ir ievēlētas Saeimā. Mēs šajā gadījumā negribam neko šķirot. Man šķiet, ka Latvijai šodien ir ārkārtīgi svarīgi, lai vairākums Saeimā ievēlēto deputātu varētu vienoties par skaidru redzējumu, kā ekonomika var attīstīties. Domāju, ka ar 51 balsi nozīmīgus lēmumus Saeimā būs pieņemt ļoti grūti.
Vai būtu gatavi strādāt premjera [Aivara] Lemberga vai Zatlera vadībā?
Pirmkārt, Zatlers nav gatavs būt par premjeru.
Un viņa partijas premjera vadībā?
Ziniet, ar viņa partijas premjeru situācija ir drusku sarežģīta. Visi ir pieķērušies Sprūdža izglītībai. Es vienmēr esmu teicis –
man arī nav akadēmiskās izglītības.
Tas, ka cilvēks ir pabeidzis Fizkultūras institūtu, negarantē, ka viņš var būt labs politiķis vai uzņēmējs. Mani satrauc tas, cik veiksmīgs Sprūdžs ir kā uzņēmējs. Ko nozīmē veiksmīgs uzņēmējs? Tas ir uzņēmējs, kas ir nopelnījis naudu pats vai izveidojis veiksmīgu biznesu. Cik es zinu, Sprūdža galvenā biznesa kompānija ziedu laikos nodarbināja 20 cilvēku, bet krīzes laikā tikai sešus. Turklāt vidējais atalgojums bija zemāks nekā IT [informāciju tehnoloģiju] sektorā vispār bija. Tas arī liecina par dažām niansēm.
Bet Sprūdžā nav problēmu. Problēmas ir Zatlerā. Kāpēc Zatlers ir uzskatījis, ka Sprūdžs ir labākais premjers? Vai tas ir tāpēc, ka visi pārējie viņam bija atteikuši? Gan Sudraba, gan Bondars, gan Guļāns, gan Šulca, gan Maizītis. To uzvārdu ir ļoti daudz. Kāpēc tieši Sprūdžs? Izskatās, ka viņš bija vienīgais, kurš piekrita.
Kāpēc šo uzvārdu nav jūsu sarakstā?
Mums ir pietiekoši daudz savu – Jurkāns, Bērziņš un citi.
Izskatās, ka Sprūdžs nav bijis veiksmīgs uzņēmējs. Ja pat teorētiski mēs iedomājamies, ka viņš varētu kļūt par premjeru, tad rodas jautājums, kā viņš kārtos savas kredītsaistības pāri par 300 tūkstošiem latu? Uzkrājumu nav, uzņēmumi strādā ar mīnuszīmi. Tātad premjers automātiski var iesniegt maksātnespēju. Varbūt tādā veidā viņš var aizsargāt savas intereses, lai viņam viss netiktu atņemts, jo diemžēl bizness neģenerē šādus ieņēmumus.
Premjers, kurš piesaka maksātnespēju, varētu būt interesants modelis, kā valstij attīstīties.
(..)Zatlers pats atteicās no kandidēšanas, jo baidās diskusijās tikties ar Šleseru un Lembergu. Viņš baidās, jo nāksies viņam atgādināt to, ko mēs esam runājuši pusdienojot, dzerot vai nedzerot vīnu. Universitātes aulā viņam nebija nekādu pretenziju. Pašās beigās izdomāja organizēt revolūciju tikai tāpēc, ka negribēja palikt ārpus politikas.
Vai jūs viņu uzskatāt par galveno konkurentu šais vēlēšanās?
Es viņu uzskatu par galveno liekuli, nevis konkurentu. Ko viņš ir savācis partijā? Tur ir pārbēdzēji no citām partijām un gadījuma cilvēki. Visi nozīmīgie jautājumi joprojām tiek debatēti darba grupās. Latgales pārstāvis [priekšvēlēšanu diskusijās] taču nevarēja atbildēt ne uz vienu jautājumu! Viņam vispār nav nekāda viedokļa. Viņš varēja tikai kaut ko personiski pateikt. Ja partijā tāds cilvēks ar pirmo numuru pārstāv Latgali...
Bet Sprūdžs ir neveiksmīgs uzņēmējs, kuram draud bankrots...Varbūt viņš grib risināt jautājumus kā [Valdis] Dombrovskis – ir Hipotēku un zemes banka, kur viņš var pārkreditēties un nevajag maksāt procentus. Dombrovskis tā pārdzīvoja krīzi. (..)
Ja mēs runājam par jaunību, Sprūdžs nav nemaz tik jauns. Ja viņš 21 gadā teiktu – man ir uzņēmums ar sešiem cilvēkiem, viss kārtībā. Bet, atvainojos, 31 gadā... Es 28 gados, kad gāju politikā, biju jau piesaistījis simtiem miljonu investīcijas un vadījis uzņēmumus ar vairākiem tūkstošiem cilvēku, man bija konkrēts bizness, kas maksā simtiem miljonu nodokļus valstij. Es varu teikt – man nav akadēmiskās izglītības, bet man ir biznesa pieredze. Bet Sprūdžs diemžēl neko nav sasniedzis. (..)
Jūs tā arī neesat pabeidzis pat bakalauru?
Nē, es neesmu mācījies. Es negribu. Man nav laika. Ticiet man. Ja es ietu uz politologiem un satiktu tur dažus caurkritušus politiķus, kuri paši virkni reižu ir startējuši, bet nekad nav iekļuvuši Saeimā, un viņi man mācīs par politiku... Laikam tas nav tas, kas mani saista.
Bet vēlreiz saku – augstākā izglītība ir vajadzīga, lai iegūtu labas zināšanas. Esmu ar abām rokām par augstāko izglītību. Bet manā gadījumā esmu savas augstākās izglītības ieguvis caur praktisko dzīvi - caur darbu biznesā un politikā. Iet un studēt politoloģiju...
Bet ārzemēs? Tur taču jūs nesastaptu caurkritušus politiķus.
Man tam nav laika. Man ir ģimene. Man ir četri bērni. Tas laiks, ko veltu savai ģimenei, man ir daudz svarīgāks. (..) Man ir četri bērni, tai skaitā arī mazi.
Vai jums bērniem atliek laika?
Jā, atliek.
Vai paliekat ar mazajiem arī viens?
Jā, es palieku. Bērnus no rītiem vedu uz skolu un dārziņu.
Ko jūs kopā parasti darāt?
Mums tagad ir suns. Daudz laika pavadām ar suni. Viņš ir tāds kā ģimeni vienojošais elements. Katru dienu ar suni eju uz mežu, katru dienu tagad ejam peldēties neatkarīgi no laika apstākļiem. Cenšamies pavadīt laiku kopā. Protams, vakaros bieži sanāk mājās būt ļoti vēlu, kad bērni jau guļ.
Vai jūs gribētu, lai jūsu dēliem būtu augstākā izglītība?
Protams. (..)
Vai jūs gribētu vēl kādu bērniņu? Gribat pavisam kuplu ģimeni?
Kā Latvijas paraugu uzskatu Ainaru Baštiku, kuram ir pieci bērni. Man ir četri. Domāju, ka pieci bērni būtu optimālais skaits.
Skan jau labi, bet ļoti daudz ģimeņu ir nabadzīgas un tām vienkārši nav līdzekļu, par ko bērnus laist pasaulē un uzturēt. Ko teiktu tām ģimenēm?
Tieši tāpēc mums jārunā par ekonomiku. Mums jābeidz tukši muldēt par vispārīgiem jautājumiem un jārunā, kā attīstīt biznesu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Latvijā būtu starptautiskais tirgus. Mūsējais ir pārāk mazs. Mums jāatver vārti, lai šeit nāktu starptautiskās kompānijas.
Piemēram, vēl viena reforma, ko mēs piedāvāsim, ir saistībā ar nodokļu politiku. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis trīs gadu laikā jāsamazina no 25 līdz 20%. Es kategoriski iestājos pret progresivitāti.
Uzskatu, ka mums ir vajadzīgs regresīvais nodoklis.
Jūs esat pirmā, kurai precīzi izstāstīšu, kāpēc mums tas vajadzīgs.
Ēnu ekonomika valstī ir 40%. Tie, kas negrib, nemaksā nodokļus vispār. Jūs varat [nodokļus] samazināt, bet viņi nemaksās tik un tā. Aplokšņu alga netiek aplikta ne ar kādu nodokli.
Tiem, kas saņem algu virs 1000 latiem, būtu jāmaksā pilns nodokļu apjoms. Protams, mēs piedāvājam iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaidi 25% apjomā par katru bērnu ģimenē. Bet jānosaka griesti, piemēram, kopīgais atalgojums ir 25 tūkstoši latu, no kuriem mēs šīs atlaides varētu dot. Ja kāds saņem 2000 latu mēnesī (aptuveni 24 tūkstošus gadā), viņš varētu pretendēt uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa atlaidi. Bet tiem, kas saņem lielākas algas, mēs piedāvātu iet regresīvā veidā. Viss, kas ir virs 25 tūkstošiem, tiek aplikts tikai ar vienu nodokli – iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apjomā. Nodokļa likmi samazinām, jo mums interesē piesaistīt Latvijas ekonomikai ārvalstu darba spēku, uzņēmējus, kas varētu veidot biznesu Latvijā. Mans mērķis ir Skandināvija, kas ir viena no bagātākajām un attīstītākajām vietām Eiropā. Tur ir ļoti augsti nodokļi un ienākumi - aptuveni puse ienākumu jāsamaksā nodokļos. Mēs piedāvātu, lai viņi pārnes savu biznesu uz Latviju maksā zemus nodokļus. (..)
Cilvēki teiks – mēs pārceļam savu biznesu uz Latviju, jo tādā veidā mēs ietaupām ļoti lielu naudu. (..) Mēs palielinātu ne tikai kvalificēto iedzīvotāju skaitu, bet arī valsts kopējos ieņēmumus budžetā. (..)
Plus piedāvājam uzņēmumus, kas nestrādā ES, aplikt ar 5% uzņēmuma ienākumu nodokļa likmi. Ideja ļoti vienkārša – jūs strādājat Krievijā, Ķīnā, Kazahstānā, Indijā vai citur, bet jūsu “headquarters” (no angļu valodas – galvenā mītne) ir Latvijā.(..) Valsts vienkārši saņemtu šos 5% no biznesa, kas Latvijai nekad nav bijis un nekad nebūs.
Daudz runājat pat starptautisko biznesu un attīstību. Kā jūs skatāties uz nacionālajiem jautājumiem? Piemēram, nepilsoņu bērniem piešķirt pilsonību.
Pirmkārt, tas ir mūsu priekšlikums jau ilgāku laiku. Visi, kas ir piedzimuši pēc 1991.gada, automātiski kļūtu par pilsoņiem. Bez pieprasījuma.
Otrkārt, ir jālikvidē nepilsoņu institūts. Bērns, sasniedzot 18 gadu vecumu, var atteikties no Latvijas pilsonības, bet viņam jākļūst par kādas citas valsts pilsoni. Viņš nevar pretendēt uz nepilsoņa statusu.
Nepilsoņu statuss tiek atcelts kā tāds.
Kā saprast – likvidēt nepilsoņu institūtu? Kur paliktu tagadējie nepilsoņi?
Domāju, ka ar atvieglojumiem jāļauj pilsonība iegūt vecākā gada gājuma cilvēkiem, kuri nevar...
Ko jūs domājat ar “vecākā gada gājuma” cilvēkiem?
Pensionāriem, kuriem kaut kādu iemeslu pēc ir grūti iemācīties valodu pilnībā. Ja viņš zina [latviešu valodu] kaut kādā sarunvalodas līmenī un grib būt pilsonis, ja viņš ir lojāls valstij, tad pilsonība būtu jāpiešķir. Taču kopumā mēs nevaram ar varu pateikt – jūs būsiet pilsoņi. (..)
Ir ārkārtīgi svarīgi saprast – tie, kas aizbrauc prom no valsts, ir gan latvieši, gan krievi. Galvenā tēma, lai šie cilvēki paliktu Latvijā, ir ekonomika. (..)
Kā vērtējat cilvēkus, kuri nodzīvojuši 50 un vairāk gadus Latvijā, bet neprot latviešu valodu?
Slikti. Tā ir viņu izvēle, un tas tiek vērtēts slikti.
Vienlaicīgi
es vērtēju slikti to, ka mēs esam piespieduši krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši jauniešiem, iemācīties latviešu valodu.
(..) Viņi zina gan krievu, gan latviešu valodu. Plus viņi apgūst angļu valodu. Diemžēl latvieši zina tikai angļu valodu. Tā ir milzīga problēma. Mēs esam padarījuši savus bērnus nekonkurētspējīgus. Mēs varam izdot nez kādus likumus, bet uzņēmēji, kas meklē darbiniekus, beigās uzdos vienu jautājumu – cik valodās jūs runājat? Kad jūs pateiksiet, ka runājat latviešu un angļu valodā, viņi pateiks paldies, bet darbā jūs neņems. (..) Visiem, kas pabeidz Latvijā vidusskolu, brīvi jārunā trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. (..) Diemžēl bez šīm trim valodām cilvēks būs invalīds.
Vai Latvijas valdībā varētu būt partija, kas noliedz valsts okupāciju?
Mana pozīcija - Latvija ir bijusi okupēta. Okupācijas noliegšana nav pareiza. Bet problēma ir cita – okupācijas tēma tiek izmantota, lai radītu lozungu: “Latvieti nepadodies – krievi nāk!” Pirms vēlēšanām tas tiek ļoti aktualizēts.
(..) Ja “Saskaņas centrs” (SC) atzīs Latvijas okupāciju, tad automātiski PCTVL [“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”] radikālais spārns “uzpumpēs muskuļus” un pateiks – redziet, SC ir pateicis, ka krievi Latvijā ir okupanti. Vārds “okupācija”, kas ir bijusi 2. Pasaules kara laikā un pēc tā, nedrīkst būt sinonīms vārdam “okupants”. Nedrīkst būt tā – ja tu esi krievs, tu esi okupants. Diemžēl šī ir bīstamā spēle, ko spēlē nacionāļi Latvijā. Ir skaidri jāpasaka – jā, ir bijusi okupācija, bet
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji nav okupanti.
Tam jābūt oficiālam pieņēmumam arī no latviskām partijām. Nevar būt tā – pasakiet, ka Latvija ir bijusi okupēta, bet tad nāk “Visu Latvijai” un aicina sākt repatriāciju – okupācijas seku likvidēšanu. Visus, kas šeit palikuši pēc 2. Pasaules kara, ar varu metīsim ārā. Pirmkārt, nav vajadzīga nekāda vara. Šie cilvēki brīvi brauc uz citām pasaules valstīm, ja viņiem šeit ir ekonomiskas problēmas. (..)
Kā jūs domājat – kas vēlēšanās uzvarēs?
Līdz vēlēšanām ir ļoti tālu. Pirms brīža šķita, ka Zatlers varētu iegūt pietiekoši lielu atbalstu. Domāju, ka ar katru dienu viņam atbalsts mazināsies, jo cilvēki sāk iepazīt viņa komandu. Diemžēl man komandas sastāvs liekas nepārliecinošs.
Visvairāk balsu visdrīzāk iegūs SC. Jautājums – kā rīkosies prezidents, jo pēc būtības – ja partija ir uzvarējusi vēlēšanās, tai ir tiesības veidot valdību.(..)
Kāda būs nākamā koalīcija?
Jautājums – kādi būs vēlēšanu rezultāti? Domāju, ka ir visas iespējas trim partijām iegūt vairākumu un veidot koalīciju, piesaistot arī ceturto partiju. Tātad SC, “zaļie zemnieki” un Šlesera reformu partija. Ja mēs kopumā iegūstam 51 balsi, tad, piesaistot “Vienotību”, ir iespēja izveidot ļoti spēcīgu, pragmatisku valdību. Domāju, ka “Visu Latvijai” ar Zatleru varētu palikt opozīcijā.
Zatlera atbalsts nebūs tik liels, kā viņam pašam ir šķitis. Ir ļoti nepareizi veidot politiku “pret”. Zatlers ir liekulības etalons. Četrus gadus viņš uzvedās draudzīgi. 13.janvārī, kad bija grautiņi pie Saeimas, viņš uzskatīja, ka Saeima nav jāatlaiž. Viņš pats teica, ka nevar prezidents atlaist Saeimu pusgadu pirms pārvēlēšanas. Viņš to izdarīja četras dienas pirms savām vēlēšanām.
Kā tad jums sanāca apsēsties pie viena galda “Jaunajā vilnī”?
Mēs visu vakaru sēdējām un vakariņojām pie viena galda. Viens otram pretī. Tur bija astoņas vietas. Mēs sēdējām pie viena apaļa galda. Pasniedza balvu Zatleram, pasniedza balvu man. Viņš cēlās, es cēlos. Es apsēdos pāris krēslus tuvāk, un mēs aprunājāmies.
Kurš kuru uzaicināja?
Mani uz to pasākumu uzaicināja tāpat kā Zatleru. Ja jau Zatlers ir tik principiāls, varēja teikt, ka pie viena galda ar Šleseru nesēdēs un nevakariņos. Bet mēs sēdējām. Viņš bija ar sievu, es – ar savu dēlu.
Ja nebūtu nofotografēts, Zatleram nebūtu nekādu sirdsapziņas pārmetumu.
(..) Ar Zatleru mēs runājām nedēļu pirms [prezidenta] pārvēlēšanas gan klātienē, gan pa telefonu. Zatlers man zvanīja. Viņš vāca balsis. Kad viņš saprata, ka balsu nepietiek, nolēma spēlēt citu spēli. Zatlers ir divkosības paraugs valstī. Tagad viņš lielais cīnītājs pret oligarhiem...
Jūtaties kā oligarhs?
Man vienalga, kā mani sauc.
Bet vai jūtaties?
Jūtos kā normāls cilvēks, kurš dzīvē kaut ko ir izdarījis atšķirībā no citiem.
Kurš, jūsuprāt, Latvijā ir oligarhs?
Pirmā ir Sarmīte Ēlerte.
Vēl?
Ko jūs meklējat? Kas ir oligarhs? Es atvainojos, esmu vēlēta amatpersona pēdējo 14 gadu laikā. Vēlēta amatpersona nevar būt oligarhs pēc definīcijas. Oligarhi ir tie, kas nav politikā, kas stāv aizkulisēs, pelēkie kardināli, kuriem ir milzīga ietekme, bet nav vēlētāju atbalsta. Ja es esmu bijis politikā un izgājis cauri piecām vēlēšanām, pēc definīcijas nevaru būt oligarhs. (..) Bet man vienalga, kā politiskie oponenti mani sauc! Lai tik sauc!
Vai jums patīk, ka jūs sauc par oligarhu?
Man patīk mana sieva, bērni, suns un daudz kas cits. Es neizjūtu baudu vai ko citu. Diemžēl esmu pieradis, ka politiķus ļoti bieži zākā un sauc dažādos vārdos. Diemžēl tāda ir Latvijas politika. (..)
Negribat mest mieru politikai?
Tas būs atkarīgs no vēlētāja. Man nav tik daudz hobiju. Labi, tagad ir suns. Ģimene, bērni mājdzīvnieks. Neesmu makšķernieks, neesmu mednieks, neesmu plencis, kas staigā apkārt. Esmu ģimenes cilvēks. Politika vienmēr mani ir saistījusi. Man tā patīk.
Man patīk, ka ar vienu lēmumu var ietekmēt valsts tālāko attīstību.
Viens piemērs - uzturēšanās atļaujas. Otrs – pareizi lēmumi aviācijā. Trešais – tranzītpolitika. Ja apskatās, ko esmu reāli izdarījis salīdzinājumā ar kritizētājiem, diemžēl bilance ir kā diena pret nakti. (..)
Vai jums kā cilvēkam kādreiz politika nav līdz kaklam?
Nē, nu... (klusē)
Kur jūs gūstat spēku?
Ģimenē.
Tad lai jums izdodas šovakar aizkļūt mājās un redzēt savējos!
Es jau šorīt aizvedu bērnus uz skolu. Jau pavadīju ar viņiem laiku...
Bet vakars?
...Jau nopeldējos ar suni. Vakarā pārāk agri nesanāks būt mājās. Rīt ar sievu iešu uz operu.
Līdz 17.septembrim TVNET piedāvās intervijas ar visu populārāko partiju premjera amata kandidātiem.
