Sprūdžs: Es pretojos Zatleram

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Zatlera Reformu partijas premjera kandidāts Edmunds Sprūdžs

FOTO: LETA

Tuvojoties Saeimas ārkārtas vēlēšanām, portāls TVNET intervē populārāko partiju premjera amata kandidātus. Pirmo uz sarunu aicinājām vienu no jaunākajiem politiķiem - Zatlera Reformu partijas (ZRF) premjera kandidātu Edmundu Sprūdžu. Sieva un draugi esot mēģinājuši viņu atrunāt no iesaistīšanās eksprezidenta partijā, taču Sprūdžs viņiem nav paklausījis.

Pirmā informācija, kas izskanēja saistībā ar jūsu vārdu, bija par izglītību. Vai jums šķiet, ka premjers var būt ar nepabeigtu augstāko izglītību? Vai tas nav būtisks trūkums?

Es kā uzņēmējs izglītību papīra nozīmē nekad neesmu ārkārtīgi augstu vērtējis. Protams, slaveno, iespaidīgo universitāšu grādi tev uzreiz rada kaut kādu priekšstatu. (..) Kā uzņēmējs ārvalstīs esmu saticis cilvēkus, kurus intervējot darbam, es viņus neņemtu darbā pat ar visiem viņu grādiem. Tam [izglītībai] ir kaut kāda nozīme, bet tas nav pašmērķis – iegūt diplomu un to pielietot.

Saprotu, ka ir kaut kādas profesijas, kurās no karjeras attīstības viedokļa tas ir ļoti būtiski.

Man tas nekad nav bijis būtiski.

Ne par velti likumā nav ierakstīts, ka premjeram jābūt ar augstāko izglītību. Vienkārši ir jādod pietiekamas iespējas sabiedrībai novērtēt. (..)

Gribētu uzsvērt – pirmkārt, esmu mācījies [Rīgas] 1.ģimnāzijā. Tas nozīmē, ka pirmo divu kursu vielu ekonomikā, eksaktajās zinātnēs es jau esmu “izņēmis” vidusskolā. (..) Otrkārt, esmu mācījies tiesībzinātnes divus gadus pietiekami nopietni, lai saprastu valsts uzbūves pamatus, valsts zinātnes un visas tās lietas, ko māca juristiem pamatā. (..)

Tāpat ir ar Šveici. Visus MBA kursus esmu pabeidzis. Es tos visus esmu noklausījies, piedalījies, rakstījis “Case Stady” un “Mid Term Paper” un “Term Paper”. (..)

Izskanējis, ka augstskola nav Šveices valsts atzīta.

Bet kādā sakarā tai jābūt? Es nesaprotu - kāda tam ir nozīme?

Jūsu acīs tam nav nozīmes?

Tā neizsniedz Šveices grādus! Kādā sakarā tiem jābūt akreditētiem Šveicē? Viņi izsniedz Velsas universitātes grādus. Tas nav nekas dīvains. (..)

Nenožēloju nevienu minūti, ko esmu tur pavadījis!

Ja viss ies pēc plāna, janvārī būs diploms, un ļoti labi.

Ja kļūsiet par premjeru, vai varēsiet skolu pabeigt?

Tas ir ļoti labs jautājums. (..) Būtu nepareizi teikt, ka man ir simtprocentīgs priekšstats, kāda ir premjera dienas kārtība, kāds ir viņa darbs un grafiks, cik daudz laika var atrast kaut kam citam. Pieņemu, ka ļoti maz. Bet cik ļoti maz – to es nezinu. Esmu izdarījis vairumu skolas [noslēguma] darbā, un palicis pārkāpt tikai pāri “suņa astei”. Ceru, ka asti varētu kaut kā savienot. Protams, nevaru apgalvot.

Otrs pārmetums, kas izskanēja saistībā ar jūsu vārdu, bija...

Jūs nevarat paprasīt kaut ko interesantāku?

Pēc tam. Pārmetumus saņēmāt par nepietiekamo pieredzi izpildvarā, parlamentā un...

Domāju, ka šobrīd tas ir liels pluss. Mana pārliecība un tas, kāpēc esmu iesaistījies, ir -

šobrīd ir iespējams izmainīt lietas ar pietiekami lielu masu.

Jo inkrementālas pārmaiņas acīmredzot nedarbojas. Paskatieties – aiziet “Jaunais laiks” ar lozungiem, bet paiet daži gadi un viņi ir tādi paši kā pārējie. Tagad pārformējas “Vienotība” - mēs būsim tie labie. Atkal – paiet daži gadi un atkal tur kaut kā ne tā. Šobrīd ir iespēja ieiet tur ar tik lielu, svaigu spēku masu, ka var tiešām nostumt malā tos, kas tur ir aizsēdējušies daudz par ilgu.

Vai un kā līdz ar aktīvu iesaistīšanos politikā jūsu dzīve ir mainījusies? Kad tikāmies partiju sarakstu numuru izlozē, teicāt, ka vairs nekontrolējat savu dienas kārtību un kalendārs jau ir citu cilvēku rokās.

Pamazām pār to ir atgriezusies zināma kontrole. Protams, sākumā bija grūtāk. Tagad situācija ir nostabilizējusies. (..)

Kā ar apsardzi un šoferiem? Gribētu?

Nē, nē. Priekš kam? Šobrīd man nav nekādas vajadzības. Nekad neesmu skatījies uz lietām no “gribētu” viedokļa. Tas ir tāpat kā ar asistentu – vai jums kā vadītājam vajag vai nevajag asistentu. Vajag tikai tad, ja var pierādīt, ka jūsu kā vadītāja efektivitāte pieaug par 50, 100 vai 200%. (..)

Jūs uz ielas pazīst?

Mhm.

Ko saka?

Neko sliktu - nē. Tie, kas atpazīst un domā kaut ko sliktu, laikam vienkārši neko nesaka. Tiem, kas nāk klāt, ir daudz jautājumu. Vienmēr visi novēl veiksmi un izturību. Katrā ziņā nav nepatīkamu jautājumu.

Vai varat joprojām brīvi atpūsties?

Kādā ziņā jūs to domājat?

Publiski. Vai varat atslābināties? Vai nav tā, ka visu laiku jātur sevi grožos?

Domāju, ka mums nevajag stīvos politiķus.

Noteikti netaisos būt stīvais politiķis.

Domāju, ka politiķi ir cilvēki, politiķi kļūdās un atzīst savas kļūdas. Godīga politika nav tā, kurā mēs visu laiku spēlējam superlabo un superpareizo, mums visu laiku ir 15 padomnieki, kas novērš visas mūsu kļūdas un visu izslauka. (..) Superperfekto spēlēt ir koks ar diviem galiem. Kaut kur tu paslīdēsi vienmēr. Ja tu nespēj paiet atpakaļ un pateikt – ok, tā bija kļūda, bet es zinu, kas ir jādara, lai nākamreiz to neatkārtotu, ir šausmīgi grūta dzīve.

Vai jūs varat atzīt savas kļūdas?

Man ar to nekad nav bijusi problēma. Precīzāk – noteikti bija jaunībā, bet tā ir viena no lietām, ko esmu pamazām apguvis uzņēmējdarbībā.

Jūs teicāt – jaunībā. Tad rēķināt, ka tagad esat jau pusmūžā?

(Sirsnīgi smejas.) Es nezinu. Jā. Negribu izteikt kaut kādas prognozes. Bet jaunība BIJA, tagad vairs nav gluži jaunība.

Sen bija?

Jā, tas ir nosacīti. 31 gads nav vecs cilvēks. Bet jūs tā pajautājāt, ka nezinu īsti, ko atbildēt. Man tā vienmēr ir bijis. Biju jaunākais produktu menedžeris grupā, jaunākais “country” (valsts - angļu val.) menedžeris.., jaunākais valdes loceklis. Viss vienmēr jaunākais. Tā tā dzīve iekārtojās.

Ja jūs kļūtu par premjeru, būtu arī jaunākais premjers, ja nemaldos.

Tā kāds kaut ko teica, bet es tiešām neesmu licis uz skalas.

Bet jūs būtu gatavs kļūt par premjeru?

Kāpēc jūs tā jautājat? Protams.

Un jūsu tuvinieki, ģimene, draugi?

Nu tā. Protams, iesākumā šokā.

Bija vai būs?

Bija. Joku jau nekādu nav. Viss ir nopietni. No sākuma bija grūti – šausmīgi mēģināja atrunāt. Priekš kam tev to vajag un tā.

Priekš kam” jums to vajag?

(Ilgāku laiku klusumā apdomājas.) Tāpēc, ka ir “tagad vai nekad” situācija.

Man reāli nevajag premjera amatu. Personīgi neredzu tam nekādu vērtību savā CV. Priekš sevis esmu izvēlējies būt uzņēmējs, un agrāk vai vēlāk es tur noteikti atgriezīšos. (..)

Mana vīzija ir, ka valstij ir vajadzīgs kompetents vadītājs vadzinībās, nevis valsts pārvaldē. (..)

Mēs sākumā viens otru iedrošinājām ar tēzi – iedomājieties, ka būtu karš. Un tad ir jautājums – vai tu sēdēsi mājās un nogaidīsi, laidīsies uz ārzemēm vai pieteiksies karavīros un iesi karot. Protams, vienkāršākā un vieglākā versija ir viena no pirmajām divām. Ja nav opcijas sēdēt mājās, braukt prom ir drusku grūtāk. Trešā ir visgrūtākā, bet večiem nav izvēles! Ir valsts, un tā ir jāiet aizstāvēt.

Šī reāli nav tāla situācija. Mēs tīri simboliski to tā arī uztveram. Mums, jaunajiem, ir jāiet un jāpanāk, lai mūsu bērni lepotos ar valsti, kur viņi dzīvo.

Vai gribētu, lai jūsu bērni uzaug Latvijā?

Jā, absolūti.

Vai jums ir bērni?

Vēl nav.

Bet gribētu?

Jā, protams.

Pieminējāt, ka jums patīk komfortabls ieņēmumu līmenis. Vai jūtat, ka tagad tas ir komfortabls?

Jā, es ne par ko nesūdzos. Tas ir daudz zemāks nekā savā laikā smalkos amatos, bet man pilnīgi pietiek. Viss kārtībā.

Kā ir ar jūsu parādsaistībām? Izskanējis, ka tās ir ļoti lielas un ar esošajiem ieņēmumiem nespējat tās segt.

Es arī tur cīnos par pareizās informācijas nodošanu. No parādsaistību viedokļa man ir pilnīgi normāls, es pat teiktu mazs hipotekārais kredīts, kas ir paņemts ne “treknajos” gados, bet gan tad, kad vēl nebija galīgi “treknie” gadi. Neatceros, kad mēs sākām māju būvēt, bet tas bija ļoti sen.

Cik liels ir jūsu kredīts?

Tas ir nepilni 100 tūkstoši eiro.

Visas pārējās kredītsaistības ir mans parāds man pašam 100% piederošam uzņēmumam. (..) Ja mēs strādājam pēc šā gada uzņēmuma apstiprinātā budžeta, tad finanšu gada beigās 2012.gada 30.aprīlī man nekādu saistību nebūs. (..) Es neesmu atkarīgs no kādiem aizdevējiem vai kreditoriem, kas varētu ietekmēt manus lēmumus. Tur nekā tamlīdzīga nav.

Iepriekš pieminējāt kara situāciju un mobilizēšanos. Vai ilgstoši būtu gatavs strādāt spriedzes apstākļos, paaugstinātā stresa līmenī?

Paprasiet manai sievai! Tā es strādāju, kopš vispār es strādāju. (Smejas.) Tas man vienkārši ir dzīvesveids. Es visu laiku strādāju paaugstinātas mobilitātes apstākļos. Mājas lapā, kuru uz priekšvēlēšanu laiku esmu nolicis malā, es rakstīju: “I put a lot of effort into everything I do” (no angļu valodas – es veltu daudz pūļu visam, ko daru). Vai nu es daru vai nedaru.

Es nedaru kaut ko ar mazo pirkstiņu.

Tādu lietu nav. Ja daru, tad par 200%.

Attiecībā uz ilgtermiņu es neredzu problēmu. Iedalu šo procesu divos vai trīs posmos. Līdz vēlēšanām, trīs gados šajā Saeimā un četros nākamajā Saeimā vai izpildvarā. (..)

Ko sieva teica, kad pateicāt – es gribu būt premjers?

... (Klusums.)

Kāda bija viņas pirmā reakcija?

Godīgi sakot, es pirmo neatceros. Detaļās par savu privāto dzīvi negribu diskutēt principā. Ir lietas, kuras vienkārši nav jānes uz āru.

Es jau teicu, ka viņa vērtēja negatīvi. Priekš kam tev to vajag? Vai tiešām tu esi vienīgais? Kāpēc atkal tu?

Viņa ir gatava doties līdzi, ja jūs kļūstat par premjeru?

Ko jūs domājat ar “doties līdzi”?

Pasākumus, kur premjeram nepieciešama otrā pusīte.

Labs jautājums. (Iepauzē.) Mēs tiešām par to nediskutējam. Tādā ziņā es negatavojos premjera amatam. Kā es baudīšu visas ekstras – man tas pilnīgi... Es par to tādā kontekstā nedomāju. Mans skats uz to visu ir -

manis pēc premjeram varētu vispār nemaksāt algu.

Ilgtermiņā, protams, tā nevar. Ilgtermiņā ir jāmaksā lielākas algas nekā šobrīd. Pie pašreizējās situācijas politikā jāiet tiem, kuri to absolūti nesaista ar naudu nekādā veidā, kuri vienā vai otrā veidā var sevi nodrošināt.

Ja kļūsiet par premjeru, vai atteiksieties no algas?

Tas tagad ir populārs trends (tendence - angļu val.). Man liekas – atteikties nevar un diez vai vajag.

Bet jūs tikko teicāt, ka nebūtu jāmaksā alga.

Es neteicu, ka nebūtu jāmaksā. Es teicu, ka manis pēc varētu nemaksāt. Tas nav tas, kāpēc es uz turieni eju. Es esmu pie sevis domājis par to, ka [Valsts prezidents Andris] Bērziņa kungs ir atteicies no algas, viņš laikam ziedo labdarībai. Tas principā ir apspriežams variants.

Jūs par to padomāsiet?

Par to pašlaik nav vērts domāt! Es vienkārši saku, ka man tas nav nesaprotami. Es to saprotu, tas ir normāli. Nevar iet šobrīd strādāt par premjeru, ja tu nevari sevi materiāli nodrošināt.

Lūdzu, izstāstiet, kā iepazināties ar Zatlera kungu!

...(Klusuma pauzes laikā apdomājas.) Es precīzi tagad neatceros laiku, vietu.., jo tikšanos vienkārši bija tik daudz. Varu izstāstīt emocijas. Es biju pārsteigts. Bija ļoti liels kontrasts starp to, kāds bija Zatlera kunga publiskais tēls manās acīs un kādu es viņu ieraudzīju dzīvē. Viņš ir ļoti... Kā lai raksturo? Viņš ir ļoti pieredzējis cilvēks, nosvērts, stingru raksturu un principiāls.

Iepazināties pirms viņa vēsturiskās runas par Saeimas atlaišanu vai pēc?

Pēc, pēc.

Viņš uzmeklēja jūs vai jūs viņu?

Viņš. Es visādi pretojos – teicu nē, nē, es nevaru, es negribu. Nu labi, es varu drusku palīdzēt, bet neko nevaru. Man ir bizness un vispār. Un tā visu laiku.

Kas jūs pārliecināja?

Tas, ka... Tajā brīdī? Pievienoties partijai?

Kas bija tas, kāpēc teicāt, ka mazliet tomēr palīdzēsiet?

Tāpēc, ka principi likās baigi labie. Viņš teica un pamatoja, kāpēc jānāk otrās desmitgades paaudzei. Es to reāli nopirku. Tie ir cilvēki, kuriem ir 30, 35, 28 gadi. Nav vairs jaunības maksimālisms pa pilnīgi visām šuvēm, bet tai pašā laikā ir kaut kāda pieredze. Viņi nav piedalījušies privatizācijā, viņiem nav bijusi iespēja veidot šo valsti. Tā paaudze ir liela, pietiekami varoša un pietiekami griboša. Tā ir jādabū iekšā politikā. Ja nē, mēs esam pazuduši. Tagad ir viena iespēja varbūt pa 20 gadiem to izdarīt.

Vai savus draugus aicināt politikā?

Jā, man ļoti daudz draugu, paziņu un biznesa partneru...

Tieši aicināt?

Jā, aicinu atbalstīt. Katrs pēc savām spējām un aktivitātēm iesaistās. Man ļoti daudz partijas biedru ir kolēģi, biznesa partneri, paziņas, draugi.

Otrs [kāpēc teicu jā ZRP] ir tas, ka sajutu intelektuālo potenciālu.

Man vienmēr partiju piedāvājums licies pilnīgs biezpiens,

tur nekā nav. (..) Lielākajā daļā gadījumu ir tikai saukļi. Tāda politika man likās vienkārši... Sapratu, ka šeit var būt savādāk.

Kāds ir jūsu dzīves sauklis?

Man ir dzīves sauklis?

Moto, vadlīnija, pēc kuras vadāties?

(Ilgi domā.) Es tagad esmu piemirsis, bet kaut kādi pāris tādi labi bija. Tos es pats neesmu izdomājis, bet vienkārši tie mani reāli raksturo. Es varu kaut ko nošpikot. (Paņem portatīvo datoru un ātri tajā atrod failu, kurā sarakstījis dažādus sev svarīgus izteicienus.)

Tie nav latviski. Tas točna (noteikti - krievu val.). (Ātri atradis failu, nolasa no datora teikumu.) “Win as if you were used to it, lose as if you enjoyed it for a change." (Uzvari tā, it kā būtu pie tā pieradis, zaudē tā, it kā pārmaiņas pēc to izbaudītu - krievu val.) Tas tā baigi iet kopā ar dzīves filosofiju. Kļūdīties ir forši. Forši nav īstais vārds. Tā ir nepieciešama lieta. Tikai tā notiek progress. Tas arī uzņēmējdarbībai ir ļoti raksturīgi. Kļūdās jūs atrodat risinājumus problēmai.

Kur redzat Zatlera kunga lomu turpmāk? Parlamentā, partijas vadībā?

Partijas vadībā viennozīmīgi.

Starp citu, trešais punkts [kāpēc piekritu palīdzēt ZRP] bija to cilvēku dēļ. Komandā reāli bija cilvēki, kurus ļoti augstu vērtēju profesionāli. Man bija skaidrs – ja kāds Latvijā var kaut ko šitādu pacelt, tad tie ir šitie. Jau no paša sākuma kodols ir “dream team” (sapņu komanda - angļu val.). Es atvainojos, ka pēdējā laikā bieži šo vārdu lietoju. Bet tā arī ir.

Ja man būtu tāda biznesa iespēja, es viņus visus ņemtu darbā.

Daudz lietojat dažādus angļu izteicienus un vārdus. Vai labi pārzināt angļu valodu?

Man liekas – es domāju angliski. Es brīvi runāju un rakstu angliski.

Kādas valodas vēl pārvaldāt?

Krievu gandrīz tikpat labi kā angļu.

Krievu bišķiņ švakāk?

Droši vien bišķiņ svakāk. Bet tas atkarīgs no prakses. Kad es daudz strādāju pa Maskavu, Ukrainu, Kazahstānu, protams, krievu valoda attīstījās un uzlabojās. Tagad tā ir drusku ierūsējusi. Bet, runājot ar krieviski runājošiem medijiem, tagad viss nāk atpakaļ.

Ar itāļu valodu es tieku galā restorānā un veikalā. Vienkārši kādreiz atvaļinājumus man patika pavadīt Itālijā. Tas bija tad, kad man bija vairāk laika atvaļinājumiem.

Kur jums tagad patīk pavadīt atvaļinājumus?

Droši vien arī tagad patiktu, bet tik šausmīgi nav laika. Taču tas nav slikti. Vienkārši pēdējie gadi tādi ir. (..)

Zatlera kungs, dibinot partiju, teica, ka ņems partijā gudrākus par sevi.

Tas ir baigi riskants “statements” (apgalvojums - angļu val.) vienmēr, ne?

Kā jums liekas – esat gudrāks par viņu? Tāds kā etalons viņam?

Domāju, ka mums ir absolūti dažādas spējas dažādās lietās. Tai pašā laikā mēs viens otru ļoti cienām par to, ko viens un otrs dara labāk. (..)

Jūs ietu ar viņu nakts pārgājienā?

Izlūkos? Jā. Tas, protams, ir īss laiks, lai iepazītu cilvēkus, bet savukārt kontaktu laiks ir bijis ārkārtīgi liels un intensīvs.

Es tiešām nezinu, kā tas notiek citās partijās – nekad neesmu tur klāt stāvējis. Bet šeit atmosfēra ir tāda, kas ļauj visu laiku strādāt 20 stundas un gulēt tikai četras. Tā var kaut vai divus mēnešus no vietas, ja vajag. Tā vienkārši uzlādē visu laiku.

Pēdējos divus mēnešus jūs vairāk laika pavadāt šeit [ZRP birojā] nekā mājās?

Viennozīmīgi jā.

No sākuma biroja nebija. Tad bija restorāni, kafejnīcas tādas un šitādas, vienas apnīk, jāņem otras.

Cik lielus panākumus jūs ZRP vēlēšanās prognozējat? Cik daudz vietu jūs varētu iegūt?

Es tagad pateikšu kaut ko drosmīgu. Mēs cīnīsimies par absolūtu uzvaru vēlēšanās, par iespēju veidot valdību vieniem pašiem.

51?

Jā.

Tas ir reāli?

Tikmēr, kamēr mēs visi domāsim, ka tas ir nereāli, tas nebūs reāli. Protams, mums ir stratēģija arī visiem citiem scenārijiem. Bet pamatstratēģija ir pārliecinošāka uzvara nekā jebkad Latvijas vēsturē.

Kuras būtu tās partijas, ar kurām sadarbotos un ar kurām noteikti ne?

Tradicionālais jautājums, 18 reizes jau sakošļāts. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevaram sadarboties ar partijām, kurās ir liela naudas ietekme.

Proti?

Šobrīd tie ir ZZS un ŠLRP vai kā viņi tur saucās [Šlesera reformu partija LPP/LC]. Nākamais, patiesībā svarīgākais, ir programmas īstenošana. (..)

Jūs būtu gatavs strādāt citas partijas premjera vadībā?

Jā, noteikti, ja būtu tāda nepieciešamība.

Protams, mūsu mērķis ir premjera amats.

Tas ir būtisks nevis tāpēc, ka tas ir foršs krēsls un labi saucas, bet gan tāpēc, ka premjers ir tas, kurš veido valdību. Tā sistēma ir jāmaina. Tur jāienāk pilnīgi svaigai domāšanai. Tādai, kura nav samaitāta ar to, kurai partijai kurš krēsls jāiedod, kurš būs kandidāts. Tas nav domāšanas pamatā. Protams, ir jārēķinās ar dzīves realitātēm. Bet tas nedrīkst būt par pamatu. Par pamatu jābūt tam, vai šis kolēģis, kurš taisās strādāt manā vadībā, ir profesionālis, adekvāts visās iespējamās jomās, vai es ar viņu kā vadītājs un pārējā komanda kā komanda spēs ar viņu strādāt, lai īstenotu pārnozariskas lietas un reformas. Tas bērnudārzs, kurā katrs cīnās par savām rotaļlietām un aizstāv savu vertikālo jomu, ir absolūti neproduktīvs, nevalstisks un valstij nepieņemams. Protams, es saprotu, ka no tā nevarēs 100% izvairīties, bet, mainot uzstādījumu no paša sākuma, var izdarīt ļoti daudz.

Vai būtu gatavs strādāt “Saskaņas centra” (SC) premjera vadībā?

Principā jā. Bet mērķis ir uzvara. SC ir tikai vēl viena partija.

Vai jums šķiet, ka Latvijas valdību var vadīt cilvēki, kas neatzīst Latvijas okupāciju?

Nē, mēs īsti nevaram strādāt koalīcijā ar cilvēkiem, kuri vispār izvirza šādu jautājumu kā tēzi. Starpība ir tāda – mēs uzskatām, ka ar SC par šo jautājumu ir iespējams konstruktīvs dialogs, kura rezultātā var nonākt pie konstruktīva risinājuma.

Šī retorika bija sākumā, kad neviens nezināja, ar kādām programmām kurš iet. Šobrīd, kad ir redzama SC ekonomiskā programma, ir skaidrs, ka tur mums ir TĀDS grāvis pa vidu. Es nezinu, kā to pārkāpt. Viņu politika viennozīmīgi iet tālāk valsts parāda un tā apkalpošanas izmaksu audzēšanā. Turpretī mūsu politika iet tieši otrādā virzienā – pēc iespējas samazināt valsts parādu, lai mums nav jāmaksā procenti. Ja apstākļi atļauj - ja eiro tajā brīdī ir kaut kas, ko ir vērts ieviest, tad ieviest eiro un tādējādi vēl samazināt kredīta apkalpošanas izmaksas, kredītreitingiem ejot uz augšu. Lai mēs savu naudu varam investēt kaut kur citur, nevis šeit.

Kāda ir jūsu nostāja nacionālos jautājumos?

Kādā ziņā?

Kā saliedēt mūsu divkopienu valsti?

Es pat tam terminam “divkopienu valsts” negribu piekrist. Man tas kaut kā nepatīk. Varbūt dziļi zinātniski tas ir pareizs, bet es kā politiķis negribētu par to runāt. Kam mums vajadzīga divkopienu valsts?

Kā tad raksturotu esošo situāciju, kad puse ir latvieši, bet otra puse krievi?

Kā rezultātu tam, ka politiķi nespēj izdomāt labāku piedāvājumu par nacionālo. Ja nav cita piedāvājuma, sitam pa nacionālo. Reāli biznesā un sabiedrībā nekādu lielo problēmu nav. Protams, ir kaut kādi nacionālie spārni, bet tādi ir jebkurā valstī. Viņiem ir jābūt, bet viņiem ir jābūt margināliem. (..) Tas nedrīkst dominēt, kā tas ir mums iegājies. Pilsoņi, nepilsoņi – kas tie tādi? Starp citu, šis jautājums mani uzvelk.

Vai paredzat vienādu atbalstu gan no krievvalodīgajiem, gan latviešiem?

Uz vienādu mēs diez vai varam cerēt.

Latviešu būs vairāk?

Droši vien. Tas ir objektīvi laika trūkuma dēļ. Ja būtu gads, mēs pārliecinoši uzvarētu arī pie krievvalodīgā vēlētāja. Šobrīd to ir grūtāk prognozēt. Darīsim, ko varēsim. Krievvalodīgais cilvēks ir parasts cilvēks. Viņam vajag tieši to pašu, ko latviski runājošam cilvēkam. Dalījums vienkārši ir jāizbeidz – tam nav nekāda pamata. Protams, tas nenozīmē dubultpilsonību vai visiem iedot pilsonību. Pirmkārt, tas nozīmē

normālu dialogu bez apvainošanās, bez lūpas uzmešanas,

bez tracināšanas ar nacionālistiskiem piedāvājumiem.

Kādu redzat dialogu ar cilvēkiem, kuri vairākus gadu desmitus nodzīvojuši Latvijā, bet latviski nemāk ne sasveicināties?

Nezinu, cik tādu cilvēku ir. Domāju, ka viņu ir ļoti maz. Rēķiniet – paaudzes mainās. (..)

Ko jūs uzskatāt par savas partijas plusiem un mīnusiem?

Mums tie abi ir kopā - mēs esam svaigi, jauni. Jauni daudzās nozīmēs. Pluss ir tas, ka esam brīvi no jebkādiem aizspriedumiem un domāšanas “ko par to domās misters X vai Y” un “to jau nevarēs, tāpēc ka”. Mums ir liels izaicinājums pierādīt tik īsā laikā, ka mēs varēsim un ka mēs zinām, ko darām, un ka mūsu idejas nav uztaisītas vienā naktī pie aliņiem. (..)

Šis ir jūsu dzīves lielākais izaicinājums?

Pagaidām jā. Iepriekšējie arī likās lielākie, bet...

Vai ir izdevies padzert aliņus, kopš esat aktīvi politikā?

(Smejas.) Nē, tiešām, nē. Mana firma atbalstīja pasaules čempionātu burāšanā Usmā, bet pat tur – nē. Paspēju uz turieni aizskriet, iedot balvas un vēl kaut ko, bet tad uzreiz atpakaļ uz Rīgu...

Līdz 17.septembrim TVNET piedāvās intervijas ar visu populārāko partiju premjera amata kandidātiem.

Uz augšu