«Mūsu ģimenē skolas gaitas Rīgā sāks 15 gadus vecā Elīza. Notikums ir nozīmīgs tāpēc, ka viņa izturēja konkursu un no Daugavpils šogad pārceļas uz galvaspilsētu,» atklāj Elīzas mamma - bijusī Daugavpils teātra direktore, politiķe Inese Laizāne.
Laizāne: par skolu domājam jau augustā, bet mierīgi (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apģērbs – pēc nepieciešamības
Par 1.septembri cenšamies ilgi nedomāt, tā it kā paildzinot vasaru, taču jau augusta otrajā pusē sākam rīkoties. Sākam ar drēbēm - skapja izrevidēšanu. Tā kā bērns jau ir tik liels, paļaujos uz viņu – gan to, ko viņa gribēs vilkt mugurā uz skolu, gan citās ikdienas gaitās.
Mums nav tāda uzstādījuma, ka ik gadu viss ir jāpērk jauns; garderobe tiek papildināta ar tam brīdim nepieciešamāko. Runājot par skolas formām, uzskatu, ka tās ir laba lieta un ļoti atvieglotu ikdienu.
Informācija par to, kas būs vajadzīgs skolai, nāk tikai ar pieredzi no gada uz gadu, un beigās jau kļūst vieglāk izvērtēt, ko vajadzēs un bez kā var iztikt.
Katru gadu skolas gaitu sākšana izmaksā dažādi, un tas ir atkarīgs no tā, vai ir jāpērk grāmatas, bet vidēji mūsu budžetam tas prasa papildu Ls 100. Parasti iegādājamies visu to, ko skola prasa, ar to problēmu nav.
Kabatas nauda
Jau kopš 6.klases meitai uz kontu tiek pārskaitīta summa visam mēnesim. Ar to viņa rīkojas pēc saviem ieskatiem. Taču jārēķina pašai arī līdzi, jo šajā summā iekļauts ir arī transportam un pusdienām paredzētais finansējums. Cik daudz dot – izrēķinām aptuvenos izdevumus.
Mana ikdiena būtiski nemainās: bērns uz skolu dodas kājām, jo skola no mājām nav pārāk tālu.
1.septembra ģimenes tradīcija
Kopš brīža, kad Elīza sāka mācīties 3.klasē, mēs viņai uz skolu līdzi līdzi nedodamies. Kad meita bija maza, kopā ēdām svinīgas pusdienas, bet tagad katram ir savi dienas plāni, tādēļ mājās tiekamies tikai vakarā.