21. augustā Krievijas ģenerālkonsula pilnvaras Daugavpilī nolika Nikolajs Vihļajevs, kurš šeit nostrādāja piecus gadus. Savukārt pilsētas domē Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs iepazīstināja ar jauno ģenerālkonsulu Oļegu Ribakovu.
Par Krievijas ģenerālkonsulu Daugavpilī iecelts Ribakovs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
O. Ribakovs diplomātiskajā dienestā strādā jau 15 gadus. Ieguvis fizikas inženiera un ekonomista izglītību. Diplomātam tas ir pirmais amats ģenerālkonsula rangā. A. Vešņakovs viņu raksturoja kā nobriedušu cilvēku ar profesionālu pieredzi. Pirms tam O. Ribakovs strādāja Narvā (Igaunija).
N. Vihļajevs turpmāk strādās KF Ārlietu ministrijas aparātā. A. Vešņakovs teica: “Par Nikolaja Vihļajeva darbu esmu dzirdējis tikai pozitīvas atsauksmes, un man nav kauns teikt “Uz redzēšanos!””
Ģenerālkonsulāta darba augsto līmeni uzslavēja arī domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova: “Mēs aktīvi sadarbojāmies. Daudzi mūsu pilsētas jaunieši aizbrauca uz Krieviju mācīties. Bērni ar prieku atceras braucienus uz Smoļensku, Pleskavu, Novgorodu, Maskavu. Paliks atmiņā arī kopīgais darbs, gatavojoties Uzvaras dienas svinībām.”
O. Ribakovs atzīmēja: “Es saprotu, ka man būs ne tikai jāsaglabā pašreizējais līmenis, bet arī tas jāpaaugstina.” Dažu dienu laikā, ko O. Ribakovs pavadīja Daugavpilī, viņš ievēroja, ka viena no pilsētas īpatnībām ir labestīgi cilvēki.
N. Vihļajevs pateicās vietējai varai par sadarbību: “Par pieciem gadiem, ko pavadīju Latgalē, varu teikt, ka šeit ir daudz labāk, nekā Francijā. Es šeit jutos komfortabli. Protams, daudz kas vēl ir jāpaveic, šeit ir īpašs reģions, un krievu dvēsele tiecas uz šejieni. Mums ir daudz kas darāms savstarpējās sadarbības uzlabošanā (ekonomiskie sakari, reģionālā sadarbība).”
Izņemot diplomātiskās laipnības, tika apspriesti arī citi N. Vihļajeva sasniegumi Daugavpilī. Diplomāts pastāstīja, ka viņš uzstādījis rekordu sēņošanā – reiz mežā savācis 245 baravikas (salīdzinājumam: Francijā – 114). Pirmā zivs, ko N. Vihļajevs noķēra Latgalē, bija store, taču, kurā ūdenstilpē trofeja noķerta, N. Vihļajevs neatklāja. Savukārt O. Ribakovam patīk ne tikai sēņot, bet arī gatavot sēnes. Šeit viņam laba palīdze ir dzīvesbiedre.”
Tikšanās noslēgumā Ž. Kulakova pasniedza O. Ribakovam dāvanu – grāmatu par Daugavpili un pilsētas ģerboni, kuru no koka izgatavojuši Saules skolas audzēkņi. Saņēmis dāvanu, diplomāts teica: “Tagad varu teikt, ka esmu stājies amatā pa īstam.