Viss notiek mīklās un rēbusos

Spēle norisinās nemitīgi visā pasaulē. Dalībnieki, izmantojot GPS koordinātes, kas ir norādītas internetā, dodas meklēt slēpņus.

Zinot, kādā reģionā meklētājs atradīsies, mājaslapā var iegūt informāciju, cik ir punktu šajā rajonā. Taču, lai viss nebūtu tik vienkārši, par šiem punktiem ir dotas mīklas, izgudroti dažādi šifri, rēbusi, dažkārt nepieciešamas vēstures un valodu zināšanas, spēja noteikt debess puses, pazīt koku sugas, atrast, piemēram, akmeņu izkārtojumu vai noteiktu koku lapotnes formu pret debesīm un tml., lai noteiktajā apvidū spētu orientēties un atrast pareizo virzienu.

Ūdensdrošs atradums

Tipisks ģeoslēpnis ir ūdensdrošs un hermētisks trauks (vēlams hermētiska plastmasas lok-lok tipa kastīte). Tajā ielikts zīmulis un blociņš (saukts par viesugrāmatu) ar slēpņa izveidošanas datumu. Arī katrs atradējs pieraksta datumu, kad ieradies šajā punktā un kāds ir viņa segvārds "geocaching" mājaslapā.

Kad slēpnis atrasts, atradumu vēlāk var piefiksēt arī mājaslapā. Tur var ierakstīt, kas patika vai nepatika šajā slēpnī, lai citiem būtu skaidrs, ar ko rēķināties. Komentārā gan nedrīkst būt ziņas, kas palīdzētu slēpni atrast citiem.

Ja slēpnī novietots lielāks trauks, tad ir arī tāda tradīcija, ka tajā var ielikt dažādus priekšmetus – sīku rotaļlietu vai citus mazvērtīgus niekus.

Katrs nākamais slēpņa atradējs var paņemt kādu no šiem niekiem un tā vietā atstāt savu.

Kategoriski aizliegts tur glabāt ēdamas lietas, piemēram, konfektes. Ir bijuši gadījumi, kad šādus slēpņus izposta kārumus mīloši dzīvnieki. Arī plastmasas maisiņi nepilda tiem doto uzdevumu.

Bez navigācijas lielākoties neiztikt

Aivis Lejiņš savā blogā raksta, ka nodarbe ir aizraujoša. Īpaši, kad sekmīgi iesākta meklēšana un kaut ko arī izdodas atrast, tad pārņem azarts un pat aizmirstas kārtīgi apskatīt pašu ģeoobjektu.

Viņam gan ir viens secinājums, proti, vismaz 2/3 slēpņu atrašanai ir nepieciešams GPS. Daudzu slēpņu izvietotāji nav padomājuši par cilvēkiem bez šīs aparatūras un norādes mēdz būt pārāk aptuvenas, lai reāli arī izdotos atrast cach-us.

Latviešu forumos tūkstošiem biedru

Grupu diskusijās tiek runāts par visu – iesācējiem vajadzīgo, amatieriem nepieciešamo un spriests par jaunākajām tehnoloģijām, aprunātas sabojātās slēpņu vietas un citas lietas.

Var atrast informāciju, piemēram, lai laivotāji pie reizes varētu arī ko pameklēt, grupas dalībnieki padalās ar ziņām, pie kuras upes krastos ir visvairāk slēpņu. Šobrīd izskatās, ka Abavā, pie tās esot 17 slēpņu.

Rīdzinieki sūdzas, ka pilsētā slēpņu ir par daudz. Daudzi turklāt ir pavirši veidoti un ātri tiek izsaimniekoti. "Ap Juglas ezeru ir kā nosēts.

Arī lielveikalos un pat būvmateriālu veikalos katrā ir pat 3 – 5 pastāvīgi slēpņi,"

tā lasāms forumā. Ir pat aicinājumi veidot slēpņus Vecrīgā, piemēram, pie muzejiem, lai tūristi un citi aktīvisti pie reizes arī apskatītu kaut ko vērtīgu.

Ar geokačingu saistītajām precēm ir pat īpaši veikali. Latvijā gan tādu nav, taču var pasūtīt arī internetā. Eiropā ir vairāki internetveikali, kuri piegādā GC preces arī uz Latviju.

Slēpņi atrodami visos kontinentos

Ģeoslēpņi šobrīd ir vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē, visos septiņos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu. Šā gada 4. augustā pasaulē bija izvietoti 1 474 383 aktīvi ģeoslēpņi, Latvijā — 1675, bet to skaits arvien pieaug.

Ģeoslēpni var izveidot jebkurš aktīvists, reģistrējoties mājaslapā. Profesionāļu ieteikums gan ir savu slēpni veidot tikai tad, kad esi atradis pats jau vismaz simts. Tad būs radusies saprašana, kas ir kas šajā lietā. Vēl ir arī nosacījums, ka slēpņi nedrīkst būt viens otram tuvāk par 180 metriem.

Ir pat izveidots īpašs Ģeoforums iesācējiem, kur viss ir izskaidrots un pamācīts. Arī par nepieciešamo tehniku un pieklājīgu uzvedību šo domubiedru pulciņā.

Ivars un Nora to dara brīvdienās

"Ar slēpņošanu nodarbojamies diezgan neregulāri un esam iesācēji, bet tas ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Slēpņi tiek izvēlēti, vadoties pēc situācijas, - ja ir paredzēts izbraukt ārpus pilsētas, tad tiek meklēti slēpņi, kas būtu pa ceļam izvēlētajam maršrutam. Parasti neizvēlamies slēpņus, kas atrodas ļoti grūti pieejamās vietās un kuriem norādīts, ka nepieciešams papildu aprīkojums vai arī īpašas iemaņas, piemēram, alpīnismā.

Daļa slēpņu ir ierīkoti vietās, kas nav tradicionāls apskates objekts, bet lielākā daļa slēpņu ir pie kādiem vairāk vai mazāk ievērojamiem apskates objektiem, tātad tiek nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu – azarts, meklējot slēpni, un iespēja vērot skaistu dabas jeb pilsētvides skatu.

Reizēm slēpņi tiek meklēti dzīvesvietas apkārtnē, kur tos varētu sameklēt ar riteni vai kājām.

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad GPS ir pievīlis un pēc norādītajām koordinātēm nekas nav atrasts, citreiz esam arī atteikušies slēpni meklēt līdz galam, ja ir skaidrs, ka tā sasniegšanai nepieciešams līst kaut kur, kur paliksim netīri un nav rezerves drēbju.

Visinteresantākie slēpņi ir tie, kuriem ir klāt pievienots kāds interesants apraksts par konkrēto vietu,

kā arī nepieciešama neliela radoša pieeja — aprakstā un šifrētajā „atslēgā” netiek skaidri norādīta vieta, bet ir vēl nedaudz jāpalauza galva un jāveic apkārtnes izpēte, lai atrastu slēpni. Parasti gan neizvēlamies slēpņus ar pārāk garām šifrētajām koordinātēm, kur nepieciešams izpildīt rēbusus, skaitīt, atņemt un reizināt, lai iegūtu īsto koordināti."

Slēpņošana kā kolektīva saliedētājs

"Esam slēpņošanu izmantojuši gan kā darba pasākuma sastāvdaļu, sadaloties komandās, gan lielākā vai mazākā draugu kompānijā, un katru reizi tas sagādā pozitīvas emocijas, vai nu slēpnis ir ticis atrasts vai ne, jo galvenais jau ir piedalīties meklēšanā. Zinu par cilvēkiem, kas ar slēpņošanu nodarbojas ikdienā un katru dienu pirms došanās uz darbu atrod kādu slēpni un vēl kādu, dodoties mājās, tā ka tas atkarīgs no katra paša, cik nopietni ar to lietu vēlas nodarboties," komentē Ivars.