Diezgan skaidrs, ka pilsētu nemieri kļūst par regulāru un sagaidāmu parādību. Šādas aktivitātes sakņojas ilgāka laika sociālekonomiskā neapmierinātībā. Arī Latvijā jāskatās sociālās neapmierinātības rādītāji un jānovērš iespēja, ka kaut kas tāds varētu notikt. Šādu viedokli, komentējot Lielbritānijā notiekošo, šodien laikrakstam Diena paudis sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Viņš valdības vietā veidotu speciālu grupu ar uzdevumu izvērtēt, ko darīt šādā situācijā un kas ir tās lietas, kuras Latvijā varētu novest līdz šādai situācijai. Grupai vajadzētu saprast, kādi preventīvie pasākumi ir veicami.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis arī norāda, ka šādas lietas var noteikt. Ja uztveram šādus grautiņus kā noziegumu, nozieguma pamatā vienmēr ir kādi sociālekonomiskie aspekti. Arī Latvijā ir šādas problēmas, tāpēc jārēķinās, ka tas var notikt. 13. janvāris mums bija mācība, jo līdz šim uzskatījām, ka Latvijā nekas tāds nevar būt.
Savukārt sociālantropoloģe Aivita Putniņa uzskata, ka tā ir specifiska britu situācija, jo Londonā grautiņi ir periodiski atkārtojušies, un atšķiras tikai mērogi. Tie lielākoties ir jauni vīrieši, kuriem skolā neveicas un neinteresē mācības. Latvijai ar to diez vai ir sakars. Latvijā šādu jauniešu ir mazāk, un mums tomēr tradicionāli ir dažādas ārpusskolas nodarbības un interešu pulciņi. Britu jaunieši apzinās, ka viņiem nav ko zaudēt. Latvijā zākāsies virtuvē, bet ir ārkārtīgi maza varbūtība, ka tas varētu pārvērsties masu nemieros.
Klāvs Sedlenieks, arī sociālantropologs, attiecina notiekošo uz 1995. gada notikumiem Brikstonā. Policijas iecirknī kāds bija nomiris, un teica, ka policisti ir vainīgi, tādēļ sākās grautiņi. Tā ir tradicionāla protesta forma Anglijā. Mums nav ko uztraukties. Latvijā vajadzīgas vairākas sakritības, kas varētu izvilināt cilvēkus ielās, – no vienas puses, neapmierinātība ar ekonomisko situāciju, no otras, neapmierinātība ar politisko situāciju un, no trešās, nepareizas rīcības gadījums. Ja tie sakristu, varētu gaidīt kādus nemierus.
Briti pārskata taktiku
Britu valdība pārskatījusi savu taktiku, lai ierobežotu grautiņus, un lēmusi likt lietā it visus līdzekļus, lai atjaunotu mieru pilsētu ielās. Ministru prezidents Deivids Kamerons, norādot uz morāles normu pagrimumu sabiedrībā, devis atļauju policistiem izmantot gumijas lodes un ūdenslielgabalus nemiernieku izklīdināšanai.
D. Kamerons pēc valdības ārkārtas komitejas (COBRA) sanāksmes uzsvēra, ka šie notikumi pierāda, ka «kaut kas nav kārtībā ar sabiedrību». Pēc premjera domām, vainojams «pilnīgs atbildības trūkums». Cilvēki dzīvojot ilūzijās, ka to tiesības pārsniedz pienākumus un rīcībai nebūs atbilstošu seku. «Skatot attēlu pēc attēla, šie noziedznieki tiks pazīti un arestēti,» atsaucoties uz meklēšanas procesā izmantotajiem videoierakstiem, uzsvēra premjers. Kopš sestdienas arestēti jau ap 750 cilvēku, un Londonas policijas izolatori ir pārpildīti.
Daļa nemierus saista ar valsts ekonomisko lejupslīdi un plānoto budžeta samazinājumu. Londonas mērs Boriss Džonsons izmantoja brīdi, lai rosinātu valdību nesamazināt par 20% policijas budžetu, kā plānots, jo tas varētu nozīmēt arī policistu skaita samazināšanu pilsētas ielās, taču viņa aicinājums neguva atbalstu.
