Beidzot īsteno senu ideju

«Ideju, ka nepieciešams šāds festivāls, kurā apvienotos ielu cirks un teātris, tiešām lolojām jau vairākus gadus. Tā fascinēja gan mani, gan draugus; šādus festivālus esam apmeklējuši ārzemēs, un mums šķita, ka tie «paņem» ar tādu jaunu, demokrātisku profesionālas mākslas izpausmes veidu. Tas ir tuvs cilvēkiem; tam nav nepieciešami vārdi, tādēļ nav «nišīgās» barjeras, valodu barjeras.

Tas ir stāsts par cilvēka spējām, par to, ka katrs var kaut ko radoši izdomāt un izdarīt visvienkāršākajā veidā.»

Sākotnēji bijusi ideja šādu festivālu rīkot tirgus laukumā, mēģinot parādīt tā estētiku. «Savulaik Latvijā un Rīgā kaut kas līdzīgs varēja būt umurkumurs, kas notika bada laikos – ap 1780. gadu –, kad kārts augšgalā lika ēdiena maisus un kāpa tiem pakaļ; to savā dzejā apspēlējis Aleksandrs Čaks.» Taču, pētot tirgus struktūru, idejas autori secinājuši: ja ārzemniekiem tirgus šķiet kaut kas eksotisks, vietējie uz tirgu mērķtiecīgi iet pēc gurķīšiem, tomātiņiem un citām lietām.

«Izpētījām, ka savulaik tirgū rādītas «Dirty Deal Teatro» izrādes, taču sapratām, ka tomēr pašlaik tirgus nav īstā pasākuma vieta. Tādēļ beigās palikām pie trim norises vietām: Operas skvēra, Esplanādes un AB dambja – skaistas, fascinējošas vietas pilsētas vidū. Faktiski tas ir parks, kas nav pietiekami ekspluatēts, lai gan tā spēļu garša tur jau ir iekšā. Tādēļ šķita, ka tā varētu būt labākā vieta.» Kad talkā nācis partneris – būvkompānija «Re & Re», kas AB dambī bija veikusi uzlabojumus un uzcēlusi «Beta Novuss» –, viss lieliski sagāja kopā. Tādējādi festivāls ticis pie trim spēles laukumiem: AB dambja, Operas skvēra, kur pārsvarā norisināsies ielu cirka izrādes, savukārt Esplanāde galvenokārt tiks atvēlēta dejai un mūzikai.

Mūzika – savienojošais tilts

Mārtiņa «jājamzirdziņš» ir mūzika, tomēr viņš akcentē, ka arī ielu cirks un ielu teātris Latvijā tomēr ir diezgan pazīstami žanri. «Varbūt tos nevar nosaukt par ļoti attīstītiem, tomēr savulaik kaut ko šajā jomā darīja Jaunā teātra institūts un laikam pirms desmit gadiem ko līdzīgu veidoja arī Britu padome, sarīkojot cirka izrādes, šķiet, AB dambī,» atminas Mārtiņš Ķibers, neslēpjot, – arī tas devis impulsu šāda festivāla rīkošanai. «Un tomēr – jaunais cirks ir jauna lieta, kam vajadzēja pielikt klāt kaut ko cilvēkiem saprotamu. Tādēļ radās doma arī par pasaules mūzikas iekļaušanu festivāla programmā.» Jāpiebilst, ka Mārtiņam tas nav nekas svešs, jo pats ir nodarbojies ar mūzikas producēšanu un deviņdesmito gadu beigās veidojis nekomerciālās mūzikas radio programmu «Casablanca 2000».

«Pats šo mūziku vienmēr esmu pētījis, tā man vienmēr ir interesējusi, turklāt mums šķita, ka tas ir savienojošais tilts starp teātri un cirku.

Latvijā ir festivāli, kur skan populārā mūzika, savukārt mums gribējās atvest mūziķus, kuri katrs kaut kādā veidā reprezentētu savu mūzikas novirzienu. Tādēļ vedam mūziķus no Lielbritānijas, Marokas, divas grupas no Krievijas…,» uzskaita Mārtiņš, piebilstot, – viņaprāt, pasaules mūzika ir viens no labākajiem piemēriem, kas tagad, globalizācijas laikmetā, vieno cilvēkus. «Visi mūziķi, kas uzstāsies Rīgā, savā žanrā ir guvuši panākumus. Turklāt uzklausījām ekspertu viedokļus; būs apspēlēti visi žanri, sākot no Balkānu, franču šansona, arābu ritmiem, afrikāņu bungām, azerbaidžāņu dziedājumiem un beidzot ar folkmūziku. Mūzikas valodā runājot, to sauktu par «roots music» – mūziku, kas nāk no saknēm.»

Teju vai visa pasaules karte

Otra tikpat būtiska festivāla sastāvdaļa ir jaunais cirks. «Šis apzīmējums ir radies pagājušā gadsimta vidū; šim cirkam nav nepieciešama arēna, jo visus priekšnesumus var rādīt uz ielas,» skaidro Mārtiņš Ķibers, piebilstot, – abās cirka izrāžu vietās (pie Operas un AB dambī) gan tiks uzbūvēta speciāla skatuve, turklāt akrobātiem būs nepieciešamas dažādas papildierīces – piemēram, šūpoles. «Tradicionālajā cirkā programmu piesaka konferansjē, un tad seko izrāde, savukārt jaunā cirka izrādēm ir jēga, tās nav garākas par stundu. Protams, pamatā tiek apspēlētas tradicionālā cirka disciplīnas – žonglēšana, spēka akrobātika, vingrojumi, ir mīmu elementi… Turklāt visi ielu cirka mākslinieki ir ieguvuši profesionālo izglītību un pelna ar to iztiku.»

Viņš arī min, ka jauno cirku pārstāvēs valstis, kur šī māksla attīstījusies visvairāk: Francija, Beļģija, Nīderlande, Somija, Zviedrija, Norvēģija. «Esam sākuši sadarboties ar Skandināviju, kur jaunais cirks piesaistījis ļoti lielu auditoriju un notiek festivāli, turklāt ar valsts atbalstu šajā jomā iespējams iegūt augstāko izglītību,» stāsta Mārtiņš, piebilstot, ka Rīgā ar žonglēšanas šovu uzstāsies arī starpvalstu kombinācija, kurā apvienojies soms un amerikānis.

«Šajās trīs dienās tiešām Rīgā būs pārstāvēta teju visa pasaules karte!»

Mārtiņš norāda, ka cilvēkiem būs iespēja apmeklēt visas trīs festivāla norises vietas, noskatoties koncertu «Esplanādē 2014», tad dodoties uz Operas skvēru un AB dambi. Visās vietās būs torņi – informatīvie objekti ar karti un festivāla programmu –, savukārt uz AB dambja tiks uzbūvēta pilsētiņa, par kuru īsumā varēšot teikt: «Pilsētā ieradies cirks!» Tur būs arī 16 metru augsts uguns tornis, kas tiks iedegts ceturtdienas vakarā un rādīs ceļu uz festivāla galveno norises vietu. «Viss ir divu kilometru rādiusā, tādēļ itin viegli visas festivāla norises vietas varēs izstaigāt ar kājām, nemaz nerunājot par izbraukāšanu ar divriteni!»

Svētdien – visi uz AB dambi!

Atbildot uz jautājumu, vai Rīga un rīdzinieki ir gatavi šādam festivālam, Mārtiņš Ķibers atteic: «Protams! Festivāls ir domāts visiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem; katrs varēs atrast niansīti sev. Turklāt visos pasākumos ieeja ir bez maksas, kas nav mazsvarīgi. Tas ir kaut kas tāds, kas varētu būt interesanti visiem.» Festivāla organizators arī akcentē, – šā gada pasākums ir ģenerālmēģinājums pirms nākamā gada festivāla, taču tādēļ tas nebūs mazāk krāšņs. «Šogad redzēsim, kam jāpievērš uzmanība. Turklāt vēlamies attīstīt principu, ka svētdiena vairāk tiek veltīta bērniem, tādēļ 11. augustā viss norisināsies tieši AB dambī. Tur ir spēļu un atrakciju komplekss – cirka skola bērniem ar visdažādākajām aktivitātēm un atrakcijām. Un visam pa vidu notiks aktivitātes arī uz cirka un mūzikas skatuves. «Nedomāju, ka uz AB dambja ieradīsies tādas ļaužu masas, lai tur kļūtu par šauru, bet, ja arī sanāks daudz cilvēku, šī vieta ir pietiekami plaša.

Pirms gada tika dota atļauja šeit rīkot masu pasākumus, jo tika izpētīts, ka AB dambis ir pietiekami droša vieta. Turklāt pilsēta AB dambi ir ļoti skaisti sakārtojusi.»

Tieši sestdienas vakarā plkst. 23.00 uz AB dambja sāksies franču jaunā cirka izrāde, ko Mārtiņš Ķibers no sirds iesaka apmeklēt ikvienam. «Visa izrāde ir par cilvēka iespējām, tā ir pietiekami jautra un vizuāli skaista.» Vēl noteikti vajadzētu redzēt formācijas «Electric Jalaba» (UK) koncertu – to varēs izdarīt gan Esplanādē, gan uz AB dambja, savukārt visu svētdienu vajadzētu pavadīt uz AB dambja. Savukārt Operas skvērā piektdien un sestdien plkst. 21.00 sāksies jaunā cirka izrādes, kas varētu izvērsties par ļoti iespaidīgu pasākumu. «Kā redzat, netrūkst priekšnesumu visdažādākajām gaumēm. Turklāt tiek solīts, ka arī laiks būs labs, tādēļ tiešām šo nedēļas nogali vajadzētu veltīt Rīgai,» aicina Mārtiņš Ķibers.