Bijušais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs intervijā Austrijas izdevumam "Die Presse" noliedzis, ka nolūkā saglabāt padomju impēriju devis pavēli 1991.gada 13.janvārī lietot bruņotu spēku pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem pie Viļņas televīzijas torņa. Pēc viņa teiktā, nekādas pavēles "no augšas" toreiz neesot bijis.
PSRS sabrukuma 20.gadskārtai veltītās Gorbačova intervijas fragmentus citējis portāls "Delfi.lt".
Lūgts atsaukt atmiņā toreizējos notikumus, Gorbačovs stāstījis, ka tobrīd, kad "atmosfēra Viļņā bīstami nokaitusi", Maskavā sarīkota PSRS Federācijas Padomes sēde un nolemts sūtīt uz Lietuvu triju republiku pārstāvjus, lai mēģinātu panākt politisko kompromisu.
"Taču viss notika naktī pirms viņu ierašanās. Mani tas apstulbināja. Ir skaidrs - kāds pārņēma iniciatīvu un ievirzīja visus notikumus tieši tādā gultnē," viņš sacījis.
Pavēli devuši vietējie
Pēc bijušā PSRS līdera teiktā, uzzinot par notikušo, viņš nekavējoties zvanījis PSRS aizsardzības ministram Dmitrijam Jazovam un VDK priekšniekam Vladimiram Krjučkovam, lai noskaidrotu, "kas, kā un pēc kā pavēles rīkojies". Viņi abi apgalvojuši, ka pavēli devis toreizējais Viļņas garnizona komandieris, vēlākais Baltkrievijas aizsardzības ministra vietnieks Vladimirs Ushopčiks, kura izdošanu Viļņa jau ilgu laiku nesekmīgi pieprasa Minskai.
"Mani pārņēma sajūta, ka viņi tā saka pēc savstarpējas norunas.
Mani vēlākie izmeklējumi parādīja, ka nekādas pavēles "no augšas" nav bijis.
Rodas jautājums - kas provocēja, kas deva tādu pavēli un kas šāva?" vaicājis Gorbačovs.
Jautāts, kāpēc viņš nevēlas atsaukties Lietuvas uzaicinājumam un tikt nopratināts kā liecinieks 1991.gada 13.janvāra asiņaino notikumu lietā, bijušais prezidents atbildējis, ka viņš principā neesot atstājis "nevienu jautājumu neatbildētu".
"Alfu" komandēja armija un VDK
Atbildot uz izdevuma žurnālista atgādinājumu, ka "Alfa" saistībā ar Viļņas notikumiem parasti norāda tieši uz Gorbačova atbildību un atsakās to uzņemties pati, viņš atbildējis, ka vienību "Alfa" komandēja armija un VDK.
"Palasiet [Mihaila Boltunova] grāmatu
"Alfa - sevišķi slepena VDK struktūrvienība", kurā runāts par čekistu un armijas plānoto operāciju Viļņā.
Kā minēju, es biju atbildīgs par politiskajiem lēmumiem. Nezinu, kādas vēl liecības no manis cer saņemt Lietuva," paziņojis Gorbačovs.
Uz citādiem secinājumiem gan vedina vārdi, ko nesen teicis bijušais padomju specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, kas jūlijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi tika aizturēts Vīnē, bet nepilnu diennakti vēlāk atbrīvots, izraisot vētrainu reakciju Lietuvā un citviet.
Golovatovs: biju karavīrs un pakļāvos pavēlēm
Komentējot Lietuvas darbību 13.janvāra lietas sakarā, viņš intervijā ziņu aģentūrai RIA "Novosti" izteicās, ka Lietuvas vadība, šķiet, apšauba toreizējā valsts augstākā vadītāja Mihaila Gorbačova "rīcības un pavēļu likumību".
"Esmu karavīrs un darbojos PSRS teritorijā. Norādījumi tika sūtīti atsevišķām struktūrvienībām. Runāt par to, vai pavēle ir vai nav bijusi, ir vienkārši muļķīgi. Bija štāba sēde, kas tika stenografēta, norisinājās sarunas pa valdības sakaru kanāliem (..). Mēs darbojāmies likumīgi un pēc virspavēlniecības pavēles," sacīja Golovatovs
Nedz Golovatova, nedz savu vainu 13.janvāra asiņainajos notikumos nesaskata arī ģenerālis Ushopčiks. "Šis virsnieks pildīja pavēli, bija uzticīgs zvērestam. 1991.gadā mēs visi pildījām pavēles, ko deva virspavēlnieks," viņš izteicies.
Skandāls par Golovatova izdošanu
Jau ziņots, ka maijā Lietuvas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka vēlas nopratināt bijušo PSRS prezidentu kā liecinieku 1991.gada 13.janvāra asiņaino notikumu lietā. Tomēr Gorbačova fonda preses sekretārs Vladimirs Poļakovs drīz pēc tam norādīja, ka Gorbačova ierašanās uz nopratināšanu Lietuvā esot mazticama, jo viņam esot "savs grafiks" un viņš par šo jautājumu jau daudz runājis savās grāmatās un intervijās.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
Viļņas apgabala tiesa 1999.gada augustā notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par to lomu šajos notikumos, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Pārējie apsūdzētie saņēma īsākus cietumsodus.
13.janvāra lietā kopumā figurē 23 apsūdzētie, tai skaitā 21 Krievijas pilsonis un divi Baltkrievijas pilsoņi. Viņu aizturēšanai izdoti arī Eiropas aresta orderi.
