Saeima jau nākamnedēļ varētu skatīt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā saistībā ar stingrākām prasībām biroja priekšnieka amata kandidātiem un Krimināllikuma grozījumus attiecībā uz partiju melnajām kasēm.
Saeima nākamnedēļ varētu skatīt grozījumus KNAB likumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts prezidenta padomnieks Edgars Pastars otrdien sacīja – ja atbildīgās Saeimas komisijas būs atrisinājušas līdz šim izteiktos juristu iebildumus, nav šķēršļu, kādēļ šos grozījumus abos likumos nevarētu iekļaut jau tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē, kas paredzēta 4.augustā.
Prezidents tuvākās sēdes darba kārtību noteiks nākampirmdien.
Pēc Pastara teiktā, komisijas iebildumus esot atrisinājušas.
Par vērtēšanas komisiju
Jau vēstīts, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, skatot eksprezidenta Valda Zatlera iniciētos grozījumus KNAB likumā, pagājušajā nedēļā vienojās vairs neiekļaut politiķus KNAB amata pretendentu atlases komisijā, bet ar vienas balss pārsvaru no prasībām kandidātam svītrota nepieciešamība pēc juridiskās izglītības. Komisija arī vienojās likumā obligāti paredzēt, ka valdībai uz KNAB vadītāja amatu jāizsludina konkurss. Pašlaik likumā tikai noteikts, ka valdība var izsludināt konkursu.
Panākta arī vienošanās, ka pretendentu atlases komisiju vadīs Valsts kancelejas direktors, jo KNAB atrodas premjera pārraudzībā, un tajā vēl būs ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs un Drošības policijas priekšnieks vai šo amatpersonu pilnvarotie pārstāvji.
Uz otro lasījumu no likumprojekta svītrota norma, ka biroja vadītāja amata pretendents nedrīkst būt iesaistījies partijā vai apvienībā, kā to rosināja Zatlers. Saeimas Juridiskais birojs lūdza šo prasību svītrot, uzskatot to par neatbilstošu Satversmei, jo nevar aizliegt biedrošanās brīvību. Taču uz trešo lasījumu vēl tiks meklēts formulējums, lai pretendentu lokā nevarētu būt cilvēki, kuri ir atbildīgos vai vēlētos amatos partijā.
Varētu skatīt arī Krimināllikumu
Ziņots arī, ka Saeima 21.jūlijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas par partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā paredz arī iespēju sodīt ar reālu brīvības atņemšanu. Par grozījumiem Krimināllikumā nobalsoja 78 deputāti.
Iepriekš Saeimas Juridiskajā komisijā bija plašas diskusijas par soda apmēriem, jo, salīdzinot ar pirmo lasījumu, uz otro lasījumu izstrādātie grozījumi soda apmērus paredzēja samazināt. Tieslietu ministrija pamatoja, ka sodi ir samēroti ar jauno kriminālsodu politikas koncepciju. Grozījumus Krimināllikumā aktualizēja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, jo tiem vairākus gadus nebija virzības.