Pirmsvēlēšanu solījumi jaunajiem un potenciālajiem vecākiem tikuši ātri aizmirsti un nav jūtams tas, ka politiķi gatavi sniegt atbalstu ilgtermiņā – "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka min galvenos iemeslus, kāpēc šo sestdien, 23.jūlijā balsos par Saeimas atlaišanu.
"Māmiņu kluba" vadītājai pirms gaidāmā Saeimas atlaišanas referenduma ir divējādas sajūtas. Ir cerība, ka kaut kas varētu uzlaboties, taču par to, ka pārmaiņas patiešām notiks, nav pārliecības. Viņa, tāpat kā citi "Māmiņu kluba" pārstāvji nejūt citu iespēju, kā parakstīties par Saeimas atlaišanu. "Tas ir veids, kā parādīt tautas balss eksistenci un spēju kaut ko nolemt," skaidro Salaka.
"Pirms šīs Saeimas, ko tagad mēģina atlaist, vēlēšanām politiķi ļoti sirsnīgi solīja pabalstus, bet pēc tam "nosvīda" visi solījumi un reāli darbi nesekoja."
"Mēs redzam tikai to, kā pabalstu sistēma tiek lāpīta ar nožēlojamiem līdzekļiem. Skaidrs, ka valstij nav līdzekļu, taču nevar redzēt šo atbalsta politiku ilgtermiņā."
Par demogrāfiju runā tad, kad jau sācies "ugunsgrēks"
10.Saeimas centienus runāt par demogrāfijas problēmu valstī "Māmiņu kluba" vadītāja vērtē pozitīvi, lai gan piebilst, ka tas sācies tikai tad, kad jau bija, runājot viņas vārdiem, izcēlies ugunsgrēks. "Notika dažas sēdes, uz kurām mūs neviens īpaši neaicināja, tāpēc grūti spriest, kas tur iekšā notika."
"Mazliet dīvaini liekas tas, ka 2009.gadā māmiņu algas neaizstāvēja ne [toreizējais labklājības ministrs] Uldis Augulis, ne Valdis Zatlers un šī sistēma tika likvidēta ar vieglu roku un vecākiem tagad vispār nav iespējas saņemt pabalstus. Šobrīd, risinot šīs problēmas, nāksies iztērēt daudz vairāk līdzekļu, nekā toreiz ietaupīja," uzskata vecāku organizācija pārstāve.
"Jaunie un potenciālie vecāki no nākamās Saeimas vēlētos sagaidīt ļoti stingru atbalsta politiku, kas darbojas ilgtermiņā. Pie mums ir tā – kā jauna valdība, tā viss pazūd. Šādos nestabilos apstākļos nav iespējams nekāds demogrāfijas uzplaukums."
Jaunie vecāki nejūt ilgtermiņa pabalstu, jo ministri mainās bieži un nav iespējams izveidot normālas sadarbības attiecības. "Vienu dienu viņš (domāts Uldis Augulis – red.) ir labklājības ministrs, otru – satiksmes ministrs. Nu ko var gaidīt."
