Miks Ozoliņš par vīriešiem, seksu un pašpārliecību (12)

Daudzi uzskata, ka tavs seminārs – «Kā trīskāršot vienas nakts sakaru skaitu» izgāzās...

Rīkojot semināru pieļāvu domu, ka rezultāts būs tieši šāds. Ir divi varianti vai nu Latvijas vīriešiem ar pašpārliecību viss ir kārtībā, vai šāda tēma ir jāstudē mājās vienatnē. Savā «Facebook» profilā saņēmu daudzas vēstules saistībā ar semināru, cilvēki vēlas, lai informācija būtu pieejama internetā. Tas ir veids kā vīrieši vēlas izglītoties, tas ir saprotams. Nav runa tikai par latviešiem, arī Amerikā šādu informāciju cilvēki labprātāk studē internetā.

Vai neesi apsvēris domu mācīt vīriešiem kā iegūt sievietes, izmantojot internetu?

Es to jau daru Amerikā. Man zvana daudz vīrieši no dažādām Latvijas vietā, es viņus privāti apmācu izmantojot «skype» programmu. Reizi nedēļā sazvanāmies, pārrunājam lietas un vīrietis dodas ārā viens, lai iegūtu vēlamo sievieti.

Neesi domājis par grāmatas izdošanu, lai tādā veidā palīdzētu vīriešiem iegūt pašpārliecību un seksu?

Grāmata ir viens no četriem pamatveidiem, kādā veidā dalīties ar informāciju, ja esi eksperts kādā no jomām. Pārējie veidi ir semināri, interneta kursi, privātā apmācība. Esmu ķēries klāt visam, tikai ne grāmatai. Saprotu, ka vieglāk ir noskatīties četru minūšu video, kur visa informācija izklāstīta koncentrēti, nevis lasīt grāmatu. Parasti uzrakstu seminārus, tad to informāciju pārveidoju video formātā.

Ir cilvēki, kuri domā, ka tev nav tik liela dzīves pieredze, lai tu mācītu citiem kā dzīvot?

Lai cilvēki tā domā, tās ir viņu tiesības. Mana pieredze sieviešu jomā ir liela. Lai kļūtu par ekspertu ir vajadzīgas piecsimt līdz tūkstošs stundu, tie ir desmit gadi. Nesaprotu, kāpēc nepadalīties pieredzē, zināšanās? 90% tā ir problēma, ja kāds vēlas no manis mācīties, esmu priecīgs palīdzēt. Neko neuzspiežu, neesmu atbraucis šeit, lai kādam uzspiestu savas domas, viedokli.

Kāpēc savam semināram devi tāda veida nosaukumu?

Es nelieku vīriešiem gulēt ar visām pēc kārtas. Komunikācija ar daudz sievietēm liek palikt labākam, iemācīties nolasīt sievieti. Runājot ar sievieti atrasties noteiktajā vietā un laikā, ne savās domās. Tas palīdz brīdī, kad atradīsi mīlestību, nebremzēt, bet rīkoties.

Kāda ir galvenā atšķirība starp cilvēkiem Latvijā un Amerikā?

Latvijā ir daudz drūmāki cilvēki, priecātos, ja būtu jautrāki. Nevajag «cepties» par lietām, par kurām nav «jācepjas» un jādomā vairāk par savu pašizaugsmi. Diemžēl, mentalitāte un mūsu paaudzes audzināšana liek dzīvot kā kāmītim ritenī, nevis sekot saviem sapņiem. Nevajag domāt par to ko citi domā, ir jānosprauž mērķi un uz tiem jādodas. Vēlētos, lai vairāk cilvēki darītu to, ko vēlas, lai pēc iespējas ātrāk atrod ko vēlas darīt. Galvenais zināt, ka viss ir iespējams tikai mēģinot.

Kāpēc cilvēki iestrēgst «kāmīša ritenī»?

Jo baidās no izgāšanās. Tas ir gluži tāpat kā puisim ir bail pieiet pie meitenes, ja šo problēmu neapkaro tā paliek dziļāka. Arī citās jomās ir tādas pašas bailes, domas par to, ka aizbraucot uz jaunu vietu var kaut kas neizdoties. Esi savas dzīves noteicējs, neviens negrib to, ko vēlies tu, tik ļoti cik tu pats. Ir jāīsteno sapņi, jāizbauda šķēršļu josla un jādzer šampanietis.

Kā tu iemācījies sekot mērķiem un nebaudīties?

Kādreiz biju kautrīgs latviešu puika, piektajā klasē nolēmu nomainīt tenisu pret hokeju. Hokejs man palīdzēja iegūt pašapziņu. Ja sākumā mani uz ielas spēja piekaut visādi Vasjas, tad pēc gada hokejā es spēju stāties pretī. Vienmēr emu vēlējies kaut kas būt, nepagrimt un nebūt klusiņš, tāpēc meklēju variantus kā sevi pilnveidot.

Kā paiet tavas dienas Amerikā?

Kad meita nāca pasaulē, bija jāsaņemas, atradu darbu. Bija grūti pieņemt to, ka jādara darbs, ne no manas jomas, jo desmit gadus pelnīju naudu darot tikai to, kas man patīk. Strādāju apdrošināšanas kompānijā, darīju biroja darbu. Pēc pāris mēnešiem nespēju izturēt šādu darbu, paskatījos uz visu no citas puses, sapratu, ko varu iegūt. Saņēmos un apgādāju ģimeni ar patstāvīgiem ienākumiem, lai manas meitenes var sēdēt mājās.

Kā ar sapņu piepildīšanu?

Sapratu, ka ja varu nosēdēt astoņas stundas dienā pie datora palīdzot realizēt svešus sapņus, tad tikpat labi varu veltīt enerģiju savējiem. Agrāk man patika tāds «plezīra» dzīvesveids, kad celies pēc pulkstenis divpadsmitiem. No jaunā gada sapratu, ko vēlos izdarīt, ka vēlos uzfilmēt savu šovu, palaist internetā jaunu apmācības programmu. Visu laiku kaut ko darīju strādāju un pilnveidojos. Aizgāju no darba, sāku veltīt laiku saviem projektiem.

Kā pavadi brīvo laiku?

Pavadu kopā ar meitenēm. Kļūstot par vecākiem neapstājas dzīve, daudz ko darām kopā, ja vēlamies iet izklaidēties, atstājam meitiņu pie Kimas radiem un ejam nakts dzīvē. Bērns nenozīmē, ka esi iesūnojis.

Kādā valodā tu sazinies ar savu meitiņu?

Ar meitu sazinos latviski, kad to daru angliski Kima mani sit, saka, lai runāju latviešu valodā. Teicu, ka vēlos, lai arī viņa saprot joku, ko saku mazajai, viņa vienalga man neļauj runāt angliski, jo arī pati vēlas iemācīties latviešu valodu. Ar meitiņu sazināmies angļu un latviešu valodās, ir doma lūgt mammai, lai viņa runā ar mazo krieviski. Tas ir veids kā jau no bērnības iemācīties daudz valodas.

Nejūties dīvaini pēc tik ilga pārtraukuma atkal atrasties Latvijā?

Dīvaini jūtos tāpēc, ka ir pagājis ilgs laiks, bet sajūta tāda it kā aizvakar būtu bijis Latvijā. Tas tāpēc, ka pirms pāris mēnešiem izmantojot portālu «Google», vedu Kimu virtuālajā ceļojumā pa Āgenskalnu, Čaka ielu, Ziedoņa dārzu.

Kas bija pirmās lietas, ko parādīji Kimai?

Iepazīstināju ar ģimeni, savu tēvu, vecotēvu, brāli. Uz «Lido» aizbraucām, par nacionālajiem ēdieniem runājot, viņa jau bija pazīstama ar mūsu virtuvi, jo Bruklinā ir krievu veikaliņi, kuros pērkam ēdienus, kuri man ir tuvi. Kimai ļoti garšo «Kārums» sieriņi. Vēlos viņu uz laukiem aizvest, parādīt, kur esmu pavadījis vasaras, pirtī ieiesim, pie jūras dosimies. Arī turēties neesam bijuši, bet ir doma aiziet.

Vai esi romantisks vīrietis?

Man patīk darīt to, ko vēlas sievietes. Ja esi vecis, tu esi līderis, tev jābūt tādam kā amerikāņu kalniņi, neprognozējamam, jāparāda kurš ir līderis. Man ir daudz draugi, kuri pazaudējuši meitenes tieši tāpēc, ka ir iekļuvuši draugu zonā. Ir jāizsaka piedāvājumi, nevis jājautā ko viņas vēlas darīt. Ir jāprot pārsteigt, jāparāda kreatīvisms.

Kā tu iepazinies ar Kimu?

Tajā dienā man neko nevajadzēja, braucu mājās ar metro no Vārda dienas ballītes. Pamodos vienā vietā, vakarā biju citā, ballītē biju ieguvis visu, kas jebkuram džekam liek justies laimīgam. Braucu uz Bruklinu un ieraudzīju viņu, mēs saskatījāmies, viņa izkāpa un man iekšā bija sajūta, ka ir jākāpj ārā. Izkāpu pēdējā mirklī un mēs iepazināmies.

Tev ir jau bērns, tu dzīvo kopā ar mīļoto, nav doma precēties?

Mani apmierina iespēja padzīvot kā pārim, būt saderinātiem. Protams, Kima kā jau visas sievietes vēlas kāzas, ne tik ļoti statusu, bet pašu pasākumu, kleitu. Kad nolemsim precēties, iespējams nāksies precēties divās valstīs. Pateicu Kimai, ka Latvijā kāzas svin trīs dienas, viņa arī vēlas šādas kāzas. Jāsakrāj naudiņa, lai varu ideālāko vietiņu noīrēt. Man ir lieliskas attiecības, man ir sieviete, kura mani atbalsta, priecājas par to, ko daru.