Aktrise Mirdza Martinsone joprojām vīriešu mīlēta un topā Krievijā (8)

Šovasar dažās krievu filmās Mirdzai Martinsonei vēl paredzētas dažas filmēšanās, kas notiek tepat Rīgā. «Tie nav lielie projekti. Viens ir seriāls un viena mākslas filma, kuros jāfilmējas. Jādara ir un ir jāstrādā,» nosaka izcilā latviešu aktise. Viņa krievu seriālos un filmās runā krievu mēlē, un viņas lomas nedublē krievu valodā.

Vaicājot, vai aktrise ļoti bieži saņem no Krievijas piedāvājumus filmēties seriālos un filmās, viņa atklāj, ka pēc Padomju Savienības sagrūšanas bijis viens tukšais posms. «Tad nebija ne kino, ne kas, bet nu jau pamazām sāk atgūties,» viņa atzīst. Aktrise ik pa laikam saņem kādu darba piedāvājum no Krievijas un priecājas, ka tiek aicināta filmēties.

Salīdzinot, kā kādreiz filmēja kino un tagad, aktrise teic: «Tagad ir tik šausmīgi steidzīgs un reizēm paviršs laiks. Un katra epizode jānofilmē arvien ātrāk un ātrāk – «action, astion». Un tikai dod uz priekšu un nav tāda dziļuma. Savulaik filmas veidoja ilgāk, bet veltīja tam vairāk laika un iedziļināšanās. Operatori vispār bija mākslinieki, un kā viņi uzstādīja gaismu, lai būtu skaists tuvplāns! Operatori burtiski dienu strādāja, lai atrastu labāko rakursu. Tagad viss notiek ātri.»

No pēdējā laika kino darbiem aktrisei spilgtā atmiņā ir palicis pēdējais astoņu sēriju seriāls «Mans vienīgais grēks», bet no senajām filmām viennozīmīgi pa priekšu iet «Mirāža». «Kā saka, tā ir mana birka!» piebilst aktrise.

Ne velti Mirdza savulaik ar Džinnijas Gordones lomu detektīvfilmā «Mirāža» kļuva par Padomju Savienībā populāru un vīriešu mīlētu aktrisi. «Man joprojām nāk klāt vīrieša cilvēki Maskavā uz ielas un saka: «Jūs bijāt mana mīla! Un ko man vairāk vajag!? Jā, es nesen biju Maskavā un braucu ar metro. Kāds vīrietis man pienāk klāt un lūdz autogrāfu, bet nav, kur to ierakstīt. Vīrietis izņem savu pasi, un es parakstījos pasē. Tā ka es tagad viņam braucu līdzi visur, kur vien viņš dodas. Tā atsaucība ir ļoti liela. Viņi atceras, it sevišķi krievu cilvēki. Es arī biju kino festivālos citās Krievijas pilsētās, un mani atceras cilvēki. Viņi nāk klāt un mīl mani. Man patīk, ka pie manis pienāk un aprunājas. Es netaisu no sevis nepieejamo!»

Aktrise šovasar vairāk laika gribētu veltīt atpūtai pie jūras. «Taču tā īsti nesanāk! Kad aizbraucam ar bērniem uz pludmali, bērni man saka: «Mammu, visi uz tevi skatās, zini ko, iesim projām.» Tādēļ, ja gribu aizbraukt atpūsties, tad man jābrauc uz visattālāko pludmali, jo negribas visu laiku būt uz skatuves. Gribas arī krūšturi novilkt uz pasauļoties pa pliko!»