No tā dēvētā «Latvenergo» amatpersonu kriminālprocesa izdalītajā lietā par kukuļu ņemšanu no starptautiskās enerģētikas kompānijas «Alstom» Zviedrijas atzara prokuratūrai nav izdevies pierādīt bijušā «Latvenergo» prezidenta Kārļa Miķelsona vainu, tāpēc apsūdzība viņam šajā epizodē nav celta, šodien raksta žurnāls «Ir».
Saskaņā ar prokuratūras celto apsūdzību «Latvenergo» bijušais viceprezidents Aigars Meļko no «Alstom» grupas kopumā kukuļos saņēmis 444 500 eiro (311 150 latus), visu skaidrā naudā. «Alstom» epizodē apsūdzība uzrādīta vēl vienai «Latvenergo» amatpersonai - nu jau bijušajam uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, kurš kukuļos esot saņēmis 183 000 eiro (128 100 latus). Savukārt uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājs Andrejs Livanovičs apsūdzēts par kukuļu došanu.
Žurnāls «Ir», atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta, ka Meļko, būdams aizturēts ar kukulī saņemtu skaidru naudu, izmeklētājiem sacījis, ka nezina, kā šīs banknotes uzradušās viņa automašīnā, jo braucamais pirms tam vairākas dienas bijis atstāts lidostas autostāvvietā.
No avotiem tiesībsargājošajās institūcijās «Ir» kļuvis zināms, ka Livanoviča datorā atrasta tabula, kurā atspoguļots, kā sadalīta no «Alstom» konsultāciju līguma saņemtā atlīdzība. Viena no pozīcijām tabulā bijusi pārējo apsūdzēto iniciāļi, un sākotnēji Livanovičs ārpus protokola Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem arī atzinies kukuļošanā. Tāpat kukuļošanas pierādīšanai kalpojot liecinieku liecības un telefonsarunu ieraksti, bet pēdējo maksājumu saņemšana fiksēta videoierakstos.
Turpretim «Latvenergo» bijušajam prezidentam Miķelsonam «Alstom» epizodē apsūdzība nav celta. Prokurors Māris Leja, kurš uztur valsts apsūdzību šajā lietā un ir izbeidzis kriminālprocesu pret Miķelsonu, žurnālam «Ir» skaidro, ka Miķelsona saukšanai pie atbildības trūkst pierādījumu. Minētajā Livanoviča tabulā viņa vārda nav bijis, liecības par viņa saistību ar šiem kukuļiem nav sniegusi neviena pratinātā persona, uz Miķelsona kratīšanā izņemtajām naudaszīmēm arī nav atrasti kukuļdevēja pirkstu nospiedumi vai DNS pēdas.
Par bijušā «Latvenergo» prezidenta saistību ar «Alstom» lietu signalizējušas vairākas elektroniskā pasta vēstules un telefonsarunas, bet, pēc Lejas vērtējuma, tās tikai rada «vājas aizdomas» un nav pietiekams pamats, lai ar apsūdzību ietu uz tiesu.
Par to, ka Miķelsons vismaz zinājis par «Alstom» maksājumiem, liecina KNAB ierakstīto telefonsarunu fragmenti, kurus pērn nopludināja bijušais KNAB izmeklētājs Ruslans Balakleiskis. No šīm portālā «Pietiek.com» publicētajām sarunām noprotams, ka «Alstom» maksājums konsultanta Livanoviča firmai 2010.gada pavasarī kavējies. Kad tas beidzot saņemts, Livanovičs ziņojis Miķelsonam, ka pilnā apmērā «esmu saņēmis to, ko jau biju necerējis saņemt no mana bijušā darba devēja». «Ak, Dievs!» atbildot iesaucies Miķelsons.
Pēc tam Livanovičs lūdzis Miķelsonu, «ja nu var, tad viņus [»Alstom«] tiešām tā brīvāk palaist vaļā» un pastāstīt «Aigaram par mana bijušā darba devēja lielo varonību», un, «ja pēkšņi Gunārs nāk ar kādām samiernieciskām iniciatīvām, lai tavs kolēģis nesāk uz viņu brēkt un bremzēt». Pirms tam Livanovičs informējis Miķelsonu, ka par maksājuma saņemšanu pastāstījis «Gunāram» un lūdzis, «lai viņš kļūst ļoti draudzīgs un konstruktīvs». Var pieņemt, ka abi runā par šajā lietā apsūdzētajiem Meļko un Cvetkovu, raksta «Ir», piebilstot, ka Miķelsons telefonsarunā prasīto arī apsolījis.
Pats Miķelsons žurnālam «Ir» atzīst, ka KNAB aizturēšana 2010.gada vasarā izmainīja viņa dzīvi, tomēr bijušais «Latvenergo» prezidents uzskata, ka tas jebkurā gadījumā bija liels pārpratums. Par kolēģu faktisko lomu šajā lietā viņš gan neesot informēts. «Nezinu, nezināju, un domāju, ka tas arī ir kaut kādā veidā pārpratums, ka viņš [Meļko] ņēma naudu no «Alstom«. Es par to neesmu pārliecināts,» žurnālam «Ir» saka Miķelsons.
Jautāts, kāpēc Livanovičs viņu informējis par maksājuma saņemšanu no «Alstom», Miķelsons atbild, ka šādu sarunu neatceras. «Nevienā brīdī negribu teikt, ka tā ir mana saruna ar viņu. Sarunas mēs mākam likt kopā šajā tehnoloģijā, piedodiet, tīneidžeri to dara.» Mierizlīguma sarunas ar «Alstom» viņš gan atceras, taču neuzskata tās par neko īpašu. Visu «Latvenergo» amatpersonu kriminālprocesu viņš no sākta gala uzskata par politisko pasūtījumu.
Kā ziņots, jūnijā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izskatīšanai Rīgas rajona tiesā nodeva lietu, kas 27.martā tika izdalīta no tā dēvētā «Latvenergo» kriminālprocesa.
Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, izdalītajā lietā apsūdzības celtas trim personām par kukuļošanu saistībā ar AS «Latvenergo» rīkoto konkursu «Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija». Vienai personai apsūdzība celta par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet divām personām - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.
Saskaņā ar celto apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai AS «Latvenergo» rīkotajā konkursā «Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija - iekārtu iegāde» uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums.
Tāpat kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no «Latvenergo» amatpersonu puses būtu labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un lai tiktu pieņemti šim uzņēmumam labvēlīgi lēmumi. Kopējais kukuļa apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati, liecina apsūdzība.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, iekams tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Konkrētajā lietā celto apsūdzību pamatotība būs jāpārbauda tiesai.
Kā apstiprināja Rīgas rajona tiesā, šajā lietā uz apsūdzēto sola būs jāsēžas kādreizējam «Latvenergo» viceprezidentam Meļko, uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Cvetkovam un biznesa konsultantam Livanovičam. Pirmā tiesas sēde paredzēta šā gada 21.oktobrī.
Kā ziņots, tā dēvēto «Latvenergo» amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp «Latvenergo» prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu.
Pērn rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu «Latvenergo» realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.
KNAB uzskata, ka nu jau bijušās «Latvenergo» amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.
