Mārupīte apliecina atbildīgo dienestu pieredzes trūkumu

Jārunā par drošības paaugstināšanu

Pēc Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, noliktavas atbilda visām normām, taču pašlaik ir jārunā par drošības nosacījumu paaugstināšanu šādos objektos.

"Drošības nosacījumi ir salīdzinoši augsti. Tiek rūpīgi strādāts, un uzņēmumi tiek kontrolēti. Protams, diskusijas vienmēr ir bijušas un būs. Šāda veida negadījumi tās rosina. Analizēsim rīcību tūlīt pēc ugunsgrēka. Šādas vietas ir aprīkotas ar signalizāciju, jādiskutē, vai tām tomēr nav vajadzīga apsardze uz vietas. Jāapzinās, ka šādi gadījumi ir un būs - mēs varam tos tikai samazināt līdz minimumam," sacījis Jasinskis.

Iedzīvotājus neinformē

Veselības inspekcijas (VI) vadītājs Egils Harasamjuks Latvijas Radio šorīt sacīja, ka noteikti ir jāpiestrādā pie atbildīgo dienestu rīcības šādos gadījumos.

Uz jautājumu, vai šajā ekoloģiskās katastrofas gadījumā tika izmantota iedzīvotāju apziņošanas sistēma, sirēnas vai tamlīdzīgi, Harasamjuks ar atbildi vilcinājās: "Acīmredzot ir pie kā piestrādāt. To analizēsim pēc šā negadījuma."

Jau ziņots ka jautājums par iedzīvotāju apziņošanu ārkārtas situācijās aktualizējās 2005.gadā, kad Valmieras iedzīvotājiem pēc gāzesvada avārijas pirmās stundas pēc gāzes noplūdes sākuma nebija nekādas informācijas, kā rīkoties. Cilvēki, sajūtot gāzes smaku un troksni no avārijas vietas, mašīnās paniski steidzās pamest Valmieru. Izdzirdot trauksmes sirēnu, daudzi ieslēdza radio un televizorus, taču informāciju par to, kas notiek un kā rīkoties, nesaņēma. Toreiz policija noorganizēja iedzīvotāju informēšanu ar skaļruņu palīdzību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests toreiz atzina, ka iedzīvotāju apziņošanas kārtībā ārkārtas situācijās ir nepilnības.

Harasamjuks šorīt skaidroja, ka VI atbildība šādās situācijās esot izvērtēt iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un sniegt rekomendācijas, kā rīkoties. Parasti šādās situācijās darbojas pašvaldību ārkārtas situāciju komisijas, kurās deleģēti arī VI pārstāvji.

Ugunsdzēsēji nezināja, ko viņi dzēš

Harasamjuks sacīja, ka situācija noteikti tiks analizēta, kad tiks saņemti analīžu rezultāti par vidē nonākušajām ķīmiskajām vielām, to daudzumu. Atklāts un analizējams ir jautājums, kāpēc ugunsdzēsēji nezina, kas atrodas objektā, ko viņi dzēš.

Pašlaik firma, kuras noliktavā izcēlās ugunsgrēks, ir pārvedusi savus serverus uz citu vietu, lai iespējami īsākā laikā veiktu inventarizāciju un varētu precīzi noteikt vidē nonākušo vielu daudzumu un sastāvu, piebilda VI vadītājs.

Aicina būt piesardzīgiem

Tikmēr VI joprojām aicina Mārupītes apkārtnes iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neiesaka izmantot vietējo aku un dziļurbumu ūdeni uzturā un sadzīves vajadzībām. Plašākas rekomendācijas VI varēs sniegt tad, kad būs noteikts precīzs piesārņojuma sastāvs.

Pašlaik ir risks, ka cilvēkiem varētu rasties gremošanas sistēmas traucējumi. Ja iedzīvotājiem ir mazākās aizdomas par veselības problēmām, nekavējoties jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, sacīja VI vadītājs.

Kā skaidroja Jasinskis, pašlaik atklātā vidē ķīmiskās vielas vairs nenokļūst. Ja šajās dienās normāli lītu lietus, divu trīs nedēļu laikā dabas pašattīrīšanās rezultātā situācija kļūtu normāla. Ir grūti runāt par kaut kādu filtru vai citu vielu lietošanu, jo trūkst līdzīgu situāciju pieredzes, iepriekš atstrādātu gadījumu.

Ķīmisko vielu kokteilis

Sastāvs ir dažāds. Fosfors, mazgāšanās līdzekļos - hlororganiskie savienojumi, nātrija hidroksīds, sārmi, skābes, taču koncentrētā veidā. Koncentrātu nokļūšana ūdenī nozīmē, ka tie pakāpeniski šķaidās. Nokļūstot krastos, tie uzkrājas, bet lietus laikā skalojas. Tiem ir jāatšķaidās, līdz ūdeņi atgūs tos parametrus, kas atbilst normāliem upju ūdeņiem.

Šajā noliktavā glabājās arī spirti, ķīmisko vielu apjoms kopā - mazāk par 50 tonnām.

Kā ziņots, pēc nakts ugunsgrēka biroja ēku kompleksa "Baltais vējš" angārā, kas atrodas Rīgā, Ulmaņa gatvē 119, Mārupītē nokļuvušas bīstamas vielas.