Latvija piedāvā politisko patvērumu Snoudenam?

2012.gada Nobela prēmijas laureāti par demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanu pasaulē - Eiropas Savienība vilcinās sniegt politisko patvērumu ASV pilsonim, jo, pateicoties viņam, uzzinājām, ka ES tuvākie «draugi» ASV mūs ilggadēji izspiego. Vai Edvards Snoudens melo, tāpēc novērsāmies? Atbilde uz šo jautājumu ir iemesls, kādēļ neviens Latvijas politiķis, ne opozicionārs, ne valdības ministrs, nepaudīs atbalstu demokrātijas pamatvērtībām publiski.

Zināt ir kaitīgi

♦ Vai ASV valdība atzina, ka izspiegojusi savus «draugus» - Eiropas Savienības valstis? Fakts.

♦ Vai Edvarda Snoudena iegūtā informācija ir manas, tavas, mūsu sabiedrības interesēs, tādēļ bija un vienmēr ir jādara publiska? Neapšaubāmi!

♦ Vai tādēļ Eiropas Savienībai ir jāsniedz patvērums Edvardam Snoudenam? Loģiski!

♦ Vai mēs (ES) tā darīsim? Protams, nē!

Vai tādēļ, ka Snoudens melo? Nē! Mēs novērsāmies, jo viņš atklāja patiesību!

Jo vairāk spiegošanas fakti nāk gaismā, jo grūtāka šķiet sadarbības perspektīva ar mūsu draud(z)īgo partneri, it sevišķi pirms ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma, kas var kļūt par lielāko divpusējo līgumu pasaules vēsturē. Tiesa, nav šaubu, ka «Snoudena incidents» sarunu iznākumu neiespaidos.

Edvards Snoudens lūdza patvērumu 21 valstij, tai skaitā arī Krievijai. Dažas dienas vēlāk viņš tomēr pārdomāja, jo brīvās Eiropas aizstāvim caram Putinam bija (citas) intereses: ja Snoudens nepārtraukšot publiskot ASV slepeno informāciju, tad, angliski pārfāzējot, Putin will Pussy riot Snouden's ass.

Edvarda Snoudena politiskā patvēruma lūgumi nav sasnieguši dzirdīgas ausis Eiropā, ES valstīm atrunājoties, ka patvēruma prasītājs fiziski neatrodas viņu teritorijā. Paradoksāli, kopš PSRS sabrukuma Eiropas valstīm ir svarīgi, kurš likums un kādā interpretācijā tiek piemērots, lai politiskajam patvērumam rastu leģitīmu pamatojumu un šādus lūgumus izpildītu.

ASV disidents ir lūdzis patvērumu arī sešām vārdā nenosauktām valstīm. Latvija nav starp tām atrodama. Bet varētu būt gan, jo arī mēs par visām varītēm gribam tiesāt Ilmāru Poikānu (zināms arī kā Neo). Par to, ka viņš atklāja «slepenu» informāciju, ko sabiedrībai bija un vienmēr būs tiesības zināt, - amatpersonu atalgojumus. Vai Poikāns ir atbildīgs, cik tolaik saņēma amatpersonas? Nē. Viņš publiskoja datus, kas VID nekompetences dēļ bija brīvi pieejami un publiski. Un tādēļ dažiem Iekšlietu ministrijā un acīmredzot arī prokuratūrā šķiet, ka Poikāns ir ļaundaris un ir jāsoda. Bet tikai Poikāna uzdrīkstēšanās dēļ mēs uzzinājām, ka sabiedrībai ilgstoši tika melots.

Eiropas Savienība (ES) nav pelnījusi Nobela prēmiju

Amerikāņu tiesībsargājošās iestādes ar ASV valdības un Lielbritānijas atbalstu sistemātiski pārkāpušas Eiropas Savienības valstu suverenitāti un turpina to darīt, jo mēs (ES) nepretojamies – nupat Francija piespieda Bolīvijas prezidenta lidmašīnu nosēsties Vīnē, jo «bijušas aizdomas» par Edvarda Snoudena atrašanos lidmašīnā...

ES augstākās amatpersonas drosmīgi nosoda ieslodzīto spīdzināšanu Gvantanamo, bet tikai pēc notikuša fakta. Cīnīties par vērtībām, kuras vārdos uzskatām par svētām un neapstrīdamām, mēs neesam gatavi. Edvardam Snoudenam nokļūstot ASV, viņu gaida Wikileaks «autora» ASV karavīra Bredlija Meninga liktenis - iespējams mūža ieslodzījums vai pat nāvessods par «valsts nodevību».

Eiropas Savienību un arī Latviju kā vienu no ES valstīm tagad varam godpilni ierindot blakus tādam Nobela miera prēmijas ieguvējam kā bijušais ASV Nacionālās drošības padomnieks Henrijs Kisindžers, kura «slavenā» dubultmorāle ir šodienas ASV un ES politikas tiesiskais ietvars un atzīts standarts.

Latvijas eiro laikmets vienlaikus ir ES norieta sākums

ES kā demokrātisku valstu brīvprātīga savienība nekļūs par nopietnu pasaules lielvaru, ja ar darbiem nevaram apliecināt, ka amerikāņa Tomasa Džefersona aizstāvētās cilvēktiesības mēs turam tikpat augstu, cik Džefersona dzimtene ASV politisko izdevīgumu un savas ekonomiskās intereses.

ES politiķiem der atcerēties – nav iemesla vainot ASV, ka mēs (ES) esam politiski neizlēmīgi un vāji. Nesniedzot Edvardam Snoudenam politisko patvērumu kādā ES valstī, paši esam sevi ievainojuši. Un to izmantos gan ASV, gan Krievija, gan Ķīna un citi. Pakļauties ASV spiedienam un nosēdināt ES demokrātijas lidmašīnu Vašingtonā var šķist svarīga uzvara kaujā. Bet zaudējums karā.

Uz augšu