Dažkārt vecāki, izvēloties dzērienus bērnu ballītei, dod priekšroku kvasam, jo domā, ka tas ir veselīgs dzēriens. Taču Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis sarunā ar portālu TVNET uzsvēra, ka kvasā ir ļoti daudz cukura, un tādējādi var radīt lieko svaru. Ja kvasu lieto par daudz, tas var būt pat kaitīgs veselībai.
Kvass var būt labs tikai vienā gadījumā - ja daudzus kilometrus noskrējis cilvēks, pēc lielās fiziskās slodzes izdzer vienu krūzīti šī saldā dzēriena.
Taču, ja bērns visu dienu pavada karstā jūrmalā un pēc tam izdzer divlitru plastmasas pudeli, uz kuras rakstīts par seno laiku kvasu, šis dzēriens pilnīgi noteikti ir kaitīgs bērna veselībai.
Ārsts uzsvēra, ka kvass nedzesē slāpes. Tas tikai pastiprina vajadzību pēc dzeršanas.
Saldinātie dzērieni veicina apaļumu
Ļoti lielā cukura daudzuma dēļ pats Apinis kvasu nelieto un neiesaka to iegādāties arī citiem cilvēkiem, it īpaši bērniem.
Saldinātie dzērieni ir viens no iemesliem, kādēļ mēs lēnām pārvēršamies par resnu nāciju,
Apinis brīdināja un kā otro apvelšanās cēloni minēja pārāk lielo saldumu daudzumu ikdienas uzturā. "Tas mani ļoti satrauc."
Viņš kvasu nerekomendēja arī kā bērnu ballītes dzērienu. Vecāki rīkotos labāk, ja atvasēm nopirktu sulas, ūdeni vai pat aukstās tējas, kurās ir mazāk cukura nekā kvasā. Kvasā ir 12-18% cukura. "Tas ir ļoti salds dzēriens. Brūnās limonādes vienmēr ir saldākas par gaišajām."
Kvass no kvasa atšķiras
Ārstu biedrības vadītājs arī norādīja uz dažādas kvalitātes kvasiem. Viens dzēriens ir īstais kvass - raudzēts no maizes, nevis iesala vai iejavas. Savukārt
otrs dzēriens ir salds ūdens, kurā izšķīdināts pulverītis ar kvasa garšu un smaržu.
Par tā ķīmiskumu liecina arī tas, ka dzēriens, pildīts pudelēs, var glabāties ilgu laiku nesapelējis un nesabojājies.
Ja, neskatoties uz augsto cukura līmeni, saimniece izvēlas viesus cienāt ar kvasu, tad vajadzētu izvēlēties īsto kvasu, nevis dzērienu, kurā patiesībā no kvasa ir tikai smarža. Vislabākais būtu paštaisīts kvass.
Līdzīgi kā ar dažādas kvalitātes kvasiem un tā dzērieniem, ir arī ar alu, krējumu un citiem pārtikas produktiem. Pircējiem pieejams gan alus, gan tā izstrādājums. Tāpat veikalā nopērkams krējums un tā izstrādājums.
Apinis arī atgādināja, ka
kvasā ir nedaudz alkohola. Tas gan nepārsniedz 1%.
"Īsts kvass nav bez alkohola."
Kā uz Latviju atnācis kvass?
Apinis stāstīja, ka kvass Latvijā ienācis no slāvu kultūras jau 4.-8.gadsimtā. Līdz 17.gadsimtam kvasu Krievijā dzēra vairāk par vodku. Arī tagad kvasu lieto ļoti daudz slāvu izcelsmes cilvēku, tostarp sievietes, bērni un vecie ļaudis.
Tā kā Latvijā ir daudz slāvu izcelsmes cilvēku, "kvass Latvijā ir neatņemama kultūras un sadzīves sastāvdaļa".
Nostalģiskas atmiņas
Ar kvasu Apinim saistāt arī Padomju laika atmiņas. Tad lielās, dzeltenās kvasa mucas uz tirgošanās vietu atveda "gaziks".
Lielo kvasa glāzi varēja baudīt par piecām kapeikām, bet mazais bija pieejams par trim kapeikām. Tajos laikos nebija nekas neparasts, ja kvasa mucā varēja redzēt tārpus. Taču šāds dzēriens bija veselīgāks par par daudziem tagad nopērkamajiem, kuriem pievienotas dažādas E vielas.
Kvasu izvēlas katrs piektais
Arī portāla TVNET un "Snapshots" aptaujā jūnijā jautājām par dzērienu, ko Latvijā lieto slāpju dzesēšanai. Izrādās, ka absolūts līderis karstā laika slāpju remdētāju topā ir ūdens – to lieto vidēji 79% aptaujāto. Aptuveni trīs reizes retāk (25% gadījumu) slāpju remdēšanai tiek izmantota tēja, 22% dzer sulu, bet
katrs piektais slāpes veldzē ar kvasu.
Vīrieši kvasu dzer biežāk
Diezgan būtiskas atšķirības dzērienu izvēle ir vērojamas starp dzimumiem – sievietes ( 86%) ievērojami biežāk nekā vīrieši (73%) karstuma slāpes mazina, padzeroties ūdeni. Tikmēr vīrieši teju divas reizes biežāk (25%) nekā sievietes slāpes remdē ar kvasu, bet 4,5 reizes biežāk (18%) nekā sievietes (4%) šim nolūkam lieto alu vai citu alkoholisku dzērienu. Stiprajam dzimumam arī biežāk raksturīgi šādos gadījumos lietot sulas (25%), limonādes (21%) un tēju (28%).
Sulu lietošana slāpju remdēšanai biežāk raksturīga jauniešiem, bet, pieaugot respondentu vecumam, tās patēriņš samazinās. Rīdzinieki biežāk nekā laukos un mazpilsētās mītošie slāpes remdē ar ūdeni (86%) un kvasu (29%). Kvass un tēja ir vairāk iecienīti krievu vai citas tautības pārstāvju vidū – tos lieto attiecīgi 24% un 35% citu tautību pārstāvji pretstatā 16% un 19% latviešu.
