Kino "Palladium" vēsturē jauna lappuse - koncertzāle

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Kā viena no pirmajām "Palladium" koncertzāles programmā izziņota Annas Kalvi uzstāšanās 15.oktobrī

FOTO: publicitātes

Savulaik populārais kinoteātris "Palladium" līdz ar rudens atnākšanu būs pārtapis par koncertzāli, kādu Rīgas un citu pilsētu mūzikas cienītāji gaidījuši ilgi. Šī būs vieta, kur turpmāk uzstāsies mūziķi, kuri kvalitātes ziņā ir cienīgi atrasties blakus "arēnas" māksliniekiem. Skatuves atklājēja, romantiskā dziesminieka Džeimsa Blanta (James Blunt) uzstāšanos, viens no šīs vietas idejas autoriem, Ģirts Majors sauc par izņēmumu. "Palladium" ikdiena būs jaunie un vidēja mēroga ārzemju, kā arī pašmāju izpildītāji.

Kinoteātris "Palladium" dzīvojamajā ēkā tika izveidots 1913.gadā un līdz tā slēgšanai jaunās tūkstošgades sākumā, bija viens no cienījamākajiem galvaspilsētā. Varbūt ne tik smalks kā "Kino Rīga", bet vienmēr pietiekami aktuāls. Ap 2006.gadu ēkas telpās tika uzsākta vērienīga naktskluba būvniecība, taču tas tā arī nepiedzīvoja savu atvēršanu.

Pret "Palladium" vēsturi izturas ar cieņu

Deju kluba dizaina vārdā likvidēja daudz no kādreizējā kinoteātra interjera. Jaunās koncertzāles veidotāji pret "Palladium" telpu vēsturi izturas ar pietāti, darot visu iespējamo, lai saglabātu veco stilistiku un sajūtu. Tie, kuri šeit kādreiz nākuši skatīties filmas, to noteikti pamanīs, uzskata "Positivus" grupas pārstāvis Ģirts Majors. Koncertzāles projekts tiek veidots kopā ar apskaņošanas un gaismas firmu "GaCo", kā arī Vecrīgas bāra "I love you" īpašnieku Uldi Pabērzi.

"Latvijas koncertzāles ir pietiekami klišejiskas un vienkāršas. Šeit no katra leņķa, no katra augstuma uz skatuvi paveras pavisam citādāks skats,"

pirmajos iespaidos ar TVNET dalās Majors. Viņaprāt viena no lielākajām "Palladium" priekšrocībām ir zāles apaļā forma. Tāpat divos līmeņos izbūvēti arī skatītāju balkoni un atvēlētas citas telpas, kurās apmeklētāji varēs uzturēties koncerta vai pasākuma laikā. "Skatuves izmēri, griesti un augstums ļauj tai izskatīties kā lielkoncerta skatuvei. Tā nav iespiesta mazā stūrī," viņš turpina.

Kā viena no pirmajām "Palladium" koncertzāles programmā izziņota Annas Kalvi uzstāšanās 15.oktobrī

FOTO: publicitātes

Ja kādreiz ieeja kinoteātrī bija no Marijas ielas puses, lai novērstu drūzmēšanos uz vienas no satiksmes ziņā dzīvīgākajām Rīgas ielām, ienākšana "Palladium" paredzēta no Pērses ielas puses, bijušās teātra izejas. "Ja uz koncertu nāk 1000 cilvēki un veidojas rindas, tad ērtāk ieiet būs no Pērses, nevis no Marijas ielas, kur pie tam ir trolejbusa pietura," paskaidro Majors. Autostāvvieta ir uz Pērses ielas, kā arī veselas trīs ir uz Dzirnavu ielas.

Koncertu rīkotājiem jāuztraucas tikai par biļešu tirdzniecību

Bez jau izziņotajiem Džeimsa Blanta (James Blunt) un Annas Kalvi (Anna Calvi) koncertiem, "Positivus" pārstāvji ved sarunas ar citiem izpildītājiem un tuvākajā laikā gaidāms koncertzāles grafika papildinājums. Straujāks pasākumu pieplūdums gaidāms pēc tās atklāšanas, kad būs vieglāk runāt arī ar citiem organizatoriem.

"Džeimss Blants ir absolūts izņēmums. Priekš nepilnu divu tūkstošu auditorijas šādas biļešu cenas nebūs ikdiena. Ikdiena būs vairāk šādu koncertu Annas Kalvi tipa mākslinieku līmenī."

Atšķirībā, piemēram, no "Sapņu Fabrikas", kas rīko līdzīga mēroga uzstāšanās, "Palladium" uz vietas būs nodrošināta skaņas aparatūra, garderobe, apsardze – lietas, kas koncertu organizatoriem rada papildus izdevumus. Arī šis ir viens no iemesliem, kas izskaidro, kāpēc tādi izpildītāji kā "Air", Rošīna Mērfija (Roisin Murphy) un Morisejs (Morrissey) Rīgā koncertējuši reti.

Šādi nosacījumi krietni vien atvieglo arī pašmāju izpildītāju lielkoncertu rīkošanu un Majors ar pamatotām cerībām raugās tajā, ka jau pirmajā koncertzāles darbības pusgadā būs vairāki vietējie mākslinieki, kas savus lielkoncertus vēlēsies rīkot tieši šeit.

Uz augšu