Šodien Eiropas Parlamentā Briselē notiks Baltijas ceļa alejas atklāšana. To atklās Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite un EK transporta komisāra Sīms Kallass.
Baltijas ceļa alejas mērķis ir godināt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus, kuri 1989. gadā 23.augustā izveidoja vairāk nekā 600 kilometrus garu cilvēku ķēdi starp trim valstīm, lai apliecinātu savu apņēmību atgūt neatkarību. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ar šo priekšlikumu nāca klajā 2011. gada rudenī notikušajā konferencē par godu Baltijas valstu neatkarības atgūšanas divdesmitajai gadskārtai. Sandras Kalnietes priekšlikumu atbalstīja visi Baltijas valstu deputāti no četrām lielākajām Eiropas Parlamenta frakcijām.
«Baltijas ceļš bija unikāls notikums, kura simboliskā nozīme pasaules tautu brīvības cīņu vēsturē nekad nezudīs. Mūsu tautu sadotās rokas kļuva par tēlu, kas uzspridzināja vienaldzības un noklusēšanas sienu, kas mūs šķīra no brīvās Eiropas un pasaules. Mūsu miermīlīgais protests pret padomju okupāciju dāvāja mums tuvu un tālu zemju cilvēku simpātijas un plašu atbalstu. Es priecājos, ka Baltijas ceļš Eiropas Parlamentā tagad ik dienu būs kā atgādinājums EP deputātiem, darbiniekiem un viesiem par šo cildeno Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēstures lappusi,» uzskata Sandra Kalniete, kura 1989. gadā bija atbildīga par Baltijas ceļa organizēšanu Latvijā. Ar šo pasākumu EP simboliski tiek atzīmēta 25. gadadiena kopš Baltijas valstīs izveidojās plašas tautas kustības, kas parlamentārā ceļā atjaunoja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību.
Turpmāk EP gaiteni rotās tēlnieka Aigara Bikšes veidotā piemiņas zīme «Baltijas valstu liktenis zvaigznēs rakstīts». Tā ir 1,1 metru augsta kodināta kapara plāksne, kuras apakšējā daļā redzami rokās sadevušos cilvēku silueti, kas stāv ar muguru pret skatītāju un veras debesīs. Šie fotogravīras tehnikā veidotie sudrabotie stāvi rada momenta uzņēmuma iespaidu un pastiprina skatītājos klātbūtnes sajūtu. Plāksnes augšējā daļā kā zvaigznes debesīs redzami zeltīti aplīši, kas apzīmē apdzīvotas vietas. Tās savieno zeltīta līnija, kas precīzi atkārto Baltijas ceļa maršrutu. Šis ir A. Bikšes oriģināls atradums, reizē dokumentāls un poētisks tēls, kas Baltijas ceļu it kā pārvērš zvaigznāja. Zem plāksnes angļu, franču, vācu, igauņu, latviešu un lietuviešu valodās ir izvietots uzraksts: «Godinot garāko cilvēku ķēdi Eiropā, Baltijas ceļu, kas 1989. Gada 23. Augustā brīvības vārdā 600 kilometru garumā vienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu.»
Atklāšanas ceremonijā ir aicināti piedalīties Parlamenta deputāti, darbinieki, diplomāti un Beļģijā dzīvojošie baltieši.
