Arī Latvijā, izmantojot speciālu aprīkojumu, teorētiski ir iespējams lasīt privātus e-pastus un citas sarunas internetā, intervijā LTV raidījumam «Panorāma» norāda Latvijas Universitātes (LU) pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš plaši pazīstams kā Neo.
Arī Latvijā iespējama spiegošana internetā (41)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saraksti var lasīt arī kāds trešais
Privātā sarakste elektroniskajā pastā vai draudzīgas sarunas «Skype» – kaut arī tās notiek starp diviem cilvēkiem, pastāv iespēja, ka tās var lasīt arī kāds trešais. «Vai tas tiek darīts arī Latvijā, es nezinu. Tehniski, es domāju, to nav problēmu izdarīt,» saka Poikāns.
Pētnieks ir pārliecināts, ka spiegot internetā var arī bez operatora ziņas. Izmantojot speciālu aprīkojumu, var pievienoties vietai, kur ir liela datu plūsma, protams, apejot interneta pakalpojuma sniedzēju.
«Vienkārši novērojot trafiku, minimums var pateikt, kas, no kurienes, kam pieslēdzies. Daļa ir nešifrēta, daļa šifrēta. Jautājums, vai nešifrēto var atšifrēt, Latvijā tas būtu pagrūti,» skaidro Poikāns.
Viņš arī uzsver – tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka, pat izdzēšot vēstuli savā e-pastā, drošības iestādes var to atjaunot.
Latvijā esot vismodernākās interneta izspiegošanas tehnoloģijas
Joprojām nav arī oficiāli apstiprinātas martā izskanējušās ziņas, ka Latvija ir iegādājusies vismodernākās interneta izspiegošanas tehnoloģijas. Kā norāda Drošības policijā, drošības iestādes rīkojas atbilstoši likumam un nekāda informācija par operatīvajām darbībām internetā netiks sniegta.
Jau vēstīts, ka
pētnieki noskaidrojuši, ka vismaz 25 pasaules valstu valdības izmanto speciālas programmas, lai nelikumīgi izspiegotu savus pilsoņus.
Pārkāpēju vidū ir arī vairākas Austrumeiropas valstis, raksta «New York Times».
Valstu paradumus attiecībā uz interneta izspiegošanu gandrīz gadu ilgā laika posmā analizējuši divi pētnieki - Bils Marczaks no Toronto Munka skolas un Morgans Markis-Boirs no Kalifornijas Universitātes. Viņi atraduši pierādījumus tam, ka 25 pasaules valstu valdības, daudzas no kurām apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos, izmanto programmatūru, kas paredzēta spiegošanai internetā. Turklāt tas notiek bez atbilstošiem uzraudzības mehānismiem.
Pētnieku rīcībā nonāca vairāki aizdomīgi epasti, kas saturēja izlūkošanas programmatūru «FinSpy», ar kuras palīdzību, lietotājam nezinot, var veikt viņa datora ekrānuzņēmumus, fiksēt sarunas programmā «Skype», slepeni ieslēgt datora kameras, mikrofonus un fiksēt atmiņā lietotāja spiestos klaviatūras taustiņus.
Tehnoloģijas var izmantot noziedzības apkarošanai
«FinSpy» izmantošana bez atbilstošas uzraudzības konstatēta vismaz 25 pasaules valstīs. Programmatūras izstrādātāji «Gamma Group» atsakās izpaust savus klientus, taču uzsver, ka šīs tehnoloģijas pasaules valstu valdības izmantojot tikai, lai uzraudzītu noziedzīgas darbības. Visbiežāk tā tiekot lietota «pret pedofiliem, teroristiem, organizētās noziedzības darboņiem, nolaupītājiem un cilvēktirgotājiem.»
Tomēr pētnieki uzsver, ka šī programmatūra lielākoties nonāk valstu rīcībā, no kurām saņemtas biežas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem. «Ja analizējam valstis, kurām kompānija savu programmatūru tirgo, daudzām no tām ir spēcīga likuma vara.
Tā vietā, lai to lietotu nolaupītāju un narkotiku tirgoņu ķeršanai, to drīzāk izmanto politiski motivētai novērošanai,» saka Markis-Boirs.
Kā ziņo «New York Times», «FinSpy» tehnoloģijas izvietotas uz serveriem Austrālijā, Bahreinā, Bangladešā, Lielbritānijā, Brunejā, Kanādā, Čehijā, Igaunijā, Etiopijā, Vācijā, Indijā, Indonēzijā, Japānā, Latvijā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Katarā, Serbijā, Singapūrā, Turkmenistānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, ASV un Vjetnamā.