Dziesmu svētki ir latviešu kultūras postaments

Ivars Cinkuss

FOTO: LETA

Vasaras saulgrieži un Jāņi ir atzīmēti godam, taču šonedēļ sākas jau nākamās svinības - 30.jūnijā Viesturdārzā ar virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanu tiks atklāta Dziesmu svētku nedēļa. TVNET uz sarunu aicināja vienu no virsdiriģentiem un noslēguma koncerta māksliniecisko direktoru Ivaru Cinkusu, kurš nešaubās - šie svētki ir visas latviešu kultūras pamats.

Jebkuri svētki ir atšķirīgi no citiem, uzskata Cinkuss. Šogad līdzvērtīga loma kora dalībniekiem noslēguma koncertā būs arī pūtējiem un dejotājiem. «Pienācīgi tiks pārstāvētas arī visas koru grupas – bez jauktajiem arī vīri un sievas. Mums bija svarīgi parādīt visas šīs lietas atsevišķi, bet noslēgumā būs kaut kas īpašs,» viņš vēl saglabā noslēpumainību par fināla koncertu Mežaparka estrādē.

Šajā notikumā organizatori ir raduši citus apskaņošanas risinājumus, pēc iespējas mazāk izmantojot skandas skatītāju rindās. «Lai klātesošajiem nebūtu sajūtas, ka viņi klausās radio,» paskaidro Cinkuss. Galvenais skaņas avots noslēguma koncertā būs tieši dziedātāji.

«Tas ir absolūti jaudīgākais un lielākais Latvijas kultūras notikums, kāds vien var būt. Ne velti šī unikālā tradīcija ar savu vienreizīgumu ir UNESCO pasaules nemateriālo kultūras vērtību aizsargājumā.»

Dziesmu svētki ir lielākais kultūras postaments, kurā latviešu tauta atskatās uz to, kas viņi patiesībā ir, kaut gan mūsdienās, pēc Cinkusa domām, teiciens par latviešiem kā dziedātājtautu ir vairāk metafora nekā realitāte.

«Mūsu dziedāšana ir tikai tāda skaista iekšēja tradīcija, kuru mēs mēģinām kopt, bet dzīvē jau mēs vairs nedziedam. Ne laukos kāds dzied, darbu darot, kur nu vēl pilsētā.»

«Diez vai vidusmēra latvietis var nodziedāt vairāk par pirmo pantu. Bet tas, ka mēs esam bijuši dziedātāju tauta, – par to liecina mūsu brīnišķais tautasdziesmu klāsts.»

Runājot par Dziesmu svētku tradīcijas turpinājumu, Cinkuss ir pārliecināts, ka interesi izrāda daudzi, un pieļauj, ka jauniešu īpatsvars dalībnieku skaita vidū varētu būt lielākais, kāds bijis kopš neatkarības atgūšanas.

«Esmu priecīgs par jauniešiem, kuri iesaistās. Tie ir skaisti, smaidīgi un ar dzīvi laimīgi cilvēki.»

Nesenais biļešu tirdzniecības skandāls, kad tehnisku problēmu dēļ biļetes internetā nevarēja iegādāties daudzi interesenti, paliekot bešā, vēl vairāk ir akcentējis faktu, ka Mežaparka estrādē ir nepieciešams vairāk vietu skatītājiem. Tāpat ļoti sliktā stāvoklī ir arī Daugavas stadions, kurš, kā norāda Cinkuss, tiks pārbūvēts, lai varētu uzņemt vēl vairāk cilvēku un radīt ērtākus apstākļus arī dejotājiem. Kas attiecas uz lēmumu par Mežaparka estrādi, cik viņam zināms, tāds vēl nav pieņemts. «Latvijas simtgadē ir jābūt jaunai estrādei un jaunam stadionam, lai varam ar lepnumu skatīties acīs visai pasaulei.»

Vēl viena no diskusijām pirms Dziesmu svētkiem bija saistībā ar alkohola tirdzniecības aizliegšanu. Kaut arī kā noslēguma koncerta mākslinieciskajam direktoram viņam ar to nav nekāda sakara, savā personīgajā viedoklī Cinkuss ir ļoti konkrēts: «Piecu gadu laikā piecas stundas cilvēki var arī nedzert.»

«Es aicinu cilvēkus satikties smaidīgiem, laimīgiem un saprast to, ka lielāka un lepnāka notikuma Latvijas kultūras dzīvē kā Dziesmu svētki nav un mēs esam vienīgie pasaulē, kas šādu tradīciju nes, un ar šādu lepnumu mums jāsatiekas. Smaidām, priecājamies un gavilējam!»

Uz augšu