/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/9873420t1hf15f.jpg)
Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma Latvijā vēl ne tuvu nav beigusies. Arī pēc stāšanās amatā viņš sekos līdzi šim jautājumam.
Bērziņš: Novadu reforma vēl ne tuvu nav beigusies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Uzskatu, ka novadu reforma vēl ne tuvu nav beigusies. Dzīve ar laiku to sakārtos," izmaiņas teritoriālajā iedalījumā prognozēja Bērziņš.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītājs Vitauts Staņa (ZZS) pauda gatavību tikties ar jaunievēlēto prezidentu un uzklausīt arī viņa redzējumu.
"Ja viņš ko piedāvās, runāsim ar viņu labprāt un mēģināsim atrast kopīgu viedokli," sacīja Staņa.
Viņš pastāstīja, ka pašlaik ir iecere vienoties par apriņķu plānu līdz šā gada 31.decembrim, taču, iespējams, šis darbs aizkavēsies līdz ar Saeimas atlaišanu un jaunām vēlēšanām.
"Slikti, ka Saeimas darbs ir nobremzēts, arī šīs sarunas tagad ir nobremzētas. Arī Saeimas sēdes notiks tikai pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, bet vai tas būtu ārkārtas sēdes jautājums, grūti pateikt," norādīja komisijas vadītājs.
Jau ziņots, ka pēc ilgām diskusijām 2009.gadā tika panākta vienošanās par Latvijas sadalīšanu 109 novados un deviņās republikas pilsētās. Pašlaik tikai viens novads ir sadalījies, līdz ar to Latvijā darbojas 119 pašvaldības – 110 novadi un deviņas republikas pilsētas.
Taču Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz arī apriņķu izveidi. Apriņķī iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas. Apriņķī ietilpstošie novadi un republikas pilsētas, kā arī apriņķa administratīvais centrs būs jānosaka Saeimai.
Bērziņš Valsts prezidenta zvērestu dos 8.jūlijā.